Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs intervijā Latvijas Radio norāda, ka Eiropas Komisijas (EK) piedāvātajā bēgļu pārvietošanas plānā mūsu kaimiņvalsts ir apņēmusies uzņemt nedaudz vairāk par 1000 cilvēkiem.
“Mūsu mazo valstu loma ir izrādīt tādu pašu solidaritāti, kādu esam saņēmuši no mūsu sabiedrotajiem gan militārajā jomā, gan tad, kad saskārāmies ar ekonomiskajām grūtībām. Tieši tādēļ mēs esam oficiāli paziņojuši, ka mūs apmierina priekšsēdētāja Junkera priekšlikums. Lietuvā mēs esam gatavi brīvprātīgi uzņemt 1105 bēgļus.”
“Un, ja jūs man prasāt, vai mēs esam gatavi, es varu tikai pateikt: mums ir jābūt gataviem! Tas ir izaicinājums un neviens nav solījis, ka tas būs viegli,” atzīst Lietuvas ārlietu ministrs.
“Ir skaidrs, ka viņi [bēgļi] nebūt nesteidzas uz Latviju vai Lietuvu, un es nezinu, vai viņi te paliks. Bet mums tik un tā ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai nodrošinātu cilvēkus ar visu nepieciešamo vismaz šī procesa sākumā. Un tad mēs redzēsim, kas notiks tālāk. Es nezinu, vai viņi te paliks. To ir grūti pateikt,” intervijā pauda Lins Linkēvičs.
“Mums nebūtu sevi jādēvē par kaut kādām jaunām Eiropas valstīm, kas nesaprot izaicinājumus un kopējās prioritātes. Es nedomāju, ka tāda rīcība veicina mūsu kopējo līdzāspastāvēšanu un dzīvi. To tiešām ir svarīgi uzsvērt. Mums ir jāmeklē kopējie risinājumi un jāizvairās no radikāliem paziņojumiem un ultimātiem, kas nebūt nav efektīvi,” uzskata mūsu dienvidu kaimiņzemes Lietuvas ārlietu ministrs.
Avots: lsm.lv
Te bez bazara – pieņemsim tikpat Junkera mellos musulmaņus, cik šis no mums ir pieņēmis. Un vēl +vienu, lai neraud. Cieti!!!
Kurš lūdzu saskatīs, cik mēs, kā valsts, esam zaudējuši pateicoties šai solidaritātei? Tikai cukura rūpnīcas ar visu nodrošinājumu – cukurbiešu audzēšanu, zivjsaimniecības sagrieztie kuģi, saņemtās kvotas? Un, pats dārgākais, jeb vienkārši nenovērtējamais – izbraukušie simti tūkstošu jauniešu un cilvēku darbaspējīgā vecumā? Šos zaudējumus neviena solidaritāte nav spējīga kompensēt… Un zaudējumu saraksts sanāk tāds – pagarš, maigi izsakoties…
Nelaime jau ir tajā, ka Junkers vēlas, lai visas dalībvalstis pēc formulas uzņemtu bēgļus turpmāk katru gadu. Paldies, Dievam, valstis obligātām kvotām pagaidām nepiekrīt. Jā – mēs varam uzņemt tos 700, bet nelaime tajā, ka tas būs precedents, kas beigsies ar tūkstošiem.
Otrs – mūsu tautieši ārzemēs netaisās ieviest savu kārtību, neapdraud sabiedrisko kārtību, nepieprasa likumu un senu tradīciju maiņu. Tā tomēr ir atšķirība.