Līdz ar diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšanu šogad tiem, kuru algas ir, piemēram, 500 eiro, vairāk saņems tikai tad, ja nav apgādājamo. Savukārt strādājošie ar vairākiem bērniem pozitīvas izmaiņas makos un kontos sajutīs vien tad, ja alga pārsniegs aptuveni 800 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2020.gads lielas izmaiņas nodokļos nenes. Tomēr dažas izmaiņas ir – neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādājamiem palielināšana atsevišķām grupām ļaus paturēt vairāk no nopelnītās algas. Mazāko algu saņēmēji lielākas algas gan saņems tikai tad, ja nav bērnu.
“Tas atvieglojumu apmērs reizēm pat pārsniedz algu jau šobrīd, un to palielinājums nedod nekādu finansiālo efektu [mazo algu saņēmējiem]. Tādiem darbiniekiem 2019.gads pret 2020.gadu nenesīs nekādas finansiālās izmaiņas,” skaidro “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa
“Swedbank” sadarbībā ar Finanšu ministriju radītais algu kalkulators ļauj izrēķināt, kuriem strādājošajiem nodokļu izmaiņas ir vislabvēlīgākās. Piemēram, ja bērnu nav, lielāko ieguvumu strādājošais saņems ar algu 500 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tādā gadījumā uz rokas paliks par 18 eiro vairāk. Ja darbiniekam ir viens apgādājamais un alga 580 eiro pirms nodokļu nomaksas, uz rokas paliks par 20 eiro vairāk. Savukārt līdzvērtīgu ieguvumu darbinieks ar diviem bērniem saņems tad, ja alga ir 770 eiro. Taču, ja strādājošajam ir trīs bērni, neto alga pieaugs par 20 eiro vien tad, ja alga pirms nodokļiem būs aptuveni 960 eiro..
Lai no atvieglojumiem ieguvums būtu lielāks, eksperte iesaka apgādājamos sadalīt starp vecākiem: “Pieņemsim, ja vienam ģimenē alga ir 500 eiro pirms nodokļu nomaksas, otram 700, un ir kopā divi apgādājamie, tad ir daudz prātīgāk viņus sadalīt uz vienu algu un otru algu, nevis ņemt abus kādam, kam ir 500 vai 700. Tad pieaugums 2020.gadā būs vismazākais.
Bet, ja sadalīs uz diviem, tad pieaugums jau būs vērā ņemams.”
“Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nav paaugstināts kopš 2006. gada. Būtībā mēs esam izkustējušies no nulles punkta. Protams, varam diskutēt par to, vai tas ir pietiekami, vai tas ir tas sākotnēji plānotais. [..] Bet tas ir lielākais sasniegums Labklājības ministrijas jomās nākamajā gadā,” norāda Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.
Kropa uzskata – lai mazinātu nevienlīdzību, pareizais instruments ir pabalsti, nevis nodokļu atvieglojumi. Atsevišķus pabalstus Saeima arī lēmusi palielināt, piemēram, garantētā minimālā ienākuma pabalsts tiks palielināts no 53 eiro līdz 64 eiro. Visām iecerēm naudas, kā vienmēr, trūcis. Piemēram, sociālā nodrošinājuma pabalstu, ko saņem cilvēki, kuriem kādu iemeslu dēļ nepienākas vecuma pensija, lemts palielināt tikai personām ar invaliditāti.
Līdz ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšanu personām ar invaliditāti līdz 80 eiro tiek paaugstināta arī bāze minimālās vecuma pensijas aprēķināšanai. Ministrijā uzsver, ka tas palielinās ienākumus trūcīgajiem iedzīvotājiem, un šo pabalstu palielināšana būs prioritāte arī nākamgad.
Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir jauna sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!