Vides sargi cēlauši trauksmi, ka Zemkopības ministrija, grozot noteikumus par koku ciršanu un vēlas slepus vērst plašumā kailcirtes. Bet TV3 raidījums “Nekā personīga” (NP) vēsta par vēl kādu ātru ideju, ko ZZS politiķi gribēja izkārtot, grozot kādu likumu Saeimā.
To pētot, NP nonāca pie secinājuma, ka joprojām katru gadu no valsts budžeta apmaksājam dažu izredzētu lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju pastāvēšanu. Par to tieši NP sāka publiski runāt pirms vēl kritiku savā revīzijā šai praksei izteica Valsts kontrole (VK).
Nevalstisko sektoru ar valstisko zem viena jumta savulaik pulcināja agrākā Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma un ministrs Jāns Dūklavs. Tapa Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvā padome. Doma bijusi nozares politikas veidošanā iesaistīt zemniekus. Dūklavs izvēlējās dažas organizācijas, kuras darbosies šajā padomē. Tās bez konkursa savas darbības nodrošināšanai saņēma ap pusmiljonu eiro. Un tā tas notiek katru gadu.
Valsts kontrole pirms 5 gadiem kritizēja Zemkopības ministriju, ka tā katru gadu apmaksā dažādu zemnieku biedrību darbu. Šo gadu laikā kā noskaidrojām nekas nav mainījies. Joprojām vairāki simti tūkstoši valsts budžeta naudas katru gadu nonāk biedrībām. Radot šaubas par to spēju būt patiešām neatkarīgām.
Šobrīd augstceltnē, kur strādā Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests, kā savu juridisko adresi uzrādījušas vismaz 24 dažādas ar lauksaimniecību saistītas firmas, biedrības, kooperatīvi, federācijas un asociācijas. Šāda lobijorganizāciju darbošanās tiešā ministrijas paspārnē citās nozarēs nenotiek.
Rīgā, Republikas laukumā 2 reģistrētas:
Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome
CŪKU CILTSDARBA CENTRS
Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija
Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība kooperatīvā sabiedrība
LATVIJAS CŪKU AUDZĒTĀJU ASOCIĀCIJA
Latvijas Zirgaudzētāju biedrība
Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācija
Latvijas Zivsaimnieku Asociācija
Lopkopības saimniecību asociācija
Latvijas Zemnieku Federācija
Lauksaimniecības un industriālās tehnikas asociācija
Zemnieku saeima
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija
Latvijas Lauku sieviešu apvienība
Stādu Audzētāju Biedrība
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija
Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija
Gaļas liellopu audzētāju biedrība
Latvijas mazo, vidējo kooperatīvu un biedrību asociācija
Rūpniecisko putnkopības produkcijas ražotāju asociācija
Latvijas gaļas pārstrādātāju asociācija,
URGENSBURG AGRO, Kooperatīvā sabiedrība
LATVIJAS APVIENOTĀ PUTNKOPĪBAS NOZARES ASOCIĀCIJA
Bet tikai dažas no biedrībām un asociācijām ir izredzēto starpā, kas iegūst budžetā iezīmēto naudu. Kopējā atbalsta summa ir noteikta gandrīz pusmiljons – 452 800 eiro. Lauvas tiesu saņem Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome – 147 tūkstošus.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija – 40 tūkstošus. Latvijas Zemnieku Federācija, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas Jauno zemnieku klubs, Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, Zemnieku saeima, Lopkopības saimniecību asociācija katra pa 25 tūkstošiem. Lauksaimnieku apvienība – 10 tūkstošus.
LOSP – Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome
LJZK- Latvijas Jauno zemnieku klubs
LBLA- Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācija
ZS – Zemnieku saeima
LSA- Lopkopības saimniecību asociācija
LA – Lauksaimnieku apvienība
LZF – Latvijas Zemnieku Federācija
LLKA – Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija
LPUF – Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome skaidro, ka ar biedru naudu organizāciju uzturēt nebūtu iespējams.
Dzintra Lejniece, LOSP valdes priekšsēdētāja vietniece:
“LOSP biedri nav pa tiešo zemnieki, zemnieku saimniecības, bet tās ir organizācijas, kurām apakšā katrai ir savi biedri un tādēļ tas nav – paņemsim vairāk biedru naudās. Tā tas nav iespējams, jo ir dažādas organizācijas – pēc lieluma, pēc darbības veida, un viņas nav pelnošas un līdz ar to arī LOSP saviem biedriem nevar uzlikt biedru naudas.”
Jānis Gaigals, LOSP valdes loceklis:
“Es esmu valdes priekšsēdētājs Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijai. Par darbu LOSP es nesaņemu neko, es esmu valdes loceklis, arī LOSP un mūsu asociāciju uztur tikai un vienīgi privātie līdzekļi, privāto uzņēmumu līdzekļi. Tā kā vēlreiz atkārtoju, tā ir vienkārši lieliska un, manuprāt, ļoti pamatots atbalsts arī nelielām organizācijām – piedalīties lauksaimniecības politikas veidošanā un pārstāvēt intereses Eiropas līgumu.”
Valsts piešķirto naudu atļauts pirkt kancelejas preces, sakaru pakalpojumus, reizi 3 gados pirkt biroja tehniku, apmaksāt biroja telpu īri tostarp komunālos maksājumus, transporta izdevumus, maksāt algu un nodokļus biroja darbiniekiem, arī segt komandējumu izdevumus. Izgatavot informatīvos materiālus, veidot mājas lapas, pirkt datorprogrammas, rīkot konferences. Kā arī apmaksāt dalību starptautiskās organizācijās.
Ministru kabineta noteikumi Nr.1524
par valsts atbalstu lauksaimniecībai
4.2. Atbalsts lauku un lauksaimnieku biedrību un nodibinājumu savstarpējās sadarbības veicināšanai un dalībai starptautiskajās organizācijās
177. Atbalsta attiecināmās izmaksas ir:
177.1. biroja izdevumi (tostarp kancelejas preces, sakaru (tālruņa, pasta) pakalpojumi, biroja tehnikas iegāde reizi trijos gados un tās apkalpošana, ārpakalpojumi nevalstiskās organizācijas tiešās darbības nodrošināšanai);
177.2. biroja telpu īre (tostarp komunālie maksājumi);
177.3. transporta izdevumi;
177.4. biroja darbinieku darba samaksa (tostarp darbaspēka nodokļi);
177.5. informatīvo materiālu un publikāciju sagatavošana, interneta pakalpojumi, tīmekļvietnes izveide, tās atjaunošana un uzturēšana, programmatūru iegāde;
177.6. izglītojošu pasākumu (konferenču, semināru) organizēšanas izdevumi;
177.7. dalības maksa starptautiskā organizācijā;
177.8. komandējumu izdevumi.
Valsts kontrole saka – šāda naudas došana ir politisks lēmums. Bet pareizi tas neizskatās. Kopš 2019.gada, kad kontrolieri revīzijā kritizēja šāda īpaša “savējo klubiņa” veidošanu ministrijā, maksājumi turpinājušies un šo gadu laikā tam iztērēti 2,7 miljoni eiro.
Armands Krauze, Zemkopības ministrs (ZZS):
“Tā nauda ir paredzēta atbilstoši tam, kas ir paredzēts Ministru kabineta noteikumos. Bet mums mērķis ir, lai šī organizācija būtu, lai viņa varētu sniegt šo vienoto viedokli un lai mēs varētu uzklausīt pēc iespējas vairāk dažādas nozares.”
Jānis Endziņš, LTRK vadītājs:
“Iespējams, lai uzlabotu savu finanšu situāciju ar zaudējumiem strādājošā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome nolēmusi piekļūt naudai, ko šobrīd par Latvijas preču sertificēšanu iekasē Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tas ir dokuments, kas apliecina ražojumu izcelsmi, ja tos tirgo ārpus Eiropas savienības. Līdz šim sertificēšana līdzīgi kā citās valstīs Latvijā bijusi eksluzīvi kameras saimniecība. Par to gadā iekasējot ap pusmiljonu eiro. Bet Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes uzdevumā sava veida pastnieka funkcijai izmantots ZZS deputāts Harijs Rokpelnis, lai šobrīd Saeimā atvērtajā Muitas likumā bez plašākas apspriešanas iesniegtu grozījumus, ka šādu sertificēšanu būtu jāuztic arī LOSP.”
“Iniciatīva, protams, vai ideja, vai atgādinājums nāca no paša LOSP, un tas ir likumsakarīgi. Viņi, protams, arī kaut kādā mērā ir ieinteresētā puse šajā stāstā, un un mēs vienmēr esam aizstāvējuši lauksaimniekus. Tā kā ir pavisam loģiski, ka mēs šādu priekšlikumu iesniedzām,” saka Saeimas deputāts Harijs Rokpelnis (ZZS).
Budžeta komisija pagājušo nedēļ Rokpeļņa uz Saeimu atnesto LOSP ieceri atblastīja. Saeimas sēdē šo ceturtdien pēc kaismīgām debatēm par nobalsoja tikai ZZS un Stabilitātei. Tomēr priekšā vēl ir trešais lasījums.
“Ar visu to, ka viņiem ir 200 – 250 tūkstoš ikgadējās dotācijas, viņi gadu strādā ar zaudējumiem. Un, nevis domā, kā risināt nozares jautājumus un ko darīt kopā, bet vēl skatās riņķī, kam mēs vēl varam paņemt kādam kaut ko nost,” saka Endziņš.
Zemkopības ministrs, LOSP un arī deputāts Rokpelnis apšauba LTRK spējas izvērtēt sertifikātu saņēmēju, atsaucoties uz kādu negatīvu piemēru, kad caur Latviju no Ķīnas uz ASV izveda it kā pie mums ražotu medu. Un tas bijis saņēmis it kā Latvijā izdotu sertifikātu. Tiesa gan šis nesmukums notika jau pirms 10 gadiem.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Bet kā gan savādāk- vēlētāju reģistrs tas jau, dinamiskās aģitācijas brigādes un kādam taču t.s. NVO ampelēšanās ir jāapmaksā. Miljonāru valsts, var ta’;cu vēl aizņemties! Mazāk attīstītas s”adas sh;ema s jau visas ministrij;as un kā gan var nemaksāt padomju sistēmā šai kolonai? Visdārgāk jau un dašn;ak opati Ssaeima apmas;a partokrātijas audzētavu – tos noeka 6 mljoniņus partiju uzturēšnai- katram taču jāsaprot, ka tas ir visvairāk Baltijā Tikai mūsu apmaksātās partijas sp;ej nodrošināt tik strauju ataplaicību un jaunas un jauna saizņemsānās. Partijas uz parāda- vai tad pensionāri nebalsos par šādām?