ANDRIS KULBERGS
Vai jūs zināt, ka 2021. gada 14. jūlijā toreizējā Kariņa valdība (ar ministriem Pūci, vēlāk Plešu) vienpusēji un bez jebkādas nozares izvērtēšanas parakstīja krietni paaugstinātus klimata mērķus – palielinot Latvijas nacionālo mērķi emisiju samazināšanai no -6% uz -17% līdz 2030. gadam?
Bez aprēķiniem.
Bez ietekmes uz tautsaimniecību novērtējuma.
Bez budžeta seguma.
Šobrīd pieejamie aprēķini (no Satiksmes ministrijas) liecina, ka šo mērķu izpilde Latvijai izmaksās vismaz 13 miljardus eiro.
No šīs summas reāli pieejams finansējums no ES fondiem/budžetā ieplānotā ir tikai 2,5–3 miljardi eiro, tātad trūkst vismaz 10 miljardi eiro, kas būs jāsedz no Latvijas valsts budžeta, jeb mūsu visu – iedzīvotāju un uzņēmēju – kabatām.
Tas nozīmē, ka 4 gadu laikā mums jāatrod 10 miljardi eiro virs jau ieplānotā valsts budžeta deficīta – 2 miljardiem eiro gadā, virs jau trūkstošajiem 5% IKP aizsardzībai, 4,5 miljardiem eiro RailBaltica būvniecībai, 380 miljoniem AirBaltic glābšanai.
Tātad, vienlaikus liegsim iedzīvotājiem braukt ar auto un liesim degvielu militārajai tehnikai, būvēsim robežnocietinājumus un pirksim raķetes. Tikmēr pirksim elektrobusus pašvaldībās, ar kuriem draudu gadījumā nevarēsim aizvest iedzīvotājus, jo baterija tur tikai 100km. Nopietni?
Grieķijas piemērs: klimata nodevu iekasē no tūristiem, nevis no savējiem. Tikmēr Grieķija ir nākusi klajā ar radošu risinājumu – “Climate Resilience Tax” jeb klimata noturības nodevu, kas tiek iekasēta no katra tūrista par nakšņošanu. Tas valstij sniedz 600–800 miljonus eiro gadā un neskar vietējo iedzīvotāju maciņu.
Bet Latvijā šādu iespēju nav – jo Kariņa valdība COVID-19 laikā iznīcināja tūrismu, un tas vēl šodien ir par ~23% zem 2019. gada līmeņa, kamēr mūsu kaimiņi jau sen ir atguvušies (skat. Jāņa Hermaņa grafiku).
Drošība ir svarīgāka par klimatu. Esošajos ģeopolitiskajos apstākļos, kad ir karš Eiropā, robežas jāstiprina, jābruņojas un jānodrošina mūsu eksistence, klimata mērķu izpilde nevar būt prioritāte.
Degviela, ko mēs nedrīkstēsim lietot savā automašīnā, tiks sadedzināta militārajā tehnikā mācību laikā. Klimats var pagaidīt – bet mūsu drošība nevar.
Mums neaug nauda kokos, un aizņemšanās iespējas nav bezgalīgas. Valsts aizņemšanās limits pēc Valsts kases un FM aprēķiniem ir tikai 5,5 miljardi eiro, kas jau izsīkst 2028/29. gadā. Tos nedrīkst izšķērdēt valsts aparāta uzturēšanai vai mērķiem, kas neveido nākotnes ieņēmumus.
Aicinājums! Es aicinu nekavējoties iesaldēt Latvijas uzņemtos klimata mērķus, pārtraukt bezatbildīgo aizņemšanās un budžeta izšķērdēšanas kursu, un pārskatīt nākamo gadu budžeta prioritātes, iekļaujot tajās tikai to, kas:
- stiprina valsts drošību,
- veicina ekonomikas izaugsmi,
palielina ieņēmumus, nevis izdevumus.
Pretējā gadījumā katrs Latvijas iedzīvotājs samaksās vismaz 1200 eiro gadā (ja tiks pieļauta esošās valdības aizņemtās naudas izpļekarēšana), jeb 100 eiro mēnesī no savas algas tikai par valsts parāda apkalpošanu, lai segtu šo utopisko politiku.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!