Pretēji ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) š.g. jūnijā sacītajam, ka pēc pārtikas cenu samazināšanas memoranda parakstīšanas tas varētu kļūt jūtams iedzīvotājiem mēneša laikā, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pārtikas cenas oktobrī pieaugušas par 5,6% kopš pagājušā gada oktobra un par 0,5% kopš septembra.
Aptaujas dati parāda, ka pārtikas cenu kāpums joprojām ir jūtams teju katrā mājsaimniecībā – lai gan daļa cilvēku spējuši saglabāt līdzšinējos pirkšanas paradumus, arvien vairāk iedzīvotāju ir spiesti rūpīgāk plānot iepirkumus un izvērtēt produktu cenas, vēsta lsm.lv.
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80% Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas “Citadeles” un “Norstat” aptaujas dati.
Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo izdevumi kļuvuši būtiski lielāki.
Mazāk nekā piektdaļa nejūt izmaiņas savos ikdienas izdevumos pārtikas produktiem.
Pārtikas cenu kāpums Latvijā joprojām ir jūtams – lielākā daļa iedzīvotāju saskaras ar nepieciešamību pielāgot savus patēriņa paradumus un rūpīgāk plānot iepirkumus.
Kopumā 25% aptaujāto atzīst, ka pārtikas izdevumi būtiski pieauguši, bet vēl 30% tos raksturo kā “nedaudz pieaugušus”.
Vēl 23% norādījuši, ka izdevumi ir auguši, taču viņi joprojām var atļauties iegādāties visu kā iepriekš.
Tikmēr 18% iedzīvotāju nav novērojuši būtiskas izmaiņas, bet 3% atbildējuši, ka pārtikas tēriņi pat samazinājušies.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Reali neviena partija nenodarbojas ar problemam, kas patiesi skar teju ikvienu- lieltirgotaju patvaļa un cenu celšana, komunalo un citu pakalpojumu nepamatota sadardzinaśana (kur KP un PTAC skatas?), veselibas aprupe, sociala aizsardziba. Politikāņu maukas, ipaši LPV, zilie zemnieki un naciķi aizņemti ar jāšanos ap Stambulu un citiem marginalirm sū**iem.
Tikai katrs ceturtais? Varbūt tavos sapņos…
Ekonomikas ministrs, kam pietrūkst elementāru zināšanu par elementārām ekonomikas sakarībām. Ministrs ir politiska figūra, bet kas viņam ministrijā par “speciālistiem” strādā?
Es arī dabūnu no kaviāra un žāvētiem zušiem atteikties. Bļ@ģ !
Un es vakar nespēju nopirkt trifeles.
Sagribējās… ēd nēģus un foreļu ikrus! Nav ne vainas
Varbūt beidzot tad pircēji sapratīs, ka cenas veikalos diktē tirgus likumio nevis ministrs ar rīkojumu. Nepirksiet produktu X vai pirksiet to no X klāsta kam mazāka cena, arī tirgotāji/ražotāji būs spiesti piemēroties. Ja jau nevar saprast ka tā cenas jāregulē, tad tagad dzīve piespiedīs to darīt.
Iedzīvotāju ticība horoskopiem, pesteļiem arī potiķu pekstiņiem sadurās ar ekonomikas, dabas un astronomijas likumsakarībām. Tas viss netraucē noticēt nākamajām pasakām. Pats jaukākais , ka arī mūsu augstskolas saražojušas krietnu papildinājumu dezorientēto pulkam.
Varu tikai no pārsteiguma ieplest acis, ja kāds nopietni tic un vēl sludina, ka tirgus ekonomikā “labās gribas memorandi” tiešām ir ar ietekmi uz tirgus cenu.
Nja, man primāri tad ir jautājumi par izglītības līmeni un prāta spējām.
Tavs pārsteigums ir ļoti saprotams. Ekonomikas valodā runājot — “labās gribas memorands”, “cieņa pret patērētāju”, “nozares pašregulācija” u.tml. ir skaņa bez masas, ja vien nav divas lietas: spēcīga ārēja kontrole (regulators, sodi, reāla risks zaudēt tirgu) par tirgu ietekmējoša koordinācija starp pietiekami daudziem spēlētājiem Bez šīm divām lietām “memorands” tirgus cenu dinamiku neizmaina. Tas ir PR, politisks dūmu mākonis vai simbolisks žests, bet ne ekonomisks instruments. Kāpēc “labā griba” nestrādā tirgū? Racionāla firma pūlas maksimizēt peļņu, nevis ievērot kolektīvu morāli. Pat ja firmas vadība gribētu cenu samazināt, bez garantijas, ka to darīs arī konkurenti, tā riskē zaudēt tirgus daļu. Tādēļ… lasīt vēl »