Kopš 2001.gada vidus, kad Latvijā sāka darboties trīs līmeņu pensiju sistēma, runāt par būtisku senioru dzīves līmeņa uzlabošanos ir pāragri. Vidējā pensija pērnā gada decembrī bija tikai 301,34 eiro mēnesī. Un tā krietni atpaliek no valstī noteiktās minimālās algas apmēra (pērn minimālā alga bija 370 eiro mēnesī).
Kopumā vecuma pensijas Latvijā saņem 460,7 tūkstoši senioru. Kā liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) apkopotie dati, pēdējo piecu gadu laikā dubultojies to veco ļaužu skaits, kuriem vecuma pensija ar visām piemaksām nepārsniedz pat 100 eiro mēnesī. Tādu cilvēku pērn bija jau 21,3 tūkstotis jeb ap 4,6% no visiem vecajiem ļaudīm.
Jāpiebilst, ka visvairāk senioru jeb nedaudz vairāk nekā puse saņem pensiju no 200,01 eiro līdz 300 eiro mēnesī un tā arī nebūt nav uzskatāma par lielu summu. Lai arī Latvijā kopš 2014.gada vairs neaprēķina iztikas minimumu, šis vecuma pensiju apmērs ir tuvu tam (2013.gada nogalē tas bija 252,19 eiro mēnesī).
Tiesa, jāpiebilst, ka piecu gadu laikā par 58% audzis arī to senioru skaits, kuru pensija mēnesī pārsniedz 500 eiro un tādu cilvēku ir teju 31 tūkstotis jeb tuvu 7% no kopējā vecuma pensiju saņēmēju skaita. No tiem vairāk nekā tūkstoš eiro lielu pensiju saņem vien vairs nedaudz virs 5000 senioru.
Diemžēl optimistiski cerēt, ka turpmākajos gados situācija kardināli mainīsies, nevar. Kā šī gada sākumā norādīja labklājības ministrs Jānis Reirs, apmēram 300 tūkstoši no patlaban strādājošajiem ir sociāli neaizsargāti un pagaidām nav risinājuma, kā ar šo problēmu tikt galā.
Jāatgādina, ka politiķi vēl pērnā gada nogalē atteicās no obligāto minimālo sociālo maksājumu noteikšanas. Turklāt jaunajā nodokļu reformu piedāvājumā arī šāda piedāvājuma nav. Vēl vairāk – ir iecere 1% no sociālajiem maksājumiem novirzīt veselības aprūpei. Tas diemžēl nākotnē arī samazina pensiju uzkrājumu apmēru.
Tas ir tāpēc ka labklājības ministrs ir komjaunietis Reirs un sociālo lietu komisiju vada maxxx Barča.( tā viņu nosauca Urbanovičš)