Šogad Latvijas valsts parāds sasniedzis 17 miljardus eiro, un sagaidāms, ka nākamgad aizņēmuma apjoms nevis saruks, bet palielināsies, ziņo lsm.lv.
Pēdējos piecos gados valsts parāds ir būtiski pieaudzis – no 11 miljardiem eiro 2019. gadā līdz 17 miljardiem eiro šogad.
Tam iemesls ir gan pandēmijas laika radītie ekonomikas satricinājumi, kas nesa līdzi plašu valsts atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem, gan Krievijas pilna mēroga sāktais karš Ukrainā, kas raisīja nestabilitāti finanšu tirgus un izraisīja enerģētisko krīzi.
Pašlaik vispārējais valdības parāds sasniedz aptuveni 17 miljardus eiro jeb 40% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Latvijas valsts parāds joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības un eiro zonas dalībvalstu vidū. “Un arī kredītreitinga aģentūras, kas novērtē Latvijas kā aizņēmēja kredītspēju, atzīmē, ka mūsu parāds ir mērens,” sacīja Valsts kases pārvaldnieka vietnieks Jānis Rozenbergs.
Šāds novērtējums ļauj Latvijai aizņemties līdzekļus un pārfinansēt parādu par samērā izdevīgām likmēm. Arī nākamgad Latvija plāno valsts parādu nevis samazināt, bet palielināt un kopumā aizņemsies papildu apmēram trīs miljardus eiro.
Līdz ar to Latvijas parāda līmenis nākamgad sasniegs jau 20 miljardus eiro, kas ir 41% no IKP.
“Gan budžeta deficīta finansēšanai, gan iepriekšējo gadu uzņemto parādsaistību pārfinansēšanai, gan arī mēs izsniedzam valsts aizdevumus pašvaldībām, pašvaldību kapitālsabiedrībām, valsts kapitālsabiedrībām, ostām, augstskolām un tamlīdzīgi,” pastāstīja Rozenbergs.
Valsts kases pārstāvis skaidroja – kamēr vien valsts budžetu plānos ar deficītu, tas būs jāfinansē aizņemoties. Arī nākamā gada budžets nebūs izņēmums, un valsts budžets plānots ar 2,8% deficītu.
Valsts naudu aizņemas gan starptautiskos, gan iekšējos finanšu tirgos.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Beigās varēsim parādu atdot iemainot pret zemi.
Dānija savāks Zemgali, Vācija – Kurzemi. Latgalē uztaisīs milzīgu izgāztuvi. Rīga būs jaunā Eiropas mauku māja. Tā kaukā…
Covid laikā dalīt naudu pa labi un pa kreizi bija Vienotības populisms.
Visiem balsojušiem politiķiem par attīstību bremzējošiem zaudējumiem ir jāatņem tiesības tikt ievēlētiem un ieņemt valsts pārvaldes amatus. Būtu jāatņem ierēdņiem iepirkuma procedūra un jāizveido personīgas atbildības par zaudējumiem sistēma ar smagiem cietumsodiem un mantas konfiskāciju. No otras puses ierēdnim ir jādod iespēja dabūt visai lielu daļu no peļņu nesoša ieguvuma. Tad viss nostātos vietā.
Plutokrātija kā no uguns baidās, ka muļķus un nejēgas varētu izmest no saeimas, jo tad krāpnieciskā shēmošana būtu būtiski apgrūtināta.
Latvijā būtu ievedams ostarkisms: katrās jaunās saeimas vēlēšanās balsstiesīgie balsotu arī par nejēdzīgākajiem un nelietīgākajiem esošās saeimas deputātiem. 10 līderiem jāatņem tiesības uz 5 gadiem balotēties pat par vietējo pagastu deputātiem. Izdevumi šāda pasākuma organizēšanai būtu niecīgi, taču plutokrātija no šādiem risinājumiem baidās kā no uguns, un tāpēc Latvija nu jau parliecinoši iegājusi krīzes virpulī, kas agri vai vēlu beigsies ar defoltu.
Stulbi dzīvot uz parādu.
Parāds ir pat labs, ja ieguldīts ar lielu atdevi un palielina vēl citu jomu attīstību. Latvijā tikai nevis iegulda, bet iebetonē un smērē gar sienām – dod ierēdņiem brīvu vaļu to tērēt.
Pirms kovida valsts dienā maksāja ap miljonu procentu maksājumos. Jautājums, cik šodien katru dienu izmaksā parāds? Kāds labi pelna, un tur aiziet medicīnas un izglītības budžeti. Lai par to nerunātu, tad stāsta demagoģiju ka Latvijai vēl viens no mazākajiem parādiem. Tikai atšķirība tāda ka citās valstīs ir ražošana, rūpniecība, bet te ir tikai parāds un pensionāri
Zeltmatīšu valdība dodas šopingā !
Ejiet jūs visi sevis pēc!
Man vaig naudu un .
Mums, pilsoņiem, jāsāk apdomāt, kur tad mums to parādu liks atstrādāt. Ja nu kaut kur Rietumeiropā ogas vai sēnes liks lasīt, tad vēl nebūs tik traki. Bet ja nu iedzen kādās akmeņlauztuvēs vai šahtās.
Es personīgi ieteiktu veikt nelielus grozījumus satversmē un vienkārši pārdot dažas pierobežas teritorijas. Kam? Japānai. Viņiem tagad tāds šaubīgs ekonomiskais stāvoklis, un zemīte Eiropas centrā varētu noderēt. Protams, šai gadījumā 20 miljardi ir sīknauda, nav tak nekāds krāmu tirgus. Ieņemtu krietni vairāk. Pie kam tos robežas jautājumus arī šie atrisinātu. WHY NOT?