Pēteris Apinis. Latvijas valdība pieņem stingros haosa grozījumus

Pēteris Apinis, ārsts

„„Zupā tārpi, zupā tārpi”, iekliedzās matroži uz bruņukuģa „Potjomkins” un sākās revolūcija”. 

Šo frāzi savulaik pateicis Rīgā dzimušais komiķis Arkādijs Raikins, un viņu kādu laiku pēc tam neesot laiduši uz skatuves. Tiem, kas nesaprot šīs frāzes kontekstu, jo nav dzīvojuši Padomju Savienībā, īsi paskaidrošu – uz Krievijas impērijas Melnās jūras flotes bruņukuģa „Taurijas kņazs Potjomkins” 1905. gadā uzliesmoja dumpis slikta uztura dēļ. Matroži pārņēma varu uz kuģa, devās uz Odesu, kur ģenerālstreiks pārauga marodierismā, noliktavu dedzināšanā, un sadursmēs ar regulāro armiju gāja bojā 1500 cilvēku. Bruņukuģa matroži vēlāk padevās Rumānijas varasiestādēm, bet Rumānija kuģi atdeva Krievijai. Stāstā būtiskais bija, ka vismaz trīs ceturtdaļas revolucionāru nemācēja ne lasīt, ne rakstīt, un veica iespējami haotiskas darbības. Tiesa, lielākā daļā no vecākās paaudzes cilvēkiem stāstu par bruņukuģi „Potjomkins” zina no Rīgā dzimušā režisora Sergeja Eizenšteina filmas, bet tajā parādīta nedaudz cita patiesība. 

Šodien ir diena, kad visi pilnā balsī pieprasa stingrus ierobežojumus, valdība lemj par stingriem ierobežojumiem, bet katrs šos stingros ierobežojumus saprot pilnīgi citādi. Ja mēs nosēdinātu visus ministrus atsevišķās telpās un paprasītu – kā  viņi saprot ierobežojumus, mēs uzzinātu 13 ļoti pretrunīgus viedokļus. Man ir pārliecība, ka ļoti atšķirīgi ierobežojumus saprot arī epidemiologs Ņikita Trojanskis un Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis, kaut abi baudījuši labu izglītību un zinības gūst, lasot medicīnas portālus angļu valodā. 

Šobrīd kā „stingrus noteikumus” katrs saprot attiecībā „uz tiem citiem”.

Visi, kas ir vakcinējušies, ir gatavi ieviest „stingros noteikumus” pret nevakcinētajiem, bet visi ministri – pret tām jomām, ko pārstāv citas partijas.

Robežu slēgšanu šobrīd lāga neparedz Eiropas Savienība, jo citās valstīs veiksmīgāka vakcinācija, tādēļ ierobežojumi varētu skart pārbraucienus starp novadiem ar nopietnu policijas kontroli uz lielākiem vai mazākiem ceļiem.

Mērķis

Mērķis ir Covid–19 slimības mazināšana, un vislabāk to panākt ar plašu  vakcināciju – līdz tiek sasniegta pūļa imunitāte un vīruss neizplatās tālāk.

Šo  iespēju pilnībā izgāza Daniels Pavļuts un Vakcinācijas projekta vadītāja Eva Juhņēviča, kas profanēja vakcināciju – aiznesa no medicīnas par politiku, aiznesa vakcināciju no ģimenes ārsta kabineta uz krāmu tirgu, kapu svētkiem un autobusu, radīja haosa aģentūru manavakcina.lv,  kas kļūdījās vienmēr vai gandrīz vienmēr, bet īpaši – radot haosu vakcīnu loģistikā, kamdēļ mēs nevaram uzticēties aukstuma ķēdei, vakcinācijas labai prasmei izbraukumos un līdz ar to – vakcinācijas kvalitātei.

Tikai pateicoties Danielam Pavļutam un  Evai Juhņēvičai Latvijā vakcinācijas apjoms ir 46%, kamēr Skandināvijas valstīs – pāri par 80%, bet tepat kaimiņvalstīs – pāri par 65%.

Vismaz šobrīd pie valdības politikas – šķelt iedzīvotājus pēc dažādām pazīmēm, t.sk., vakcinētie versus nevakcinētie –, pilnībā iznīdējusi iespēju vakcinācijas aktivitāti celt. Tiesa, pēdējā mēneša laikā esmu redzējis virkne pozitīvu izmaiņu Pavļuta darbībā – beidzot tiek iesaistīti (un nezākāti) ģimenes ārsti, vairāk tiek izmantotas Johnson&Johnson/ Janssen vakcīnas, kas ir vienreizējas un daudziem tādēļ vieglāk pieņemamas. Manu rakstu par šīm vakcīnām: „Viena pote, mazāk blakņu un pasargās no “lipīgākajiem” koronavīrusiem. Ko zinām par jauno “Johnson&Johnson/ Janssen” vakcīnu?” publicēja seši (!) portāli 1. martā, bet tikai septembrī to izlasīja Pavļuts. 

Un tomēr valdības mērķim šodienas sēdē pirmkārt būtu jābūt vakcinācijas aktivizācijai. Vienlaikus valdībai būtu publiski jāatbild uz vairākiem jautājumiem, no kuriem viens skan – vai arī vakcinētie var izplatīt vīrusu? Pareizā atbilde ir – jā, var, bet mazākā apjomā. Vīrusu praktiski ļaudis viens otram nodod tikai un vienīgi slikti vēdinātās telpās atrodoties ilgstoši (piemēram, vairāk par 10 minūtēm), jo, neskatoties uz maskām un pietiekošu attālumu vienam no otra, vīrusu skaits gaisā ar mikropilieniem sasniedz pietiekamu daudzumu lai inficētu citu cilvēku, bet vakcinētais cilvēks –, pat ja izplata šo vīrusu, to izplata mazāk.

Otrs jautājums ir par trešo vakcīnas devu jeb balstvakcīnu. Te būtu nepieciešama plašāka atbilde. Pirmkārt, trešo vakcīnas devu nozīmē ārsts, nevis Kariņš vai Pavļuts, un nozīmē to vecāka gadagājuma cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu. Otrkārt, citējot Ugu Dumpi, pirmreizēja vakcinācija ir desmitkārt svarīgāka par balstvakcīnu.

Trešais jautājums – vai bērnus ir labi vakcinēt? Jāteic, ka bērnu vidū ir vismaz 20% ar lieko svaru, mazkustību un blakus slimībām. Bērniem vakcīnu jānozīmē pediatram, nevis Kariņam vai Pavļutam.

Ceturtā ir ziņa – ar lielu cerību mēs raugāmies uz Somijas kompānijas „Rokote Laboratories Finland Ltd.” jaunizstrādāto vakcīnu, ko nevajadzēs injicēt, bet iepūst degunā. Jāteic, pasaulē šobrīd ļoti nopietnā izstrādes stadijā ir vismaz sešas vakcīnas (arī Oxford University/Astra/Zeneca), kas nebūs jāinjicē, bet somu informācija man ir pieejamāka. Šobrīd aizņemtības (un nepietiekama informācijas apjoma) dēļ neesmu pabeidzis publikāciju par šo vakcīnu, bet domāju to nodot Latvijas lasītājam nākamnedēļ. Šī vakcīna varētu būt izcils līdzeklis kā balstvakcīna visiem tiem, kas saņēmuši vīrusa vektora vakcīnas (Johnson&Johnson/ Janssen un Astra/Zemeca/Oxford University). Kā cilvēks, kas vēl joprojām lasa arī krievu valodā, varu teikt, ka arī Krievijā šajā jomā pētījumi tuvojas finišam, un krieviem būs vakcīna, ko kā balstvakcīnu iepūst degunā pēc Sputnik V vakcinācijas. 

Kad šīs degunā iepūšamās (spray vaccine covid) būs pieejamas? Domāju, ka janvārī. Vai šīs degunā pūšamās vakcīnas būs izmantojamas arī sākotnējai vakcinācijai? Man šķiet, ka visiem tiem, kam no šprices bail, labāk iepūst vakcīnu degunā, un primārā imunitāte radīsies. Dažas no degunā vai zem mēles pūšamajām vakcīnām jau uzreiz tiek gatavotas kā primārās vakcīnas. 

Tātad – es tiešām ceru, ka valdības sēdē diskusija – kā organizēt vakcināciju – dominēs pār maskām un grāmatu tirdzniecības aizliegumiem. Manuprāt, pirmajam secinājumam vajadzētu būt – atņemt Danielam Pavļutam politisko un publicistisko rotaļlietu – vakcināciju, un atdot to profesionāļiem – Veselības centriem (VC4,  ARS, VCA, Mfd, VIA-UNA, Rīgas Veselības centram uc.), slimnīcām un ģimenes ārstiem. Uzsvars, ko valdībai būtu jāpanāk – vakcinēt tos, kas dzīvo mājās un guļošos pacientus, un to vislabāk var veikt ģimenes ārsts ar savu māsu. 

Zinu, ka man nepiekritīs daudz kolēģi, bet es domāju, ka mums vairāk jāpievērš uzmanību pirmreizējai vakcinācijai, nevis otrajai vakcīnas devai. Tāda nu ir pasaules realitāte, ka 10–20% pacientu, kam pirmā vakcīna radījusi sāpes, drudzi vai citas blaknes, no otrās devas baidās.

Nesapratne un uzstādījumi

Un tomēr – kāpēc valdībai ir tik liela nesapratne par nepieciešamo rīcību un tik haotiska rosība? Pēc manā rīcībā esošiem datiem tikai divi no valdības locekļiem nedzīvo privātmājā. Proti, jebkuri ierobežojumi atšķiras, ja tu mīti dižā privātmājā Ķīpsalā ar izeju uz Daugavas krastu, iespējām elpot svaigu gaisu, vingrot savā trenažieru zālē –,  vai arī tu mīti daudzstāvu namā Āgenskalna priedēs vai Pļavniekos.

Valdība un dižākie ierēdņi ierobežojumus saprot tā – ja es nevaru iet uz restorānu, es pasūtu ēdienu ar Wolt uz mājām. To, ka kāds cilvēks ir braucis ar autobusu uz darbu, lai virtuvē šo ēdienu gatavotu, to, ka zināma daļa no Wolt darbiniekiem (kas vēl nav apguvuši latviešu valodu) dzīvo saspiestos apstākļos centra daudzdzīvokļu namos, to pasūtītāji neredz un nezin.

Valdība un ierēdņi arī iepirkšanos internetā ir apguvuši gauži labi, bet šo iepirkumu kāds sagādā, kāds iesaiņo, kāds atved vai kāds izsniedz pastā. Ar to es vēlos teikt, ka ierobežojumi vislabāk palīdz no slimības izvairīties pārtikušiem un izglītotiem cilvēkiem, kas savu darbu veic zoomā vai ekseļa tabulās, un kas būtiski  – kuri tāpat jau ir vakcinējušies. 

Vēl viens aspekts ir faktā, ka valdība ir ļoti lielu naudu ieguldījusi ceļu būvē un būvniecībā kā tādā – stimulējot ekonomiku. Visur līgumos minēti stingri termini, un soda naudas, tādēļ celtnieki un ceļa būvētāji nekādos lokdaunos darbību nepārtrauks. Latvijai būtu vairāk jādomā par celtnieku testēšanu nekā par skolnieku testēšanu. Būsim atklāti – Latvijas  celtniecībā strādā pietiekami daudz viesstrādnieku, un viņi tiešām nedzīvo privātmājās ar labu ventilāciju – viņu vidū slimības izplatības iespējas ir lielākas, un nepieciešamība pēc eksprestestiem – nozīmīga. 

Pasaulē ir profesijas, kas nekad nepārtrauc darbu, pat visniknāko lokdaunu laikā, piemēram, transporta strādnieki un šoferi – tālbraucēji, kravas šoferi pārtikas ķēdēs, kuģu komandas utt. Arī šeit vairāk uzmanība būtu pievēršama testēšanai. 

Vīrusa izplatību ļoti nosaka iedzīvotāju blīvums. Šī iemesla dēļ valdībai būtu daudz vairāk uzmanības jāvelta Rīgai nevis mazapdzīvotiem pagastiem.

Tomēr būtiskais nesapratnes jautājums ir pašu pieredze. Ja valdības vadītājs Amerikā ir iemācījies, ka sports nozīmē milzu stadionu, kurā blīva tautas masa skatās amerikāņu futbolu, ēd burgerus un dzer dažādos procentos alkoholizētus dzērienus, tad viņam prātā neienāk, ka sports patiesībā nozīmē ikdienas skrējienu, tenisa vai basketbola spēli savā vecuma grupā, aerobikas vai ūdens aerobikas treniņu dāmām grupā, trenažieru zāles apmeklējumu cīņā ar stresu. Bet visas šīs nodarbes palielina cilvēku imunitāti, samazina iespēju saslimt vai slimot smagi. 

Protams, cilvēki ar manu matu sasuku bez sirdsapziņas pārmetumiem nobalsotu par friziera pakalpojuma ierobežojumiem, vīrieši lāga nesaprot kosmētiķa un  skaistumkopšanas pakalpojumu jēgu, tādēļ es pieļauju, ka valdībā pirmie ierobežojumi varētu skart dažas pakalpojumu sfēras. Liegums kādai ļaužu grupai apmeklēt lielveikalus (vai tieši otrādi – mazos veikalus) vairāk vai mazāk radīs aizdomas par kādu finansiālu saistību. Vēl trakāk būs, ja valdība pieņems lēmumu apturēt kaut kādu preču tirdzniecību – šodien to varēs uzskatīt tikai par lobismu. 

Un galu galā – jo lielāki ierobežojumi, jo lielāka uzraudzība, jo vairāk policistu ir jāraugās pēc kārtības, jāsoda nepakļāvīgie un jāreaģē uz „stukaču” ziņojumiem.

Domāju, ka valdība skolas neslēgs, galvenokārt JKP ietekmes dēļ. Drīzāk ierobežojumi skars tiesu sistēmu.

Jebkurā gadījumā, parādīsies kaut kādi ierobežojumi cilvēku skaitam iekštelpās, un samazināsies iespējas apmeklēt kultūras pasākumus.

Ierobežojot vairāku mājsaimniecību locekļu atrašanos vienā telpā, derētu atcerēties  pērnā gadā aprakstītu pieredzi, kad mazpilsētā policisti pieķēra telpā kungu A un kundzi B (abiem bija minēti dzimšanas gadi – pērnā gadsimta sešdesmitajos) no dažādām mājsaimniecībām, pusstundu centās tikt telpās, pusstundu rakstīja liecības un soda kvītis. Ar Covid–19 saslima abi policisti, bet neviens no pieķertajiem.  

Ja mēs par publiski svarīgu uzdevumu uzstādām slimnīcu nepārslogošanu, tad mūsu (un valdības) pamatuzdevums ir visiem cilvēkiem mācīt:

• kustības un sportu;

• normālu uzturu ar D vitamīnu, cinku un citām minerālvielām;

• ventilēt telpas;

• savu hronisko slimību ārstēšanu un skrīningu tām slimībām, ko ārsta neapmeklēšana var ielaist.

Es aicinu cilvēkus lietot ultravioleto starojumu telpu dezinfekcijai. Kalnu saulīte istabai, kamēr jūs pats tur neesat, laba ultravioletā staru lampa klasei, iestādei un birojam naktī. 

Pāri ierobežojumiem ir katra cilvēka rūpes par savu un līdzcilvēku veselību

Atkārtošos. Šobrīd mums nav citas iespējas pārtraukt pandēmiju un psihopandēmiju kā vakcinēšanās. Man pašam bija augsts antivielu skaitlis (tātad biju Covid–19 pārslimojis asimptomātiski), bet es vakcinējos ar Johnson@Johnson/Jansen vakcīnu un pieņemšu balstvakcīnu, ja tas kādu pasargās no manis iespējami pārnestas infekcijas. 

Un tomēr es pilnībā saprotu to, ka katrs cilvēks ir radoša būtne, un kaut ko piespiest nav pareizi. Vēl vairāk, – man šķiet, ka spiediens un cilvēku dalīšana vakcinētos versus nevakcinētos tikai palielina pretestību vakcinācijai. Tiem, kam no vakcīnas ļoti bail, es iesaku vakcinēties ar Johnson@Johnson/Jansen vakcīnu, jo rezultātu sasniedz vienreizēja manipulācija. 

Vīrusu SARS-CoV-2 ārpus telpām praktiski nodot nevar (no amerikāņiem aizņemts joks – mežā koronavīrusu iegūt var, ja TO dara misionāru pozā un ilgi). Nekas nav labāks par elpošanas vingrinājumiem, īpaši tiem, kas nostiprina diafragmu. Ja jūs esat bijuši telpā ar citiem cilvēkiem, sabiedriskajā transportā vai veikalā – kārtīgi un dziļi izelpojieties, iznākot ārā. 

Vīrusu SARS-CoV-2 iekštelpās nodot ir viegli, īpaši, ja telpas netiek pietiekami ventilētas. Katrs jaunais vīrusa veids tiek nodots ātrāk (ir lipīgāks), tādēļ – izvairieties atrasties telpās ar citiem cilvēkiem tuvāk par 2 metriem ilgāk par 10 minūtēm. Pasaules literatūrā ir labs ieteikums – magājiet zobus un ar listerīnu skalojiet muti –, tas samazina vīrusa iespēju jūs inficēt.

Covid–19 ir reāla slimība, ko izsauc reāls vīruss, kurš ir nedaudz lipīgāks un nedaudz bīstamāks par gripas vīrusu.

Covid-19 izplatās (gandrīz tikai) slikti ventilētās iekštelpās ar vīrusu piesātinātu aerosolu veidā. PVO atzīst, ka Covid–19 pārnēsā iekštelpā, atrodoties kopā ar inficētu personu ilgāk par 10 minūtēm seju pret seju tuvāk par 2 metriem. Patiesībā nav lielas nozīmes maskas esamībai vai 2 metriem, bet gan telpas kubatūrai un ventilācijai. Vienkāršoti skolā – ja klase netiek ventilēta, bet viens bērns vai pieaugušais ir vīrusa izplatītājs, nelīdzēs nekādas maskas un bērnu sēdināšana katrā otrajā solā – vīrusa gaisa pilienos telpā būs gana daudz, lai slimība izplatītos. Es domāju, ka 45 minūtes neventilētā klases telpā ar vienu nopietnu vīrusu izplatošu slimnieku ir pietiekami, lai vīrusa koncentrācija ļautu saslimt visiem bērniem ar vājāku imunitāti, un maskas šādā gadījumā ir fikcija. 

Tad nu es aicinu valdību beidzot ķerties pie pamatproblēmas – atrisināt telpu ventilāciju vai iegādāties recirkulatorus skolām, kuri iznīcina vīrusus, piesaista ogļskābo gāzi un aiztur putekļus. 

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!