AIVARS STRAKŠAS
Pirmdien, 4. septembrī, Klimata un enerģētikas ministrija nodeva pavisam īsai un formālai publiskajai apspriešanai Klimata likumprojektu (Klimata likums). Ministrs Raimonds Čudars (attēlā) uzskata, ka sabiedrībai pietiks ar vienu nedēļu, lai iepazītos un izteiktu viedokli, kurš tāpat visdrīzāk nebūtu ņemams vērā. Jo ko gan prastie cilvēki var saprast no tik sarežģītām lietām kā klimats?
Ja gribētu sabiedrības viedokli, tad atļautos apspriešanai atvēlēt kādus pāris mēnešus. Tātad viedoklis nav vajadzīgs, un jautājums ir izlemts.
Likumprojektā paredzēts tautsaimniecības nozarēs – mazā enerģētikā, transportā, rūpnieciskos procesos un produktu izmantošanā (piemēram, dzesēšanas šķidrumi), lauksaimniecībā, atkritumu apsaimniekošanā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030. gadam kopumā par 17% pret 2005.gadu. Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Latvijai noteiktais emisiju samazināšanas mērķis ir ceturtais zemākais. Igaunijai noteiktais samazinājuma mērķis ir -24%, bet Lietuvai -21%.
Kāds sakars ar ekonomiku? Pavisam vienkāršs – jebkuri ierobežojumi un papildu pienākumi ir arī papildu izmaksas. Un uz kā rēķina? Variantu nav daudz. Vai nu maksās patērētājs, vai arī samazināsies uzņēmumu peļņa. Līdz ar to arī būs negatīva ietekme uz IKP.
Vai man jāpriecājas, ka Latvijai noteiktie samazinājuma procenti ir mazāki nekā kaimiņiem un trīs reizes mazāki nekā Vācijai un Zviedrijai? Mani tas neiepriecina, jo esam vienā laivā, kas saucas Eiropas Savienība, un Vācijas ekonomikas problēmas ir arī Latvijas problēmas. Šobrīd ES ekonomika, tāpat kā Latvijas, balansē uz recesijas robežas, un iemesls lielā mērā ir saistīts ar ES nesaprātīgo enerģētikas politiku.
Vai ES “zaļais” kurss pozitīvi ietekmē klimatu? Kaut kādā mērā jā, taču spriediet paši.
Kopš 1990. gada ES CO2 izmeši ir samazinājušies par 1 miljardu tonnu jeb 28%. Taču tajā pašā laikā pasaulē kopā tie ir pieauguši par 15 miljardiem tonnu jeb 66%. Turklāt lielā mērā samazinājums ir bijis saistīts ar ražošanas pārcelšanu ārpus ES, taču ES patēriņam. Tas pats produkts tiek ražots kaut vai Ķīnā, taču stipri netīrākā veidā.
Rūpes par vidi vai alkatība? Kas tad ir šī procesa virzītājs? Pagājušajā gadā BASF paziņoja par savas rūpnīcas pārcelšanu uz Ķīnu energoizmaksu dēļ. Vācijai ieguvums no CO2 samazināšanās, jauki. Ķīnai, kur ogļu izmantošana ir pamats elektroenerģijas ražošanai, CO2 izmešu pieaugums. Planēta taču mums viena. Kāda jēga no tā visa?
ES “zaļais” kurss rezultēsies deindustrializācijā un ekonomikas problēmās, taču maz vai nemaz neietekmēs planētas ekoloģiju. Ņemot vērā, ka būs jātransportē vairāk preču uz ES, tad visdrīzāk ietekmēs planētas CO2 bilanci negatīvi.
Kā interesēs darbojas Briseles birokrāti?
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Bet Čudariņš ir taču no Vienotības bandas !
beidzot kads ir pie pilna prāta = tā ākstīšanās ar zaļo kursu planētas mērogā neko nedod un nedos
Noteikti te ir jāapbalsta tā pašvaldību ākta iniciatīva- mums tomēr ir jāstabilizē tā ekonomika nedaudz zem Rumānijas, lai tad ir priekšā sasniedzms skaidrs mērķis. Citādi te mētājamies nezin kur
Jurista skats uz lietām ko nepazīst. Ko gan var izvēlēties politiķis kam izpratne par izvēļu objektiem ir tāda pati kā par sēnēm cilvēkam, kas mežā nav bijis un sēnes pazīt nav mācījies. Kad JV vispār beigs grābstīties ap nozarēm par kurām tai nav ne mazākās sajēgas? Ko paņem to salaiž tūtā. Politika praktiski nozīmē ceļa izvēli, bet ko tāds dara, ja vispār ceļu kā tādu neredz, tikai klaju lauku?