Radušās aizdomas, ka daļa Latgales zemnieku rīkojušies negodprātīgi, saņemot valsts kompensācijas par plūdos bojāgājušām platībām, lai gan laukus bijis iespējams nokult.
Iespējamie krāpniecības gadījumi zināmi arī atbildīgajām institūcijām, taču par nozari atbildīgais ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un zemnieku savienība) kļūdas valsts atbalsta izmaksas kārtībā neatzīst. Iespējamos krāpniecības gadījumus nav iespējams identificēt, jo kompensācijām nav noteikta pēckontrole.
Zemnieki izbrīnīti
Valsts atbalsta apmēru atklāja tikai pēc pieteikto platību apsekošanas. Tas arī bija brīdis, kad daļai – lielākoties tiem, kuri nepieteicās kompensācijām – pārsteigumā iepletās acis. No amatpersonu vairākkārt uzsvērtā varēja nojaust, ka atbalsts būs neliels. Bet valdība lēma, ka kompensācijās kopumā izmaksās gandrīz 15 miljonus eiro, turklāt sedzot gandrīz 72% no viena hektāra izmaksām.
Par atsevišķām kultūrām tādējādi tika maksāti pat vairāki simti eiro, bet par kartupeļiem – vairāk nekā tūkstoš eiro par hektāru.
“Nevarēju iedomāties, ka būs tik lielas, ka tās kompensēs vairāk nekā noņemtā raža. To neviens nerēķināja. Kūlām un viss, jo tas ir mūsu darbs,” saka Krāslavas novada zemnieks Aleksandrs Korovackis, kurš kompensācijām nepieteicās.
Tāpat arī Mihails Petkevičs un Igors Vihņēvičs. Šie lauksaimnieki ir tā sauktie “mazie”, jo apsaimnieko pārsimt hektārus zemes. Tagad jūtas piekrāpti.
“Kompensācijām nepieteicāmies, jo pēc tām prasībām platības it kā nederēja, jo zem ūdens tās nebija, it kā tikt tur varēja, jo nebija tādu dubļu, lai nekultu. Bet kult nebija ko, tāpēc ka viss sagāzās veldrē un sapuva,” sacīja zemnieki.
Latvijas Lauku konsultāciju centrs (LLKC) lēš, ka
Krāslavas novadā pieteikumus atsauca vairāk nekā puse zemnieku, jo viņi centās laukus tomēr nokult. Tādi arī bijuši noteikumi. Vismaz sākumā.
“Daļa, kas tiešām mēģināja visu novākt un nesaņēma nekādas kompensācijas, tikai zaudējumus, viņiem ir pamatots iemesls būt neapmierinātiem, jo it kā uz viņu rēķina tā summa tagad palika lielāka par tām nenovāktajām platībām,” atzīst Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Krāslavas biroja vadītājs Ivars Geiba.
Kontroles trūkums
LTV raidījums “De facto” vēsta, ka zemnieku neapmierinātības pamatā ir kontroles trūkums, jo šobrīd izveidojusies savdabīga situācija. Liela daļa zemnieku savas platība kompensācijām vai nu nepieteica, vai arī vēlāk savu pieteikumu atsauca, jo viņu lauki pilnībā neslīka ūdenī. Un viņi šobrīd jūtās kā muļķa lomā.
Vienlaikus bija lauksaimnieki, kuri platības pieteica, nokūla un savu iesniegumu vēlāk vai nu neatsauca, vai nu aizmirsa to izdarīt. Līdz ar to viņi saņēma gan kompensāciju, gan laukus nokūla.
“Visvairāk aizvaino, ka nebija otras kontroles. Teica, ka būs, bet nebija.
Tas, ka ir cilvēki, kas saņēma un vēl novāca. Par to sāp sirds,” sašutis Indras pagasta zemnieku saimniecības “Vaicuļevas avots” īpašnieks Mihails Petkevičs.
To, ka ir gadījumi, kad kompensācija izmaksāta par platībām, kuras bija iespējams nokult, atzīst arī amatpersonas. “Šajā gadījumā es arī jūtos līdzvainīgs, ka esam viņus pierunājuši stingri ievērot šos kritērijus, un ir šaubas, ka citi varbūt nav izpildījuši šos kritērijus,” saka Geiba.
Pēc būtības krāpties ar atbalstu varēja, jo ministrija nebija paredzējusi pēckontroli.
Tas nozīmē – ja kompensācija apstiprināta, nebija noteikts, ka zemniekam jārēķinās ar iespējamu otrreizēju platību apsekošanu, kā tas ir, piemēram, Eiropas naudas gadījumā.
“Nevienam atbalstam pārsvarā nav tā, ka ir simtprocentīgs kontroles. Šajā gadījumā šis tomēr bija atbalsta pasākumus, tās kontroles bija vai nu no satelīta, vai nu klātienē, vai kā citādi simtprocentīgi,” saka Lauku atbalsta dienesta direktores vietnieks Indulis Āboliņš.
Nav iespējams aplēst iespējamo krāpšanas apjomu
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atzina, ka “tādi krāpšanās gadījumi ir vienkārši uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, par kuriem varētu diskutēt, vai tur ir vai nav jāmaksā kompensācija”.
Savukārt “De facto” vēsta, ka nav iespējams aplēst, cik no valdības piešķirtajiem 15 miljoniem eiro izlietoti atbilstīgi to mērķim. Nauda jau izmaksāta, citu kontroļu vairs nebūšot. “Protams, šeit uz aptiekas svariņiem izsvērt laikam nebūs iespējams. Kāds ir vairāk ieguvējs, kāds ir vairāk zaudētājs. [..]
Ko es citu varu pateikt, varbūt kāds nedaudz pārrēķinājās. Godīgs zemnieks pārrēķinājās,” atzina ministrs Dūklavs.
Bez skaidriem noteikumiem
Kā secina “De facto”, šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka ne valdība,
ne arī par nozari atbildīgā Zemkopības ministrija nebija izstrādājusi vienotus un skaidrus kādā dokumentā fiksētus noteikumus,
kuros būtu definēts – kas, par ko un kādā apmērā var saņemt kompensācijas. Uz lūgumu atsūtīt kādu dokumentu vai lēmumu, kurā būtu aprakstīta atbalsta saņemšanas noteikumi, no Zemkopības ministrijas saņemta atbilde, ka operatīvajā sanāksmē, kurā lemts par atbalsta saņemšanas kārtību, izstrādātas pieteikšanās veidlapas.
To apliecina arī Lauku atbalsta dienesta direktores vietnieks:
“Šajā situācijā nepastāvēja ļoti daudz normatīvo dokumentu, pēc kuriem vadīties. Bija Ministru kabineta rīkojums. Uz vienas lapas.
Pārējais viss bija tas, ko mēs paši izdarījām; to, ko mēs paspējām un izskaidrojām saviem cilvēkiem; ko mēs izskaidrojām lauksaimniekiem.”
Lauksaimniekus pārstāvošajās organizācijās viedokļi par kompensācijām ir pretrunīgi. Tā organizācija, kas jau no pirmā brīža stāvēja cieši klāt ministrijai naudas dalīšanas procesā, ir daudz apmierinātāka nekā tā, ar kuru atbalsta kārtība skaņota netika.
“Redziet, te atkal ir tīri ekonomiski izvērtējama situācija, kad zemnieks ieguva vairāk. Vai kuļot un iztērējot savus resursus, lai kaut ko, dažus kilogramus iekultut, vai nekuļot un saņemot tikai kompensāciju, viņš saņēma vairāk. Tas ir tīri ekonomiski izvērtējams,” pauda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.
Skarbāka bija biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre:
“Nebija pieejams pilnīgi nekāds kaut vai uzmetums, idejas no ministrijas puses; mums nebija ko apspriest. Un rezultātā šī kompensāciju sadale notika, tīri kā ministrs nolēma.”
Neskatoties uz daļas zemnieku neapmierinātību, ministrs gan kļūdas atbalsta organizēšanā neatzīst. Savukārt atbalstu negodīgi saņēmušajiem arī nekas nedraudot. Vaicāts, vai ministrija vēl kā pārbaudīs izmaksātā atbalsta pamatotību un vai tiks lemts par kaut kādas naudas atņemšanu, Dūklavs atbildē bija lakonisks: “Mēs vairāk neko nedarīsim!”.
Interesanti, ka kompensācijas maksāja tikai Latgales zemniekiem, lai gan lietavas laukus izpostīja arī citos novados. Ministrs apgalvo – Latgalē plūdu postījumi bijuši nopietnāki.
Te būtiski paturēt prātā, ka pēc gada gaidāmas Saeimas vēlēšanas un Zaļo zemnieku savienībai jālūkojas pēc jauna saraksta līdera Latgalē. Iepriekšējās vēlēšanās tur kandidēja tagadējais Valsts prezidents.
Bet šobrīd kuluāros izskanējis, ka ZZS pirmo numuru Latgalē varētu piešķirt tieši Jānim Dūklavam, jo pēc plūdu kompensācijām “zaļzemniekiem” būtiski audzis atbalstītāju skaits šajā reģionā.
Dūklavs pats gan “de facto” apgalvoja – par šo jautājumu partijā lēmums vēl neesot pieņemts.