Latvijas reģionālo slimnīcu vadītāji aicina valdību nesamazināt finansējumu reģionālajām slimnīcām

Latvijas reģionālo slimnīcu vadītāji ir nosūtījuši atklātu vēstuli Veselības ministrijai (VM), Nacionālajam veselības dienestam (NVD), Saeimas sociālo un darba lietu komisijai un Ministru kabinetam, aicinot nesamazināt finansējumu reģionālajām slimnīcām.

Reģionālo slimnīcu rīcībā esošā informācija liecina, ka stacionāro pakalpojumu finansējumu lokālajām otrā un trešā līmeņa slimnīcām nākamgad plānots samazināt vismaz par 10% jeb vairāk nekā 5 miljoniem eiro.

Vēstulē uzsvērts, ka samazināsies maksājums par vienu ārstēto pacientu (DRG maksājums), daudzviet kritumam sasniedzot 8% līdz 21%. Piemēram, Tukuma slimnīcā viena pacienta DRG maksājumu paredzēts samazināt par 21% – no 1021,10 eiro 2025. gadā līdz 802,70 eiro 2026. gadā. Savukārt Līvānu slimnīcā – par 21% – no 806,60 līdz 635,80 eiro. Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā samazinājums plānots par 19% – no 1157,50 līdz 940,70 eiro.

Vēstules autori vērtē, ka tas ir “ievērojams un pat kritisks līdzekļu samazinājums” Latvijas reģionos dzemdniecības un traumatoloģijas pacientu ārstēšanai, kas būtiski pasliktināšot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.

Savukārt vairākām lielajām Rīgas slimnīcām un atsevišķām iestādēm paredzēts DRG maksājuma pieaugums. Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā tas plānots par 10%, palielinoties no 1584,30 eiro 2025. gadā līdz 1744,00 eiro 2026. gadā, bet Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā – par 3%, pieaugot no 2101,20 līdz 2173,90 eiro.

Reģionu slimnīcu vadītāji uzsver, ka personāla izmaksas ārstniecības iestādēs veido no 70% līdz 85% no kopējiem izdevumiem, un samazināt finansējumu citās pozīcijās neesot iespējams. Tādēļ, lai iekļautos plānotajos apjomos, slimnīcām var nākties pārtraukt diennakts operāciju bloku nodrošināšanu akūtām vajadzībām un līdz pat uz pusi samazināt aprūpes personālu diennakts stacionāros, kas apdraudēšot gan plānveida, gan neatliekamo pacientu ārstēšanu.

Samazinot finansējumu reģionu slimnīcām, pastāv risks zaudēt ārstus un medicīnas personālu, jo jau šobrīd lokālās slimnīcas ir spiestas konkurēt gan ar privātajiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, gan lielajām Rīgas slimnīcām, pausts vēstulē. To īpaši paasinās tas, ka no šī gada janvāra pieaudzis arī valstī noteiktās minimālās algas apjoms.

Kā norādīts vēstulē, slimnīcas šī gada 5. janvārī saņēmušas NVD stacionārā finansējuma plānu. Minētais plāns tiek balstīts VM rosinātajā “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtībā”, kas pieņemti, pēc vēstules autoru vārdiem, “nekonsultējoties ar slimnīcām, neveicot finanšu ietekmes izvērtēšanu un ignorējot veselības aprūpes pakalpojumu nepieciešamības realitāti”.

Reģionu slimnīcu vadītāji uzskata, ka lielākā daļa slimnīcu pēdējos gados ir veikušas ievērojamas investīcijas gan pārvaldības sistēmu uzlabošanā, gan medicīnas aprīkojumā un nepārtrauktā personāla kvalifikācijas paaugstināšanā, tādējādi uzlabojot pakalpojumu pieejamību un aprūpes kvalitāti, bet “šie fakti šobrīd no ierēdņu puses tiekot klaji ignorēti, jo ir saņemts tiešs uzdevums veikt finansējuma pārdali”.

Savukārt piedāvātie finansējuma samazinājuma kompensējošie mehānismi par labu plānveida medicīniskajai palīdzībai pat ne par 10% nespēj segt neatliekamajai medicīnai plānoto finansējuma samazinājumu, pausts vēstulē.

Lauku slimnīcu vadītāji aicina apturēt plānotās izmaiņas un pirms jebkādas reformas veikt sociāli ekonomisko izvērtējumu, piesaucot, ka izmaiņas esot “arī valsts drošības jautājums”.

Vēstuli parakstījuši astoņu reģionālo slimnīcu vadītāji – SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Anita Žukova, SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis, SIA “Dobeles un apkārtnes slimnīca” valdes priekšsēdētājs Leons Zariņš, SIA “Kuldīgas slimnīca” valdes priekšsēdētājs Andris Aniņš, Madonas novada pašvaldības SIA “Madonas slimnīca” valdes priekšsēdētāja Līga Šerna, SIA “Ogres rajona slimnīca” valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs, SIA “Preiļu slimnīca” valdes priekšsēdētāja Skaidrīte Žukova, kā arī SIA “Tukuma slimnīca” valdes priekšsēdētāja Domnikija Putniņa.

Iepriekš pret šīm izmaiņām iebildusi arī Reģionālo attīstības centru un novadu apvienība un Zaļo un zemnieku savienība.

VM ir skaidrojusi, ka slimnīcu tīkla reformas mērķis ir esošā finansējuma mērķtiecīgāka un pamatotāka sadale, tostarp atsakoties no maksājumiem par pakalpojumiem, kurus slimnīcas faktiski nenodrošina, proti, ja slimnīcai samazina finansējumu dzemdību aprūpei, tad tas tiekot darīts, jo attiecīgajā iestādē dzemdības tiek pieņemtas salīdzinoši reti. Savukārt par labu lielajām universitāšu slimnīcām finansējums tiekot pārvirzīts, jo tajās nonākot faktiski visi pacienti arī no reģioniem, kuriem nepieciešama augstāka līmeņa medicīniskā palīdzība un kuru reģionu iestādes nespēj sniegt.

Nacionālās drošības kontekstā pārmaiņas slimnīcu tīklā neparedzēs konkrētu slimnīcu slēgšanu. Tomēr, ņemot vērā reģionālās īpatnības, piemēram, Austrumu pierobežā esošām slimnīcām, paredzēts piemērot individuālus risinājumus. Katrs slimnīcas gadījums tiks vērtēts atsevišķi un, savstarpēji vienojoties ar katru slimnīcu un pašvaldību, tiks panākta vienošanās par optimālāko iespējamo risinājumu, sola VM.

Ja tiks ietaupīti līdzekļi, reorganizējot Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas, tie varētu tikt novirzīti attiecīgās slimnīcas dienas stacionārā vai ambulatoro pakalpojumu pieejamībai, norāda VM. Tādējādi tikšot mazināta ietekme uz slimnīcu un tās nodarbinātajiem, vienlaikus veicinot nepieciešamo pakalpojumu pieejamību, tostarp daļu līdzekļu novirzot tarifu pārskatīšanai, lai segtu augošās izmaksas stacionārajiem pakalpojumiem.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!