Ilze Šteinfelde
Igaunijas parlaments 4. maijā pieņēma likumu, kas atļauj Igaunijā pārdot atsevišķus jaunos tabakas izstrādājumus. Pirms tam Igaunijā to tirdzniecība bija aizliegta. Viens no argumentiem, kāpēc Igaunijas parlaments izšķīrās par labu šādai rīcībai, bija fakts, ka aizliegums nav efektīvs, jo Igaunijas patērētājs šos produktus lietoja tāpat, turklāt iegādājās tos Latvijā. Tajā pašā laikā Latvija pēc Veselības ministrijas rosinājuma gatavojas aizliegt jauno tabakas produktu tirdzniecību. Visticamāk, arī Latvijā aizliegums nedos cerēto efektu, jo šos produktus var iegādāties tiešsaistē no ārvalstīm.
Grozījumus Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, kas paredz aizliegt jauno tabakas produktu, piemēram, nikotīna spilventiņu tirdzniecību, rosinājis Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs un 13. Saeimas deputāts Ilmārs Dūrītis (attēlā) kopā ar vairākiem citiem “Attīstībai/Par!” frakcijas deputātiem.
Saeimas deputātu vairākums 2. jūlija sēdē nolēma likumprojektu “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Šo likumprojektu bija iesnieguši 9 Saeimas deputāti, to vidū I. Dūrītis (“Attīstībai/Par!”), Andris Skride (“Attīstībai/Par!”), Mārtiņš Šteins (“Attīstībai/Par!”), Vita Anda Tērauda (“Attīstībai/Par!”), Dace Bluķe (“Attīstībai/Par!”), Inese Voika (“Attīstībai/Par!”), Regīna Ločmeles-Luņova (“Saskaņa”), Vitālijs Orlovs (“Saskaņa”) un Anda Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Aizstājējproduktus pielīdzina šņaucamai tabakai
Deputāts Ilmārs Dūrītis Saeimas sēdē, kurā tika skatīts šis priekšlikums, vērsa Saeimas deputātu uzmanību uz Latvijas tirgū ienākušajiem jaunajiem tabakas aizstājējproduktiem, kuri nesatur tabaku, bet satur nikotīnu, piemēram, tā sauktajiem beztabakas nikotīna spilventiņiem. Pēc viņa teiktā, šādu produktu aprite šobrīd netiek regulēta ne Eiropas Savienībā, ne arī Latvijā, proti, katra dalībvalsts var pati noteikt savu regulējumu. Pēc viņa domām, Latvijai ir jānosaka aizliegums laist pārdošanā šādus tabakas aizstājējproduktus.
“Priekšlikums, kas paredz aizliegumu laist Latvijas tirgū tabakas aizstājējproduktus, balstīts uz beztabakas nikotīna spilventiņu un tajos esošās vielas – nikotīna – kaitīgo ietekmi uz cilvēku, īpaši jauniešu veselību, kā arī uz šādu produktu līdzību ar citiem likumā definētajiem produktiem, piemēram, košļājamo tabaku vai šņaucamo tabaku, kas ir aizliegta jau pašreiz,” sacīja I. Dūrītis.
Likuma grozījumus iesniegušie Saeimas deputāti arī vēlas, lai likumā tiktu definētas tabakas karsēšanas ierīces, piemēram, IQOS, jo tās atšķirībā no likumā jau definētajām, piemēram, elektroniskās smēķēšanas ierīcēm jeb elektroniskajām cigaretēm, līdz šim nav likumā definētas.
“Iekļaujot tabakas karsēšanas ierīču definīciju šajā likumā, mēs panāksim to, ka uz tabakas karsēšanas ierīcēm attieksies tādi paši reklāmas un tirdzniecības ierobežojumi kā uz cigaretēm un elektroniskajām cigaretēm,” sacīja I. Dūrītis.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka aizliegums laist tirgū tabakas aizstājējproduktus (t.sk. beztabakas nikotīna spilventiņus) ir nepieciešams, lai aizsargātu sabiedrības veselību, īpaši bērnu un jauniešu veselību, un nodrošinātu, ka beztabakas nikotīnu saturoši produkti nebūtu brīvi pieejami Latvijas tirgū, tai skaitā bērniem un jauniešiem. Turpretim attiecībā uz tabakas karsēšanas ierīcēm, piemēram, IQOS, kuras paredzētas lietot tabakas un citu produktu karsēšanai, kā rezultātā caur iemuti ir iespējams ieelpot nikotīnu saturošu vai nikotīnu nesaturošu tvaiku, noteikts, ka nepieciešams veikt grozījumus Tabakas likumā, lai definētu šādus produktus un noteiktu pārdošanas un reklamēšanas ierobežojumus, tādējādi pasargājot bērnus no šādu produktu kaitīgās ietekmes.
Likumprojekta anotācijā nav noteikts, kādēļ plānots ieviest tik nevienlīdzīgu regulējumu produktiem, kas tiek lietoti vienam mērķim. Tajā norādīts, ka paredzēts aizliegt tabakas aizstājējproduktu – nikotīna spilventiņus, bet otru – tabakas karsēšanas ierīces, piemēram, IQOS pārdošanu regulēt ar likumu. Faktiski paredzēts nevienlīdzīgs regulējums līdzīgiem produktiem, kas abi tiek izmantoti nikotīna uzņemšanai.
Šis likumprojekts nav apspriests ar nozares asociācijām, un anotācijā ir atsauce tikai uz Veselības ministrijas padotības iestāžu un pašvaldības policijas sniegto atzinumu.
Likuma grozījumu iesniedzēji bija paredzējuši, ka likums stāsies spēkā ar 2020. gada 1. oktobri.
Igaunijā atļauj tirgot jaunos tabakas izstrādājumus
Kaimiņvalstī Igaunijā par tabakas aizstājējproduktu iespējamo regulējumu diskutēja vairāk nekā gadu, jo viedokļi dalījās. Vieni uzskatīja, ka šādu produktu tirdzniecība nav atļaujama, otri apelēja pie veselā saprāta, sakot, ka aizliegums problēmu nerisina, jo, pat neskatoties uz to, ka Igaunijas veikalos šādu atsevišķu produktu tirdzniecība (piemēram, IQOS) nav atļauta, iedzīvotāji lieto šos produktus un to dara arvien biežāk. Turklāt tos iegādājas Latvijā. Piemēram, “Filips Moriss” vietne klientus no Igaunijas, kuri interesējas par šādiem produktiem vai vēlas tos iegādāties, novirza uz vietni Latvijā.
“Tā kā mūsu kaimiņi Eiropas Savienībā jau ir pilnībā pieņēmuši direktīvu, mēs neizbēgami sāksim šeit redzēt produktus, kurus šeit nedrīkst pārdot. Citiem vārdiem sakot, mēs radīsim labvēlīgu vidi melnajam tirgum,” Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas “Eesti Rahvusringhääling” portālam err.ee likuma grozījumu izskatīšanas laikā teica Igaunijas parlamenta Sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs Tonis Melders.
Vēl viens ļoti svarīgs faktors ir melnais tirgus, kas Igaunijā parādījies pēc visu aromatizēto e-šķidrumu tirdzniecības aizlieguma (izņemot tabakas aromātus un bez aromātiem), milzīgā akcīzes nodokļa ieviešanas e-šķidrumiem un citiem drakoniskiem noteikumiem, raksta ethra.co. Pēc “NNA Smoke Free Estonia” aprēķiniem, e-šķidrumu melnais tirgus veidoja pat 85% no kopējā tirgus. Daudzi pārdevēji melnajā tirgū ir nepilngadīgi. Viņi pārdod mājās gatavotus e-šķidrumus lielveikalu autostāvvietās, rotaļu laukumos un skeitparkos, un arī “Facebook” ir daudz darījumu. Dažreiz šie pārdevēji sajauc nepieciešamo uz vietas.
4. maijā Igaunijas parlaments grozīja likumu, līdz ar to atļaujot pārdot karsējamos tabakas izstrādājumus un ar mentolu aromatizētus e-šķidrumus, raksta vietne err.ee.
Piedāvā celt akcīzi
Finanšu ministrija, iepazīstoties ar I. Dūrīša un citu Saeimas deputātu iesniegto likumprojektu, secinājusi, ka tas pēc būtības paredz aizliegt šobrīd legālajā tirgū jau esošo produktu realizāciju. Tā izprot likumprojekta mērķi, ko vēlas sasniegt tā iesniedzēji, bet tajā pašā laikā saredz vairākus riskus un apšauba iespēju sasniegt likumprojekta mērķi.
Finanšu ministrijas ieskatā likumprojekts nebūtu atbalstāms, jo aizliegums laist tirgū tabakas aizstājējproduktus varētu negatīvi ietekmēt legālo tirdzniecību, tai pašā laikā veicinot tabakas aizstājējproduktu izplatīšanu tirgū nelegālā veidā. Turklāt likumprojekts neaizliedz tabakas aizstājējproduktu ievešanu no citām valstīm pašpatēriņam.
Finanšu ministrija uzskata, ka būtu lietderīgi likumprojektā paredzēt šādiem tabakas aizstājējproduktiem līdzīgu regulējumu, kāds šobrīd ir noteikts tirgū pieejamiem smēķēšanas produktiem un elektroniskajās cigaretēs izmantojamiem šķidrumiem. Ministrija neslēpj, ka tā plāno uzsākt piemērot akcīzes nodokli tabakas aizstājējproduktiem (jaunieviestiem produktiem – produkti, kas satur vai nesatur nikotīnu un kuri nav iepriekš definēti kā zināmi tabakas izstrādājumi) līdzīgi kā Igaunijā un pakāpeniski to paaugstināt līdz 2023. gadam.
Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, praksē parasti viena iepakojuma vienība satur apmēram 17 gramus produkta, līdz ar to 2021. gadā akcīzes nodokļa likme iepakojuma vienībai ar 17 gramiem produkta veidotu 1,36 eiro. Savukārt beztabakas nikotīna spilventiņa mazumtirdzniecības cena šobrīd svārstās no 5,50 līdz 6 eiro par 17 gramiem. Līdz ar to akcīzes nodoklis 2021. gadā veidotu 19% no minētā produkta mazumtirdzniecības cenas. Tai pašā laikā cigaretēm akcīzes nodoklis veido ap 65% no cigarešu vispieprasītākās mazumtirdzniecības cenas.
Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: nra.lv