Politiskā spiediena izdarīšanas instrumenti var būt visdažādākie un ar tiem savā darbā var nākties saskarties arī Iekšējās drošības birojam (IDB), aģentūrai LETA atzina IDB priekšnieks Valters Mūrnieks.
Jebkurā demokrātiskā valstī vai valstī, kura tiecas kļūt par patiesi demokrātisku valsti, valstiskā un valdības līmenī īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, lai dažāda līmeņa amatpersonu iespējami izdarīts spiediens uz tiesību aizsardzības iestādēm tiktu mazināts vai pat izskausts pilnībā. Lai gan Latvija arī nu jau 30 gadus ir ceļā uz demokrātiskas valsts būtību, tomēr Latvijai vēl daudz darāmā, uzskata Mūrnieks.
Mūrnieka skatījumā,
politiskais spiediens visbiežāk netiek īstenots kā tiešas un neslēptas norādes izmeklējošajām iestādēm par to, kādus noziedzīgos nodarījumus izmeklēt un kādus – nē.
Politiskā spiediena izdarīšanas instrumenti varot būt visdažādākie – tendenciozi, nepatiesi vai ar faktiem nepamatoti izteikumi masu medijos, objektīvi veikta izmeklēšanas procesa un tās rezultātu nepamatota publiska apšaubīšana, nepamatoti izteikumi par izmeklēšanas darbu, to veicošo iestādi un pašiem izmeklētājiem, skaidroja IDB priekšnieks.
Turklāt politiskā spiediena negatīvo ietekmi veicina arī tas, ka likumdošanas un uz izmeklēšanas interešu ievērošanu balstīto ierobežojumu dēļ šādu, uz faktiem nebalstītu augstu amatpersonu un politiķu izteiktu kritiku izmeklētāji nedrīkst komentēt, kā arī nedrīkst sniegt papildus informāciju vai faktus, norādīja Mūrnieks.
Mūrnieks gan nekomentēja, kurās lietās birojs jutis politisko spiedienu.
“Nenoliedzami, kriminālprocesi, kuros ir iesaistītas augsta līmeņa un ļoti augsta līmeņa amatpersonas, var būt saistīti ar dažādiem politiskā spiediena veidiem,
kā arī augstu amatpersonu un politisku personu veiktām citām darbībām, tomēr birojs patlaban par tām nevar sniegt detalizētāku informāciju,” uzsvēra Mūrnieks.
Mūrnieks arī skaidroja, ka politiskā spiediena īstenošanas veidi var būt arī sabiedrībai salīdzinoši nemanāmāki, jo īpaši pandēmijas laikā, kad masu mediju dienaskārtībā galvenokārt ir epidemioloģiski un ekonomiska rakstura jautājumi.
“Pandēmijas laikā tie ir ne mazāk kaitējoši gan objektīvas izmeklēšanas interesēm, gan valsts pārvaldes kvalitātei un reputācijai kopumā, un cietēji no tā esam mēs visi – Latvijas iedzīvotāji,” nobeigumā piebilda Mūrnieks.
Jūs var interesēt:
Portāla Puaro.lv ir sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: tvnet
Sveiks, Valter! Ļoti labi, ka Tev iet tik labi kā iet, bet ļoti žēl, ka Tu neesi attiecībā pret mani pašu tieši tikpat žēlsirdīgs gluži kā daži labi Maskavas iedzīvotāji.
Izskatās ka Mūrnieks joprojām nevar nomierināties par to, ka prokuratūra ”sadeva pa pirkstiem” par nepamatotu robežsargu priekšnieka atstadināšanu, ar kuru viņam bija konflikts jau pasen un mediji ne reizi vien par to rakstīja.
Mūrniekam jāsaprot, ka arī viņam vai viņa darboņiem var nebūt taisnība. Arī viņus var un vajag kritizēt. To darīja, dara un darīs arī publiski. Jo ir demokrātija. Un ar to ir jārēķinās, vai jāiet atpakaļ uz banku. Protams, ja kāds viņu tur vēl gaida.
JKP un paristi te ir nepārspējami– bet ja reizi visa vara padomēm, tad te kaut kādas diskusijas un pārspriedumi ir nevietā