Ungārijas parlamenta vēlēšanas, kas notika 12.aprīlī, kļuvušas par vienu no nozīmīgākajiem politiskajiem pavērsieniem Eiropā pēdējo gadu laikā. Pirmo reizi kopš 2010. gada Viktora Orbāna vadītā Fidesz partija zaudējusi dominējošo pozīciju, bet politiskajā priekšplānā izvirzījusies Pētera Maģāra vadītā partija Tisza. Starptautiskie mediji, tostarp Politico, šo notikumu raksturo kā “seismisku maiņu”, kas var mainīt ne tikai Ungārijas, bet arī visas Eiropas politisko dinamiku.
Kā nonāca līdz Orbāna ēras noslēgumam
Viktors Orbāns valdīja 16 gadus, un šajā laikā Ungārija piedzīvoja būtiskas politiskās un institucionālās pārmaiņas. Valsts konstitūcija tika vairākkārt grozīta, mediju vide centralizēta, bet tiesu sistēma pakļauta politiskai ietekmei. Šī politika izraisīja ilgstošus strīdus ar Eiropas Savienību, kas iesaldēja daļu Ungārijai paredzēto fondu un kritizēja tiesiskuma stāvokli šajā valstī.
Pēdējos gados sabiedrības neapmierinātība pieauga. Ekonomikas stagnācija, korupcijas skandāli un arvien asāki konflikti ar Briseli radīja augsni pārmaiņām. Tieši šajā brīdī politiskajā arēnā parādījās Pēters Maģārs — bijušais Fidesz atbalstītājs, kurš publiski kritizēja valdību un kļuva par vienu no populārākajiem opozīcijas līderiem.
Tisza partijas straujais kāpums 2025.-2026. gadā radīja pirmo reālo izaicinājumu Orbāna varai vairāk nekā desmitgadē. Vēlēšanu dienā tas pārvērtās politiskā lūzuma punktā.
Kas notika vēlēšanās
Agrīnie rezultāti un pirmo apgabalu saskaitīšana liecina, ka Fidesz zaudējusi vairākus tradicionāli drošus apgabalus, bet Tisza ieguvusi pārliecinošu pārsvaru. Politico ziņoja, ka Tisza virzās uz vairākumu, kas ļautu veidot valdību un īstenot plašas reformas. Orbāns publiski atzina sakāvi un paziņoja, ka Fidesz turpmāk strādās opozīcijā.
Šī ir pirmā reize kopš 2010. gada, kad Ungārijā mainās valdība – un tās ir būtiskas pārmaiņas ne tikai valsts iekšpolitikā, bet arī Eiropas ģeopolitiskajā ainā.
Ko sola Pēters Maģārs un Tisza
Tisza politiskais piedāvājums balstās uz valsts institūciju atjaunošanu un attiecību normalizēšanu ar Eiropas Savienību. Galvenie uzsvari ir:
- tiesu sistēmas neatkarības atjaunošana, pārskatot tiesnešu iecelšanas kārtību un prokuratūras darbu;
- mediju vides depolitizācija, atjaunojot neatkarīgo regulatoru pilnvaras;
- pretkorupcijas mehānismu stiprināšana, tostarp iespējamā pilntiesīga pievienošanās Eiropas Prokuratūrai;
- valsts pārvaldes depolitizācija, atgriežot profesionālo civildienestu;
- ES tiesiskuma standartu ieviešana, lai atbloķētu iesaldētos fondu maksājumus;
- proeiropeisks ārpolitikas kurss, kas kontrastē ar Orbāna gadiem ilgo konfrontāciju ar Briseli.
Šīs reformas varētu būtiski mainīt Ungārijas vietu Eiropas politiskajā kartē.
Kā pārmaiņas Ungārijā ietekmēs Latviju
Ungārijas politiskā kursa maiņa ir svarīga arī Latvijai, jo tā ietekmē Eiropas Savienības un NATO vienotību – divus pīlārus, kas ir kritiski Baltijas reģiona drošībai.
Stiprāks ES atbalsts Ukrainai
Orbāna valdība bieži bloķēja vai kavēja ES lēmumus par militāro un finanšu palīdzību Ukrainai. Ja jaunā valdība Budapeštā mainīs kursu, Latvija iegūs:
- ātrāku un vienotāku ES lēmumu pieņemšanu,
- mazāku risku, ka kritiskos brīžos kāda valsts uzliks veto,
- lielāku drošības stabilitāti Baltijas reģionā.
Latvijas drošības politika ir cieši saistīta ar Ukrainas spēju pretoties agresijai, tāpēc šis pavērsiens ir būtisks.
Vienotāka NATO politika
Ungārija iepriekš kavēja Zviedrijas pievienošanos NATO un uzturēja ciešas attiecības ar Krieviju. Ja jaunā valdība nostiprinās proeiropeisku kursu, tas nozīmēs:
- mazāk šķelšanās NATO iekšienē,
- vienotāku atturēšanas politiku pret Krieviju,
- mazāku risku, ka kāda dalībvalsts bremzē Baltijas aizsardzības plānus.
ES iekšējās politikas stabilizācija
Orbāna valdība bieži konfliktēja ar Eiropas Komisiju un bloķēja budžeta lēmumus. Ja Ungārija atgriezīsies konstruktīvā dialogā ar Briseli, Latvijai tas nozīmēs:
- prognozējamāku ES politiku,
- mazāk iekšējo veto,
- vieglāku ceļu sankciju un drošības lēmumu pieņemšanai.
Mazāka Krievijas ietekme ES iekšienē
Ungārija Orbāna laikā bieži bija viena no valstīm, kas iebilda pret stingrākiem pasākumiem pret Krieviju. Ja šī pozīcija mainīsies, Latvija iegūs drošāku un vienotāku Eiropu.
Noslēgumā
Ungārijas vēlēšanas iezīmē būtisku pagrieziena punktu Eiropas politikā. Orbāna ēras noslēgums un Tisza partijas straujais kāpums var mainīt spēku līdzsvaru gan ES, gan NATO. Latvijai tas nozīmē lielāku drošību, vienotāku Eiropas politiku un mazāku risku, ka kritiskos brīžos kāda valsts bloķēs lēmumus, kas svarīgi Baltijas reģionam.
Avoti: Politico Europe, Reuters, BBC News, Euronews, Financial Times, Visegrád Insight, Europe Elects
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!