Būsim godīgi – šajās dienās cilvēku galvās un medijos topā ir viens jautājums: Par ko balsot? Un vēl godīgāk būtu pateikt uzreiz – nav ne jausmas. Tā kā Vadonis arī uz šīm vēlēšanām nav ieradies, tad būs vien jābalso par kādu no partijām. Bet tā kā partijas arī šajās vēlēšanās nepiedāvā nekādas izcilības un šarmantas personības, tad atliek vien balsot par piedāvājumu. Partijas pārsvarā piedāvā to pašu, ko parasti, bet šosezon ir dažas modīgas aktualitātes. Viena no tām ir progresīvais nodoklis.
Atšķirībā no dažādām “veicināšanām”, nodoklis ir katram sajūtama lieta. Un atšķirībā no dažādām “nostājām”, progresīvais nodoklis vai nu ir, vai nav. Tādēļ tas varētu būt diezgan labs iemesls balsot vai nebalsot par kādu partiju.
Par to runā jau ilgi, tas visiem patīk – pajautājiet tantei Bauskā, viņas mazmeitai – studentei, vai kaimiņam Valērijam no blakus durvīm: ikviens atbalsta progresīvo nodokli. Un, sekojot tautas noskaņojumam, gandrīz visas partijas to ir apņēmušās ieviest dzīvē. (Vienīgā no lielajām partijām, kura vismaz publiski nav solījusi progresīvo nodokli, ir Vienotība.)
Ideja ir pavisam vienkārša – tie, kas pelna daudz naudas, maksā valstij lielākus nodokļus. It kā viss pilnīgi pareizi. Kā tas var būt, ka apkopēja maksā tādus pašus nodokļus, kā bankas prezidents? Labi, ka beidzot partijas ir nākušas pie prāta un sola šo netaisnību izlabot. Un tas nozīmē, ka jābalso tikai par tām partijām, kuru programmās ir progresīvais nodoklis.
Nē, ne gluži. Tas, ko progresīvā nodokļa solītāji nesaka, ir šāda lieta: mums visu laiku ir bijusi progresivitāte, un nodokļos bagātie vienmēr ir maksājuši vairāk, nekā mazāk pelnošie. Un lūk, kādēļ:
lai arī esmu mācījies 1.ģimnāzijā, un tas pēc ZRP premjera kandidāta Sprūdža domām ir “līdzvērtīgi bakalaura kursam ekonomikā”, tomēr savas zināšanas nodokļu jautājumos nevērtēju īpaši augstu, tāpēc pakonsultējos ar vienu topošu ekonomikas zinātņu doktoru (šobrīd viņš ieņem vadošu amatu valsts pārvaldē, tādēļ nevēlējās redzēt savu uzvārdu kā puaro.lv eksperts.) Tā arī prasīju: pasakiet, lūdzu, kas tas progresīvais nodoklis ir un vai mums to vajag?
“Mūsu situācijā tas ir pilnīgs populisms, un mums to noteikti nevajag,” viņš teica.
Šeit viņa piemērs:
iztēlosimies divas personas – vienu, kurš pelna 100 Ls mēnesī (ērtības labad sauksim viņu par Mario). Bet otrs ir viņa sliktais, bagātais brālis, kurš nopelna 1000 Ls (to sauksim par Luidži).
Pašreizējā situācijā nodoklis visiem ir vienāds. Lai būtu vienkāršāk rēķināt, tas būs 20%. Tātad Mario maksā valstij 20 latus, bet Luidži – Ls 200 jeb veselas 10 (!) reizes vairāk. Faktiski, no Luidži nodokļa vien valsts var izmaksāt algu veseliem diviem Mario. Naudas izteiksmē Luidži katru mēnesi nodokļos atdod par 180 latiem vairāk, nekā viņa mazāk veiksmīgais brālis. Ja tā nav prasīga nodokļu politika, es atvainojos, kas tad tas ir?
Bet tagad situācija pēc vēlēšanām, ja pie varas nokļūst progresīvā nodokļa sludinātāji (un ja viņi tur savus solījumus).
Nodoklis tiek diferencēts – mazāk pelnošie maksā mazāk, teiksim 10%, bet turīgākie – attiecīgi vairāk, jeb 30%. Situācija abu brāļu budžetos ir šāda: Mario nodokļos maksā 10 latus, kas viņa situāciju nekā būtiski neietekmē. Savukārt Luidži tagad valstij atdod veselus 300 latus, un tā jau ir ļoti ievērojama summa – tas nozīmē, ka Luidži rodas problēmas ar kredītu maksājumiem un tādām lietām. Ja kādam šis variants šķiet godīgs, tad viņam ir visai īpatna izpratne par godīgumu.
Bet kas progresīvo nodokli Latvijā padara pavisam muļķīgu, ir mūsu vietējā specifika. Vispirms jau nelielā vidējā alga. Ja jūs nopelnāt ap 400 latiem uz rokas, tad esat turīgāks par vidējo, un tādēļ jums būs jāatdod valstij vēl vairāk nekā tagad. Otra lieta – aplokšņu algas, kuras Latvijā saņem katrs trešais pelnošais. Tas nozīmē, ka viņi maksās mazāku nodokļu likmi tikai tādēļ, ka algu saņem aploksnē. Baigi jau nu godīgi, ziniet. Bet vislielākos nodokļus dabūs maksāt tie, kuri strādā sabiedriskajā sektorā – skolās, slimnīcās un tādās vietās -, jo tās ir vienīgās, kur aploksnes nekādi nevar ieviest.
Nu nav pārāk lielas masas šeit, kuras ar visiem papīriem algā saņem divus, trīs vai vairāk tūkstošus. Tie sliktie bagātnieki, kas visiem prātā, naudu pārsvarā pelna ne jau no algas, bet no dividendēm un tamlīdzīgiem mehānismiem. Līdz ar to progresīvais nodoklis iegriezīs divām sabiedrības grupām:
1) tiem, kas nesaņem naudu aploksnēs;
2) tiem, kas ar savu darbu spēj nopelnīt mazliet vairāk nekā minimālo algu.
Ja jūs piederat pie vienas no šīm grupām, tad progresīvais nodoklis nozīmēs mazāku darba samaksu tieši jums – un nevis kādiem abstraktiem “biezajiem un oligarhiem”.
Un ja tā sāk domāt, tad progresīvais nodoklis neko progresīvi vairs neizskatās. Tāpat kā partijas, kuras sola to ieviest.