Agrīns apsveikums svētkos izrāva mani no manas fotodarbnīcas pašizolācijas. Kādos vēl vella svētkos?! Ak “vīriešu dienā”! Aiz sašutuma sagriezās melns gar acīm. Izrādās, okupētājvalsts iedibināti okupētājarmijas gadadienas svētki mums te ir vīriešu diena. Un tas uz bāleliņu pārkurinātās referendumhistērijas fona. Tik tiešām, liekulībai un divkosībai nav vairs itin nekādu robežu.
Pirms kādiem gadiem LR Rīta rosmē diskutējām ar jauku sieviešu kārtas būtni, kas organizēja skrējienu pār Vanšu tiltu 8. martā, par godu Sieviešu dienai. Un protams izrādījās, ka jautroties gribētājiem šis datums problēmas neraisa, lai arī nekur, nekur pasaulē 8. martu neatzīmē kā pompozus svētkus ar kolektīvām apsveikšanām, visvalstisku piedzeršanos un sekojošu brīvdienu, kā vien tikai staļiniski–brežņeviskajā padomijā. Jo padomju režīms, kuru mums atnesa sarkanarmijas tanki, šiem cilvēkiem nešķiet svarīgs faktors atmiņai un saprašanai.
Mani kolēģi toreiz samiernieciski dudināja, ka diena tak esot starptautiska, ANO atzīmējama. Man personīgi gan tas nešķiet nekāds arguments, jo šo “starptautiskumu” iedibināja visu ūbernoziedznieku noziedznieka Uļjanova – Ļeņina starptautiskā draugaļa Klāra Cetkina ar kompāniju, un pašā ANO Cilvēktiesību komisijā pārraides brīdī kā pilntiesīgi locekļi darbojās gan Kadafi Lībija, gan Lukašenko Baltkrievija.
Tā, lūk, esot tradīcija, un tādai arī esot vieta. Ja reiz tā, tad atzīmēšu, ka veikalos un namu pārvaldēs ar apmeklētājiem runāt tikai krieviski bija nevis svētku, bet džiljonskārt biežāk, katru dienu, stundu un minūti praktizēta tradīcija, bet ar to divdesmit gadu laikā lielā mērā esam tikuši galā. Un nevis histērisku akciju un pusdebilas likumdošanas apgrābstīšanas rezultātā, bet ar konsekventu politiku, kas realizēta caur lietišķu un ilggadīgu valsts pārvaldes institūciju finansētu rīcību.
Tādēļ dārgie 23. februāra un 8. marta apsveicēji, kas svinat okupantu svētkus vienlaikus ar histērisku skriešanu pa referendumiem (jā jā, jūs arī pagājušo vasaru skrējāt referendumiski zatlerorgasmu paturpināt, un skrējāt arī sestdien nez ko tur pierādīt), sviniet un skrieniet veseli.
Mani tikai lūdzu lieciet mierā. Liekuļi, divkoši, nodevēji.
Autors: Mārcis Bendiks