Par Snoudenu

Jurģis Liepnieks

Teikšu uzreiz, es neesmu liels asanžu un snoudenu fans. Es esmu pārliecināts, ka no viņu rīcības ir vairāk ļaunuma nekā labuma un nav morālu argumentu, lai to attaisnotu.

Pirmkārt, neviens no viņiem neatklāja neko tādu, ko katrs daudzmaz domājošs cilvēks nesaprastu tāpat. Vai mēs nezinājām, ka diplomāti aiz saviem perfektajiem smaidiem un manierēm reizēm slēpj gluži savādākas domas? Tad nu gan pārsteigums. Vai mēs nezinājām, ka karā diemžēl mēdz iet bojā nevainīgi civiliedzīvotāji? Ko tieši tādu, kas sabiedrībai būtu jāzina, bet tā tomēr nezina  atklāja Asanžs? Es nezinu, toties kaitējums, ko viņš nodarīja tūkstošiem cilvēku, kas sadarbojās ar Amerikas diplomātiem gan ir reāls un saprotams. Dažās valstīs pat draudošs ar ļoti lielām problēmām. Vienīgais mērķis, kas tika sasniegts – kārtīgi ieriebt amerikāņiem, viņu diplomātijai. Jā, skaidrs, cilvēkam var būt tāds mērķis, bet tad tā arī to sauksim un tā arī vērtēsim. Nevajag izlikties, ka tur ir kāda morāla, vispārcilvēciska un ideālistiska motivācija.

Snoudens. Vēl pirms dažiem gadiem pats interneta diskusijās rakstījis, ka informācijas nopludinātājiem, kas nopludina informāciju, kas kaitē nacionālās drošības interesēm vajadzētu “sašaut olas”, tagad pēkšņi ir pārvērties par cīnītāju par sabiedrības interesēm.

Tāpat arī Asanža gadījumā es pagaidām neredzu, ka viņš būtu atklājis ko tādu, kas domājošam un daudzmaz avīzes lasošam cilvēkam tāpat nebūtu skaidrs. Pat Latvijas specdienestiem ir iespējas un tās tiek plaši izmantotas, lai varētu izsekot cilvēku aktivitātēm internetā, noklausīties telefonsarunas un izsekot mobilo ierīču pārvietošanos. Ko mēs tieši nezinājām?  Ka angļi cenšas noklausīties Krievijas prezidenta sarunas? Ar ko gan citu izlūkdienesti visā pasaulē jūsuprāt nodarbojas jau simtiem gadu?  Kas gan vēl cits viņiem jūsuprāt būtu jādara? Neredzu nekādu sensacionalitāti šajos atklājumos. Vēl vairāk, visi it kā atklājumi par Amerikas nacionālās drošības aģentūras spējām piekļūt cilvēku interneta un telefona komunikāciju metadatiem notikuši un notiek gan ar kongresa, gan tiesu, gan prezidenta ziņu, tātad pilnīgi likumīgi  (atšķirībā no Latvijas, kur nevienam parlamentārietim nav ne jausmas, kādu tehniku, kā un cik plaši izmanto Latvijas specdienesti).

Ar to visu es gribu teikt, ka īpašus sensacionālus jaunumus Snoudena atklātajā es neredzu. Viss likumīgi, viss tieši tā, kā to varētu sagaidīt.

Ir jāņem vērā, ka sabiedrība no specdienestiem mūsdienās prasa ārkārtīgi daudz  – ja kaut kur kaut kas uzsprāgst vai notiek terora akts, sabiedrība prasa ne tikai, lai vainīgie tiktu atrasti, sabiedrība prasa, kāpēc tas netika novērsts?  Bet kā gan specdienesti varētu novērst atsevišķu indivīdu sarīkotu akciju, ja ne pilnveidojot savu novērošanas un izsekošanas sistēmu? Visiem, kas saskata Snoudenā varoni, būtu jāatbild uz šo dilemmu. Vai jūs vēlaties, lai valsts spēj novērst teroristisku aktivitāti, jeb jūs vēlaties, lai valsts neseko cilvēku aktivitātēm internetā un citās komunikācijās? Iegūt abus labumus pilnīgi noteikti nav iespējams. Tas ir tieši tāpat, kā nav iespējams reizē iegūt mazus nodokļus un labu veselības aprūpi, policiju un sociālo aizsardzību. Plaša brīvība un privātums pret drošību, sociālās garantijas un plaši valsts servisi vai mazi nodokļi.
Šajās valsts pārvaldes dilemmās ir jāpozicionējās un tad mēs varam spriest tālāk. Parasti tas ir sabiedrības šībrīža noskaņojuma līdzsvara jautājums un vēsturiskie apstākļi.

Specdienestu darbības sakarā sarkanā līnija jebkurā gadījumā ir tikai un vienīgi jautājumā par likumību un atšķirībā no Latvijas, kurā specdienestus faktiski neuzrauga vispār neviens un parlaments pat ne formāli, Amerikā un visās citās attīstītajās demokrātijās ar šo viss ir kārtībā. Snoudens, iespējams, pat nesaprot, ka ir tādas valstis kā Latvija, kuras, lai arī ir pamatos visnotaļ demokrātiskas, tomēr operatīvās darbības likums un prakse ir tāda, ka jebkura Turkmēnija var tikai pamācīties kā radīt likumības šķietamību.

Snoudens nepārprotami ir nodarījis kaitējumu Amerikas nacionālās drošības interesēm. Pagaidām šķiet, ka ne visai lielu, bet ir. Es pats esmu sastapis it kā visnotaļ zinošus cilvēkus, kuri svēti tic tam, ka skaipā viņus nevar noklausīties vai viber ir pilnīgi drošs un feisbukā tak viņu saraksti ar citiem neviens nelasa. Nešaubīgi, ka arī starp teroristiem un noziedzniekiem ne visi ir augsti izglītoti un ļoti kompetenti cilvēki. Drīzāk tur ir daudz dažādu neizglītotu un ne īpaši gudru ļaužu, kuri, iespējams, uzzināja kaut ko jaunu no Snoudena. Amerika nekļuva drošāka, drīzāk otrādi. Tas arī vienīgais iznākums. Tāpat kā Asanžs,  arī Snoudens vienkārši ierieba Amerikai. Varbūt viņam bija tam iemesli, nezinu, bet tas ir vienīgais veids, kā es varu paraudzīties uz šo.

Es arī nepriecātos, kā daži to dara Krievijā, un nesauktu Snoudenu par Amerikas Matiasu Rustu. Vācieti, kurš nosēdināja savu nelielo lidmašīnu Sarkanajā laukumā pierādot, ka visa PSRS varenība ir viena vienīga Potjomkina sādža un simboliski kļūstot par beigu sākumu. Nē, Amerikas varenība nav iluzora, Amerikas bruņoto spēku finansējums vēl aizvien ir lielāks nekā visām pārējām pasaules valstīm kopā ņemot, Amerikas kultūras un ideoloģijas dominance pasaulē vēl aizvien ir visaptveroša,  arī šīs elektroniskās izsekošanas iespējas ASV ir lielākas nekā visām pārējām valstīm kopā un no Snoudena it kā atklājumiem te nekas nemainīsies un no Amerikas tiesību sistēmas jūs, kā redzams, varat censties paglābties vienīgi Ekvadorā vai Šeremetjevā. Skaidrs, ka daudziem tas nepatīk, skaidrs, ka varenībai ir ēnas puses un ienaidnieki vairojas ar katru dienu. Skaidrs, ka jāmeklē aizvien efektīvāki veidi kā pret tiem cīnīties. Tas ir sava veida apburtais loks, taču amerikāņi tāpēc no savas varenības neatteiksies. Neviens no varenības nekad neatsakās, tā var sabrukt tikai no iekšienes, bet ne jau snoudeni un asanži to var paveikt.

 

Autors: Jurģis Liepnieks

Populārākie raksti



Lasītāju viedokļi

avatar