TV3 raidījums “Nekā personīga” iepriekš stāstīja, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) spiež valdību dzēst Ventspils brīvostas gandrīz 20 miljonu eiro parādus. Satiksmes ministrs solīja, ka tik viegli tas nenotiks. Taču “Nekā personīga” rīcībā nonācis slepens Ekonomikas ministrijas dokuments pierāda pretējo – aiz slēgtām durvīm ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) tomēr virza priekšlikumu pilnībā norakstīt Ventspils ostas saistības. Un ne tikai. Dokumentā paredzēts radīt mehānismu, kas ļautu dzēst valsts prasības arī pret Rīgas un Liepājas ostām.
Ar prasību dzēst Ventspils brīvostas parādus 8.septembrī pie Satiksmes un Finanšu ministra visas ZZS Saeimas frakcijas vārdā vērsās tās priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis. Satiksmes ministrs solīja jautājumu padziļināti papētīt. Un tad saprata, ka 19,9 miljonus eiro, no kuriem 14,8 miljoni ir Valsts kases izsniegti aizdevumi, norakstīt nevar.
Imants Liepiņš, publicists: “Satiksmes ministrs Atis Švinka nolēmis nevirzīt Ventspils brīvostas parādu norakstīšanu Valsts kasei. Šeit minēti 15 miljoni, bet faktiski parādi ir vēl lielāki. Varbūt varat pastāstīt, kas tie par parādiem un kāpēc vispār ir nonākuši pie situācijas, kurā Ventspils brīvostas pārvaldei ir jāprasa parādu atlaišana no Valsts kases?”
Aivars Lembergs, Ventspils domes deputāts (Latvijai un Ventspilij): “Švinkas kungam vajag izgulēties. Vai nu dzērumu, vai kaut kādu citu slimību… [Jautājums: Un, ja pašvaldība kaut ko gribētu, vai pašvaldībai ir kādi instrumenti kā ietekmēt šo situāciju? Pašvaldība nekādā veidā nevar ietekmēt. Ventspils brīvostas pārvaldes saimnieks ir satiksmes ministrs Švinka un lielākā priekšniece ministru prezidente Siliņa no “Jaunās Vienotības”.”
Ventspils domes ierindas deputāts Aivars Lembergs savās intervijās nepiemin, ka viņš joprojām ir ASV sankciju sarakstā, kas tieši skāra Ventspils ostu. Vēl vairāk to ietekmēja pārrautā ilggadīgā atkarība no Krievijas resursu pārkraušanas. Tā vietā ZZS sadarbības partneris lamā ministrus un valdību, ka viņu dēļ osta Ventspilī brūkot kopā.
Atis Švinka, satiksmes ministrs (Progresīvie): “Jā, es esmu noskatījies sev veltītos “YouTube” video. Un tur rodas atsevišķi jautājumi. Bet kaut kādus komentārus un vērtējumus es atturēšos teikt.”
Neatlaidīgi un nepiekāpīgi ZZS grib panākt parādu norakstīšanu Ventspils ostai. Un lai izvairītos no liekiem jautājumiem, ekonomikas ministrs šo dokumentu noslepenojis.
Tiesību aktu projektu publiskais portāls ir vietne, kurā ministrijas un citas institūcijas pirms to pieņemšanas un izskatīšanas valdībā publicē sagatavotos dokumentus. Ierasti tiem jāsaņem piekrišana no citām ministrijām.
Pirms nedēļas šajā portālā parādījās dokuments, kas plašākai publikai nav pieejams. Tā sagatavotājs – Ekonomikas ministrija – dokumentam piešķīrusi ierobežotas pieejamības statusu. Dokumenta nosaukums “Par finanšu saistībām un nepieciešamajiem risinājumiem” neliecina, ka tajā būtu runa par parādu norakstīšanu Ventspils ostai.
Pirms skatīšanas valdībā, tam jāsaņem akcepts no Satiksmes, Finanšu un Tieslietu ministrijas.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība) saka: “Nu skaidrs, ka te ir politiski afiliācija. Saistība te nenoliedzami redzama. [“Nekā personīga”: Saistība ar Lembergu?] Nē – ZZS ar Ventspils partiju ir daļa no frakcijas. Tur nebūtu nekādu noslēpumu.”
Savukārt Švinka norāda: “Runājot par šādu ierobežotas pieejamības TAPā virzītu dokumentu, man tas bija pārsteigums. Satiksmes ministrija iebildīs.”
“Nekā personīga”: Vai varat pateikt, kāpēc tas viss ir ierobežotas pieejamības? Tas virsraksts tāds dokumentam, ka vispār saprast nevar, par ko tur stāsts.
Valainis: Tur ir pietiekami daudz komercinformācijas par dažādām saistībām, par procentlikmēm, par kurām mēs tad arī informējam. Cita veida, kā šajā situācijā darīt, tā īsti nav. Un es izvēlējos šādu veidu…
“Nekā personīga”: Tad tas ir jūsu lēmums – ierobežota pieejamība uzlikta pēc jūsu ieteikuma?
Valainis: Tas ir mans lēmums. Ņemot vērā ieteikumu, kas nāca no ministrijas kolēģiem.
“Nekā personīga” rīcībā ir nonācis Valaiņa noslepenotais dokuments. Tajā rakstīts, ka Ekonomikas ministrija no “Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem” prasa piešķirt 14,8 miljonus eiro, lai pilnībā dzēstu Ventspils brīvostas parādus Valsts kasei — gan pamatsummu, gan procentus par sešiem valsts aizdevumiem.
Ziņojumā ministrija 2019. gada ostu reformu nosauc par kļūdainu. Tieši tas izmantots kā pamatojums, kādēļ tagad valstij būtu jānoraksta ostas parādi. Dokumentā ir arī detalizēta juridiskā analīze, kā parādu norakstīšanu pasniegt tā, lai tas neizskatītos pēc neatļauta valsts atbalsta. Ministrija piedāvā pārkreditēt Ventspils brīvostas 5,047 miljonus eiro lielos aizņēmumus komercbankās uz Valsts kasi un pēc tam arī tos norakstīt. Kopējais parādu dzēšanas apjoms pārsniedz 19,8 miljonus eiro.
Ekonomikas ministrija neapstājas tikai pie Ventspils. Dokuments paredz izstrādāt likumu, kas ļautu dzēst valsts prasības ne tikai Ventspils, bet arī Rīgas un Liepājas ostām. Tiesa gan detalizēti par parādiem analīze vērsta tikai Ventspils virzienā.
“Ar nolūku nodrošināt tiesisko ietvaru, kas sniegtu iespēju dzēst valsts prasības pret VBO pārvaldi pilnā apmērā, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Finanšu ministriju sagatavos un Ekonomikas ministrija iesniegs tiesību aktu projektu, kas paredzētu dzēst valsts prasības pret Latvijas lielo ostu pārvaldēm (Rīgas brīvostas pārvalde, VBO pārvalde un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde), ja tiek ievēroti komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumi.…”
“Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Finanšu ministriju sagatavot un iesniegt tiesību aktu projektu, kas paredz dzēst valsts prasības pret Latvijas lielo ostu pārvaldēm (Rīgas brīvostas pārvalde, Ventspils brīvostas pārvalde un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde), kas izveidojušās saskaņā ar izsniegtajiem valsts aizdevumiem, ja tiek ievēroti komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumi.”
“Nekā personīga”: Saprotu, ka Ekonomikas ministrs prasa šo te segt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tad sanāk, ka principā šis ir šī gada jautājums?
Ašeradens: Šis nav pārsteigums. Man liekas lielākā daļa priekšlikumu parasti visos budžetos, ko es dzirdu ir – segt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tā kā nekāda radošuma tur nav.
Savukārt Švinka saka: “Manā pieredzē, kas, protams, nav liela ministra amatā, šī ir pirmā reize, ka citas ministrijas virza kādu jautājumu, kas ir citas ministrijas atbildībā. Man bija liels pārsteigums, ka cita ministrija risina šos jautājumus. Jāsaka, es gribētu šo sistēmiski darīt.”
Viktors Valainis, ekonomikas ministrs (ZZS): Šis process piespiedīs arī viņu iesaistīties šajā diskusijā. Bet varbūt ne ar politiskiem argumentiem, bet ar faktiem un reāliem piedāvājumiem. Vai arī gluži vienkārši ignorance vai pretēju viedokli, ka viss ir kārtībā. Arī tas ir viedoklis, un mēs to respektēsim. Tu, plānojot uz priekšu attīstību, tu nevari to ignorēt. Un tā problēma, ka tas tiek ignorēts. Un mēs visu laiku lūdza arī Ostu padomē – lūdzu neignorējiet šo faktu.
Ventspils ostas atbalstītāji sarosījušies arī citu partiju rindās. Rīgas ostas biznesmeņa Aināra Šlesera “Latvija pirmajā vietā” biedrs Kristaps Krištopans ideju atlaist Ventspils parādus piedāvājis kā priekšlikumu nākamā gada budžetā.
“Tam konkrētajam priekšlikumam, cik es pētīju, nemaz avotu tā nevajag,” norāda Krištopans.
Kaspars Briškens, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs, bijušais satiksmes ministrs (Progresīvie):
Mūsu satiksmes ministrs jau ir skaidri pateicis to politisko pozīciju. Mēs šobrīd neatbalstām šāda veida priekšlikumu ne budžetā, ne arī citādi.
[“Nekā personīga”: Valainis saka, ka Švinka neko nedara, tāpēc viņam jāuzņemas citas nozares pārraudzītās jomas labprātīgi.] Es gan domāju, ka Ekonomikas ministram pašam ir darbu pilnas rokas gan pārtikas cenu samazināšanas jomā, gan industriālās konkurētspējas jomā. Es gribētu, lai viņš vairāk uzmanības velta tam. Nevis jaucas citu ministru dienaskārtībā. Šādi bezkaunīgi mēģinājumi šo šobrīd virzīt budžetā vai uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem apstākļos, kad mēs faktiski skaitām katru eiro un iedziļināmies, lai novirzītu prioritātēm nav korekti.
Saeimas deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) saka: “Man šķiet, ka tas būtu sabiedrībai jāzina. Par cik šī lieta tādu ažiotāžu ir sasaukusi, tur būtu precīzi viss jāizstāsta. Kā, no kurienes, avots līdzekļiem. Es neesmu par to, ka šāda lieta slepenībā speciāli jātur. [“Nekā personīga”: Tad jūs ieteiktu Viktoram, lai viņš noņem to statusu?] Es domāju, ka kāpēc gan nē. Vai viņš pildīs manu aicinājumu, tas jau viņa ziņā.”
Nav izslēgts, ka Liepājas un Rīgas ostas Ekonomikas ministra noslepenotajā dokumentā iekļautas, lai radītu interesi arī citām partijām, piemēram, Apvienotajam sarakstam, kam ir sadarbība ar Liepājas partiju.
Avots: tv3