Līdzīgi kā citviet Latvijā, arī Rīgā nav aizpildītas visas pedagogu vakances.
Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis informēja, ka kopumā Rīgas skolās trūkst aptuveni 100 pedagogu, kas ir mazāk par 2% no kopējā pedagogu skaita. Kopumā Rīgas skolās strādā ap 7000 skolotāju.
Saskaņā ar Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departamenta datiem, visvairāk trūkst latviešu valodas, matemātikas un daļēji svešvalodu pedagogu. Pēdējo trūkums tiek saistīts ar atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas mācīšanas.
Katra skola pedagogu trūkuma problēmas risina atsevišķi, mainot mācību grafiku un piesaistot, piemēram, pensionētus skolotājus.
Savukārt pašvaldība strādā pie tā, lai uzlabotu skolotāju atbalsta paketi, piemēram, ir ieviests atbalsts dzīvokļa īrei, skolotājiem ir atlaide braukšanai sabiedriskajā transportā u.c.
Ķirsis norādīja, ka turpināsies sarunas valsts līmenī, lai panāktu skolotāju algu izlīdzināšanu. Pašlaik skolotāji Rīgā saņemot par aptuveni 15% zemāku atalgojumu nekā Pierīgā. Ņemot vērā, ka tas naudas izteiksmē var sasniegt 200 līdz 250 eiro, atšķirība ir būtiska, lai skolotāji izvēlētos strādāt Pierīgas skolās, kas ir viegli sasniedzamas, skaidroja politiķis.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Ļoti progresīvi- kam skolā izklaides organizēšanai vajag tik daudz skolotājas? Noteikti var mazāk. Lai tas prieks tiem bērniem uz skolu iet. Melbārdes desmitprocentīgos noteikti var sataisīt ar daudz mazāku skolotāju skaitu un te ir vieta optimizācijai. Ja skaitam vajag- īstais brīdis to tantiņu baru no domes izglītības departamenta uz mēnesi vismaz nosūtīt skolā stundas varīt – un neļaut vairāk kā katrai ceturtais atgriezties nomenklatūras sēžambeņķos imitēt. Tantuku izlasi VIAA sen bija laiks kā uz kartupeļu talku– tā uz skolām izsūtīt, vismaz uz pāris nedēļām pilnas slodzes. Ja nu kaut drusku kaut kas sāks pielekt, ko kladzina
Melbārdei vajag nodzīt bārdu.
Problēma ir Izglītības Ministrija (dauņu inkubators un parodija), nevis skolotāji.
KO jāmācās?
Tu vispār zini par ko ir runa?
Cik Latvijā , uz jauno mācìbu gadu , ir atvērtas jaunas skolas , jeb tikai slēgtas ?
Iesaku labdariem ziedot stipendijas studentiem kas studē pedagoģiju. Otrs ieteikums būtu iegrožot “progresīvus” birokratus.
Ir vairāki iemesli, kāpēc trūkst skolotāju:
1) skolotājam skolnieki drīkst kāpt uz galvas, un to sauc par demokrātiju,
2) IZM parazīti prasa bezjēdzīgi daudzas atskaites, kuru vienīgā jēga ir šo parazītu attaisnojums, ka viņas atrodas IZM,
3) algas lielums, kas ir neadekvāti mazs ņemot vērā 1) un 2) punktā izklāstīto.
4) Tā arī vairāk kā 30 gadu laikā nav Latvijā sagatavotas mācību grāmatas, aizbildinoties ar iespējām skolotājiem šo to brīvi interpretēt.
Vienkāršāk. 90to gadu sakumā LR bij 5as pedagoģijas augstskolas. Konkurss uz skolotāja vietu bij drausmīgs, jo bij bezdarbs kā tāds, sevišķi laukos. Tagad nāk tas vilnis atpakaļ…
Dunduks. Skolotāju izglītošanas programmas un saturs nekādi neveicina skolotāju zināšanas priekšmetā ko viņiem būs jāmāca. Pat tie skolotāji, kas ir nav liela daļa derīgi šim darbam. Tādiem algu maksāt jau ir greznība.
Tas, ka skolotāji nepazīst drēbi, ir LU pedagoģijas fakultātes nopelns. Šai fakultātē muld par kompetencēm prastu iemaņu līmenī, muld par iekļaujošo izglītību, muld par izpatikšanu nekauņām, un tikai tā, margināli, kaut ko pastāsta par priekšmetu, ko skolā vajadzēs skolotājam mācīt.