Neiespējamais audits

KATRĪNA IĻJINSKA, Inc

Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) 26.jūnijā ir izsludinājusi iepirkumu, lai veiktu auditu IT platformām, ar kurām nodrošinātas 2025.gada pašvaldību vēlēšanas. Interesanti, ka aģentūra acīmredzot cer, ka šādu auditu kāds veiks vienā darba dienā.

Iepirkuma nolikums liecina, ka līguma izpildes termiņš teorētiski ir 15 dienas, taču, ņemot vērā kopējo darba uzdevumu un pretendentiem izvirzītās prasības, kā arī paredzamo cenu, secināms, ka VDAA vispār nesaprot, kur atrodas un ko prasa.

Nolikumā teikts, ka pretendentam uzdevuma izpildei jāpiedāvā vismaz šādas kvalifikācijas speciālisti: informācijas sistēmu auditors ar spēkā esošu CISA (Certified Information Systems Auditor) vai līdzvērtīgu sertifikātu; informācijas sistēmu arhitekts ar TOGAF vai līdzvērtīgu sertifikātu; sistēmanalītiķis ar CPRE vai līdzvērtīgu sertifikātu; testēšanas vadītājs vai testu analītiķis ar ISTQB Advanced Level vai līdzvērtīgu sertifikātu; Linux sistēmu administrators un PostgreSQL administrators ar vismaz 5 gadu darba pieredzi, kas iegūta pēdējo 10 gadu laikā.

Vienlaikus pie prasībām noteikts, ka pretendentam iepriekšējo trīs gadu laikā ir jābūt pieredzei ar vismaz vienu modulāru informācijas sistēmu, kuras izstrādes līgumcena nav mazāka par 500 000 euro izstrādē vai auditēšanā. Kā likums, tie, kas šādas sistēmas izstrādā, neveic auditus un otrādi. Taču jebkurā gadījumā katra šāda speciālista cena IT tirgū ir no 150 eiro līdz dažviet 500 eiro stundā. Vienkāršākai skaitīšanai izmantosim 250 eiro stundas likmi, kas ir arī drīzāk zemāka nekā realitātē. Ja speciālisti maksā dārgāk, tad situācija ir vēl sliktāka.

Tātad, ja auditam atvēlētā naudas summa ir 10 000 eiro, tad, dalot uz pieciem speciālistiem, sanāk pa 2000 eiro uz vienu speciālistu. To savukārt dalot uz 250 eiro stundā, sanāk astoņas stundas jeb viena darba diena. Attiecīgi VDAA cer, ka pieci speciālisti šajā laikā būs spējīgi iepazīties ar visu informāciju, astoņiem moduļiem (tostarp vēlēšanu platformas vēlēšanu informācijas sistēma, elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs, vēlēšanu zīmju skenēšanas sistēma, pārvaldības portāls u.c.), izpētīt dokumentus, tādus kā tehniskie uzdevumi, testēšanas scenāriji, testēšanas rezultātu protokoli, paši notestēt sistēmu un vēl to visu rakstveidā apkopot. Vai tas ir iespējams? Nē, nav.

Papildus tam pie prasībām pretendentiem ir noteikts, ka pretendents piekrīt, ka tā personāls, kas tiks iesaistīts līguma izpildē, tiks pārbaudīts atbilstoši MK noteikumiem drošības ziņā, vienkāršāk sakot, šos cilvēkus pārbaudīs Latvijas drošības dienesti. Parasti šādas pārbaudes ilgst vismaz pusgadu un ātrāk iespējamas tikai ar kādu īpaši augstu amatpersonu uzdevumu. Tas savukārt nozīmē, ka visticamāk izsludinātajā iepirkumā varētu piedalīties tikai tie uzņēmumi, kuriem šādas pārbaudes ir veiktas jau iepriekš. Taču pretendentu pieteikšanās termiņš 26.jūnijā izsludinātam iepirkumam ir 1.jūlijs, un, ņemot vērā, ka pa vidu vēl ir brīvdienas, pieteikšanās termiņš visam vēlēšanu sistēmas auditam ir trīs darba dienas.

Ņemot vērā visus šos apstākļus un šāda audita neiespējamību, atliek vien secināt, ka šāds audits varētu būt jau gatavs un tikai jāatrod, uz kuru uzņēmumu to varēs “uzkarināt”. Starp citu, varbūt to vajadzētu “uzkarināt” uz tiem VDAA darbiniekiem, kuri savulaik pieņemti darbā speciāli, lai uzraudzītu visu vēlēšanu sistēmu izstrādes procesu, – viņu atalgojumam, kā liecina MK dokumenti, tika pārdalīti 356 tūkstoši eiro? Būtu arī, no kā paprasīt atbildību.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!