Latvijas izaugsme – vienā no pēdējām vietām Austrumeiropā

Latvijas ekonomikā negatīvi pārsteigumi šogad noteikti ir vairāk nekā pozitīvu ziņu. Ja vēl pērnā gada nogalē Latvija bija visstraujāk augošā valsts Austrumeiropas reģionā, tad šobrīd ekonomikas izaugsmes ziņā Latvija jau atrodas vienā no pēdējām vietām reģionā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) otrajā ceturksnī ir audzis vien par 2%, kas ir lēnākais ekonomikas pieaugums pēdējo trīs gadu laikā, liecina Centrālās statistika pārvaldes publicētā informācija. Tik zema izaugsme ir nepatīkams pārsteigums, taču vienlaikus to nevajadzēt arī uztvert pārāk dramatiski, norāda bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Ekonomists skaidro, ka pēc diviem ļoti labiem gadiem ekonomikā, kad būvniecības apjomi Latvijā auga par vairāk nekā 20% gadā, lēnāka izaugsme šogad jau bija gaidāma, taču šoreiz tā ir sakritusi kopā ar globālās ekonomikas bremzēšanos. Līdz ar to izaugsme ir kļuvusi lēnāka arī citur reģionā, lai arī ne tik izteikti kā Latvijā. Otrajā ceturksnī IKP Lietuvā palielinājās par 3,9% un Igaunijā par 3,6%, savukārt Austrumeiropā vidēji IKP otrajā ceturksnī ir audzis par 3,5%. 

“Tas liek domāt, ka lēnā izaugsme Latvijā ir saistīta ne tikai ar vājāku ārējo vidi un iepriekš gaidāmo izaugsmes tempu kritumu būvniecībā, bet arī ar citiem iekšējiem faktoriem. Manuprāt, Latvijas ekonomikai šogad vienkārši nav paveicies, jo gada pirmajā pusē vienlaicīgi sakrita sausie laika apstākļi un elektroenerģijas ražošanas kritums, tranzīta kravu samazinājums un koksnes cenu korekcijas, kā arī ekonomikā joprojām bija jūtama finanšu sektora pārmaiņu īstermiņa negatīvā ietekme,” pauž Āboliņš. 

Šie faktori labi redzami arī nozaru sniegumā otrajā ceturksnī, skaidroja ekonomists. Salīdzinājumā ar 2018.gada otro ceturksni, finanšu pakalpojumu izlaide sarukusi par 7,6%, transporta nozarē izlaide samazinājusies par 3,7%, savukārt ieguves un enerģētikas ražošana kritusies par 1,6%. Tikmēr būvniecības apjomi otrajā ceturksnī auguši vien par 1%, kas lielā mērā ir skaidrojams ar ES fondu apguves ciklu, kur investīcijas ir palikušas pērnā gada līmenī. 

Papildus tam Latvijas ekonomikas attīstību jau otrajā ceturksnī šķiet būs ietekmējis arī gaidāmais akcīzes nodokļa samazinājums alkoholiskajiem dzērieniem Igaunijā, jo pēc ilgstoša izaugsmes perioda produktu nodokļi Latvijā sarukuši par 3,2%, skaidro Āboliņš.

Līdz ar to, Latvijas ekonomikas izaugsme šobrīd ir gandrīz pilnībā atkarīga no iekšējā patēriņa un pakalpojumu eksporta. Mājsaimniecību patēriņš otrajā ceturksnī audzis par 3,5%, profesionālo pakalpojumu izlaide palielinājusies par 8,9%, savukārt izmitināšanas un ēdināšanas nozarē fiksēts 8,6% pieaugums. 

“Protams šī brīža vienreizējie negatīvie faktori, kas bremzē Latvijas ekonomikas izaugsmi, ir pārejoši, taču tuvākajos ceturkšņos es būtiskus uzlabojumus Latvijas ekonomikas attīstībā nesagaidu. Apsteidzošie indikatori par būvniecību, ražošanu un pasaules tirdzniecību nav iepriecinoši, un līdz gada nogalei Latvijas ekonomikas izaugsme drīzāk kļūs vēl lēnāka. Tādēļ savu šī gada Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi esmu samazinājis no 2,8% uz 2,5%,” sacīja Āboliņš.

Savukārt nākamā gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir ļoti neskaidras, norāda ekonomists.

No vienas puses patērētāju noskaņojums ir pozitīvs un pakalpojumu nozaru eksports turpina augt, taču pasaules ekonomikā aina nav ļoti iepriecinoša un risku ir daudz. Šogad pasaulē gaidāma lēnākā izaugsme kopš 2009.gada un rūpniecība, kā arī pasaules tirdzniecība ir tuvu recesijai. 

Labā ziņa ir tā, ka šie rādītāji ir tālu no līmeņiem, kur būtu jāsatraucas par nopietnu krīzi, pauž Āboliņš. Savukārt bezdarba un patērētāju noskaņojuma rādītāji gan ASV, gan eirozonā joprojām ir ļoti spēcīgi.

Taču signāli par recesijas tuvošanos pasaulē kļūst arvien vairāk un šādā situācijā tirdzniecības karu strauja eskalācija, negaidīti finanšu šoki vai breksits bez vienošanās var arī būtiski pasliktināt situāciju pasaules ekonomikā. 

“Diemžēl, ārējo risku mazināšanai šobrīd nevaram izmantot iekšējos instrumentus, jo iepriekšējos labas izaugsmes gados esam palielinājuši budžeta deficītu un tagad tas jāmazina. Papildus tam budžetā situāciju apgrūtina arī Igaunijas akcīzes izmaiņas un “Rīgas satiksmes” finanšu problēmas, kas vēl vairāk ierobežo jau tā pieticīgās budžeta iespējas nākamajā gadā. Līdz ar to savās prognozēs esmu piesardzīgs un domāju, ka nākamgad Latvijas ekonomika varētu augt par 2,3%,” norāda Āboliņš.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook , Twitter,  Youtube un Instagram!