Pateicamies par Jūsu līdzšinējo atbalstu LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas zinātniskajā darbā. Komisija kopš 2017. gada septembra ir konsekventi publiski pierādījusi, ka novecojušā likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” saglabāšana nav zinātniski un tiesiski attaisnojama, īpaši tāpēc, ka tas ietver juridiski nederīgu sadarbības ar VDK konstatēšanas procesu, ko analizējis Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs, tiesas priekšsēdētājas vietnieks Juris Stukāns.
13. Saeima 2018. gada 20. septembrī ir pieņēmusi 2. lasījumā likumprojektu Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”. Komisija iestājās pret šo risinājumu, aicinot pieņemt zinātnieku 2018. gada maijā Saeimai iesniegto Atklātības un totalitāro režīmu atkārtošanās novēršanas likumu jeb Atklātības likumu.
Ja likumdevējs ir pieņēmis šādu politisku risinājumu iepretim zinātniskajam risinājumam, komisija aicina noteikt saprātīgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta 3. lasījumam, lai to būtu iespējams kvalitatīvi tiesiski un zinātniski analizēt, atceļot termiņu, kas noteikts kopš 2. lasījuma pieņemšanas – 2018. gada 25. septembri.
Vienlaikus, ievērojot apstākli, ka politisku priekšvēlēšanu iemeslu dēļ likumprojekta 3. lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņš var netikt pagarināts, lai izvairītos no tāda likumprojekta pieņemšanas, kura normas var tikt apstrīdētas un atceltas Latvijas Republikas Satversmes tiesā, izvērtējot pamattiesību ierobežojumu konstitucionalitāti, proti, izvērtējot, vai ierobežojumi noteikti ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, attaisnojami ar leģitīmu mērķi, nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, papildus izvērtējot, vai ierobežojumiem ir leģitīms mērķis un vai ierobežojumi ir samērīgi ar leģitīmo mērķi, atbilst vēsturiskajai, tiesiskajai realitātei un zinātniskajā izpētē konstatētajiem faktiem, lūdzam iesniegt šos priekšlikumus un iekļaut tos likumprojekta tekstā 3. lasījumā, lai sabiedrībai sniegtu patiesu kontekstu par PSRS okupācijas režīmu, tā represīvajām un kontroles institūcijām, faktu, ka represijas vadīja Padomju Savienības komunistiskās partijas un tās Latvijas Komunistiskās partijas vadošo kadru nomenklatūra.
Pielikumā: sagatavoti 12. Saeimas deputāta priekšlikumi likumprojektam uz 8 lapām.
Par priekšlikumiem likumprojekta Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (Nr. 1302/Lp12) izskatīšanai trešajā lasījumā
Iesniedzu priekšlikumus likumprojekta Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (Nr. 1302/Lp12) izskatīšanai trešajā lasījumā:
1. Izteikt likumprojekta normu, kas papildina likuma 1. pantu ar 7. punktu, šādā redakcijā:
“7) nodrošināt iespējami plašāku Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (turpmāk – PSRS) okupācijas režīma dokumentu un to zinātnisku, vēsturisku, juridisku un politisku novērtējumu pieejamību, lai ar atklātības un pētniecības palīdzību novērstu totalitāra režīma atkārtošanās iespējamību Latvijas Republikas teritorijā un okupācijas propagandas un slepenības sekas.”
2. Izslēgt likumprojekta normu, kas papildina 2. panta ievaddaļu pēc vārdiem “uzglabāšanas veida” ar vārdiem “un vietas”.
3. Izteikt likuma 2. panta nosaukumu šādā redakcijā:
“2. pants. PSRS okupācijas režīma dokumenti”
4. Noteikt likuma 2. pantu kā 2. panta pirmo daļu un izteikt likumprojekta normu, kas papildina 2. pantu ar 5., 6., 7. un 8. punktu šādā redakcijā:
“(2) PSRS okupācijas režīma dokumenti, tai skaitā VDK dokumenti ir svarīgi totalitārisma atkārtošanās un okupācijas propagandas seku novēršanā. Sevišķi svarīgi ir šādi turpmāk minēti dokumenti:
1) Padomju Savienības Komunistiskās partijas, Padomju Savienības Komunistiskās partijas Latvijas Komunistiskās partijas, PSRS un LPSR valsts institūciju, sevišķi drošības struktūru izdotie tiesību akti, tiesību aktu skaidrojumi, sarakste un citi lietvedībā esošie dokumenti;
2) LPSR Iekšlietu tautas komisariāta, LPSR Valsts drošības tautas komisariāta, LPSR Iekšlietu ministrijas, LPSR VDK, LPSR Sabiedriskās kārtības sargāšanas ministrijas, kā arī minēto institūciju padotībā esošā resora darbinieku personu lietas;
3) publikācijas, kuru autors un izdevējs ir Iekšlietu tautas komisariāts, Valsts drošības tautas komisariāts, Iekšlietu ministrija, VDK, Sabiedriskās kārtības sargāšanas ministrija, iepriekš minēto institūciju padotībā esošais resors, kā arī publikācijas, kas uzkrātas LPSR Iekšlietu tautas komisariātā, LPSR Valsts drošības tautas komisariātā, LPSR Iekšlietu ministrijā, LPSR VDK, LPSR Sabiedriskās kārtības sargāšanas ministrijā;
4) Padomju Savienības Komunistiskās partijas, Padomju Savienības Komunistiskās partijas Latvijas Komunistiskās partijas, PSRS un LPSR valsts institūciju, sevišķi drošības struktūru dokumenti, kas atklāj – tieši vai netieši – vai ar kuru palīdzību var atklāt VDK un tās tiesisko priekšteču rīcību.
5. Papildināt likuma 2. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Latvijas Republikā ar autortiesībām neaizsargā turpmāk minēto:
1) Latvijas Republikas rīcībā esošos PSRS un LPSR normatīvos aktus, kā arī citus tiesību aktus;
2) Latvijas Republikas rīcībā esošo PSRS un LPSR oficiālajos izdevumos publicēto;
3) Latvijas Republikas rīcībā esošo Padomju Savienības komunistiskās partijas un tās Latvijas Komunistiskās partijas izdevniecību izdevumos publicēto;
4) PSRS okupācijas režīma propagandas līdzekļus – literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no izpausmes veida, formas un vērtības.”
6. Izslēgt likuma 5. pantu.
7. Izteikt likuma 7. pantu šādā redakcijā:
7. pants. VDK dokumentu pieņemšanas kārtība
(1) VDK dokumentus, kas nav nodoti līdz 1994. gada 31. decembrim Latvijas Republikas noteiktajai atbildīgajai institūcijai vai kas pēc minētā termiņa ir atklāti, bet nav nodoti mēneša laikā attiecīgajai institūcijai, nekavējoties nodod Latvijas Nacionālajam arhīvam.
(2) Šā likuma 2. panta pirmajā un otrajā daļā minētos dokumentus, kas iepriekš glabāti ārpus Latvijas Nacionālā arhīva, nekavējoties nodod Latvijas nacionālajam arhīvam. Attiecīgajām valsts institūcijām saziņā ar Latvijas Nacionālo arhīvu, ir tiesības izgatavot institūcijas funkciju un uzdevumu īstenošanas nodrošināšanai digitālo kopiju. Digitālo kopiju izgatavošanas gadījumā reizē ar dokumentu oriģināliem nododama otra digitālā kopija Latvijas Nacionālajam arhīvam. Latvijas Nacionālais arhīvs digitālo kopiju izgatavošanā īsteno funkcionālo padotību.
(3) Satversmes aizsardzības birojs nodod visus tā rīcībā esošos šā likuma 2. panta pirmajā un otrajā daļā minētos dokumentus – oriģinālus, oriģinālu neesības gadījumā kopijas un visu dokumentu digitālo kopiju – , tai skaitā oriģinālo un digitalizēto VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas nodrošinājuma informācijas automatizēto sistēmu (elektroniskā datubāze) Delta Latvija neanonimizētā veidā, kā arī dokumentus, kas izgatavoti VDK dokumentos ietverto ziņu apstrādes rezultātā, tai skaitā apkopojot, sistematizējot vai analizējot VDK dokumentos minētās ziņas.
(4) Valsts institūcijas digitalizē VDK dokumentus tam paredzēto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Privātpersonu nodotos VDK dokumentus digitalizē Latvijas Nacionālais arhīvs pusgada laikā, vienu digitālo kopiju izsniedzot privātpersonai bez maksas. kārtību un pieejamību. Konstatējot iepriekš neapzinātu dokumentu vai dokumentu kopu, kas atbilst likuma 2. panta pirmajā un otrajā daļā minētajam, Latvijas Nacionālais arhīvs informē attiecīgā dokumenta vai dokumentu kopas turētāju par konstatēto, kā arī nosaka termiņu attiecīgā dokumenta vai dokumentu kopas nodošanai. Tikmēr, kamēr nodošana nav veikta, dokumenta vai dokumentu kopas turētājs, ja tā ir valsts institūcija, nodrošina pieeju attiecīgajam dokumentam vai dokumentu kopai līdzīgā kārtībā kā Latvijas Nacionālais arhīvs.”
8. Izteikt likumprojekta normu, kas papildina 7. pantu šādā redakcijā:
“7.1 pants. PSRS okupācijas režīma dokumentu glabāšanas un pieejamības nodrošināšanas kārtība Latvijas Nacionālajā arhīvā
(1) VDK dokumenti Latvijas Nacionālajā arhīvā glabājami vienkopus.
(2) Visi PSRS okupācijas režīma dokumenti uzskatāmi par dokumentiem ar arhīvisku vērtību un tie ir pastāvīgi glabājami dokumenti. Šo dokumentu iznīcināšana arī tad, ja ir atklāti vairāki eksemplāri, ir aizliegta. Latvijas Nacionālā arhīva pienākums novērst attiecīgo dokumentu bojāšanos, bojājumu nodarīšanu vai nozaudēšanu. Konstatējot draudus dokumentam, Latvijas Nacionālais arhīvs nekavējoties digitalizē attiecīgo dokumentu, kā arī veic nepieciešamo, lai saglabātu dokumenta oriģinālu.
(3) PSRS okupācijas režīma dokumenti, sevišķi VDK dokumenti ir izņemti no civiltiesiskās apgrozības Latvijas Republikā. Latvijas Nacionālais arhīvs no privātpersonām saņemtos PSRS okupācijas režīma dokumentus glabā bez maksas.
(4) PSRS okupācijas režīma dokumenti, sevišķi VDK dokumenti ir publiski pieejami pētījumu veikšanai visiem neatkarīgi no izglītības, mantiskā vai sociālā stāvokļa. Izpētei nav nepieciešams pamatojums.
(5) Lai nodrošinātu pētījumu precizitāti, pētniekiem ir tiesības bez maksas personiski, izmantojot personiskos līdzekļus, veikt audiovizuālu fiksēšanu dokumentus saudzējošā veidā. Samaksa par kopijām nedrīkst pārsniegt kopiju izgatavošanas izmaksas. Audiovizuāli fiksēto dokumentu kopijas publicējamas tikai pētījuma ilustrēšanas vai popularizēšanas nolūkā.
(6) PSRS okupācijas režīma dokumentu pieejamībā īstenojams vienas pieturas aģentūras princips.
9. Izteikt likumprojekta normu, kas papildina 7. pantu šādā redakcijā:
“7.2 pants. PSRS okupācijas dokumentu publicēšanas pienākums
Lai efektīvi īstenotu šā likuma mērķi:
(1) Latvijas Nacionālais arhīvs tīmekļa vietnē, kas izveidots attiecīgajam nolūkam un ko var veidot sadarbībā ar citām Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas dalībvalstīm, publicē šādus dokumentus šādos termiņos:
b) LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāju – Augusta Kirhenšteina, Kārļa Ozoliņa, Jāņa Kalnbērziņa, Vitālija Rubeņa, Pētera Strautmaņa, Jāņa Vagra, Anatolija Gorbunova – ne vēlāk kā līdz 2018. gada 6. oktobrim;
c) LPSR Tautas Komisāru Padomes un LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāju – Viļa (Jāņa Vilhelma) Lāča, Jāņa Peives, Vitālija Rubeņa, Jurija Rubeņa, Viļņa Edvīna Breša – ne vēlāk kā līdz 2018. gada 6. oktobrim;
d) Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas otro sekretāru – ne vēlāk kā līdz
2018. gada 6. oktobrim;
e) Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas biroja locekļu – līdz 2018. gada 31. decembrim;
f) LPSR Augstākās Padomes priekšsēdētāju un LPSR Augstākās Padomes Prezidija locekļu – līdz 2018. gada 31. decembrim;
g) LPSR iekšlietu tautas komisāru, LPSR valsts drošības tautas komisāru, LPSR valsts drošības ministru, LPSR iekšlietu ministru, LPSR sabiedriskās kārtības sargāšanas ministru, LPSR Valsts drošības komitejas priekšsēdētāju – līdz 2018. gada 6. oktobrim;
h) LPSR iekšlietu tautas komisāru pirmo vietnieku, vietnieku un palīgu, LPSR valsts drošības tautas komisāru pirmo vietnieku, vietnieku un palīgu, LPSR valsts drošības ministru pirmo vietnieku, vietnieku un palīgu, LPSR iekšlietu ministru pirmo vietnieku un vietnieku, LPSR sabiedriskās kārtības sargāšanas ministru pirmo vietnieku un vietnieku, LPSR Valsts drošības komitejas priekšsēdētāju pirmo vietnieku, vietnieku un palīgu – līdz
2019. gada 31. decembrim;
i) LPSR Tautas Komisāru Padomes locekļu, LPSR Ministru Padomes locekļu – Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmo vietnieku, vietnieku, ministru, ministru vietnieku un komiteju ar LPSR Ministru Padomes locekļa tiesībām priekšsēdētāju un to vietnieku, LPSR Zinātņu akadēmijas prezidentu un to vietnieku – līdz 2019. gada 31. decembrim;
j) LPSR Tautas Komisāru Padomes Lietu pārvaldes un LPSR Ministru Padomes Lietu pārvaldes lietu pārvaldnieku, to vietnieku un daļu vadītāju – līdz 2019. gada 31. decembrim;
k) Latvijas Komunistiskās partijas Rīgas pilsētas komitejas pirmo un otrie sekretāru, biroja locekļu;
l) Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas daļu vadītāju, to vietnieku, nodaļu vadītāju, to vietnieku, sektoru vadītāju un to vietnieku;
m) Latvijas Komunistiskās partijas republikas pakļautības pilsētu, rajonu un Rīgas pilsētas rajonu, kā arī PSRS Jūras flotes ministrijas Latvijas Jūras kuģniecības komiteju pirmo sekretāru;
n) Latvijas Komunistiskās partijas republikas pakļautības pilsētu, rajonu un Rīgas pilsētas rajonu, kā arī PSRS Jūras flotes ministrijas Latvijas Jūras kuģniecības komiteju otro sekretāru;
o) Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas republikas pakļautības pilsētu, rajonu un Rīgas pilsētas rajonu darbaļaužu (tautas) deputātu padomju izpildu komiteju priekšsēdētāju;
p) LPSR Iekšlietu tautas komisariāta, LPSR Valsts drošības tautas komisariāta, LPSR Valsts drošības ministrijas, LPSR Iekšlietu ministrijas un LPSR Valsts drošības komitejas daļu priekšnieku, daļu priekšnieku vietnieku, nodaļu priekšnieku un nodaļu priekšnieku vietnieku;
r) Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības Centrālās Komitejas pirmo sekretāru un biroja locekļu;
s) Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas instruktoru;
t) Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības, Latvijas Komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs, Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas, LPSR Jaunatnes organizāciju komitejas, PSRS Valsts ārzemju tūrisma komitejas Rīgas apvienības, Vissavienības politisko zinību un zinātnes izplatīšanas biedrības Latvijas republikāniskās nodaļas, Latvijas Padomju rakstnieku savienības, LPSR Mākslinieku savienības, LPSR Komponistu savienības, LPSR Kinematogrāfijas darbinieku savienības, LPSR Žurnālistu savienības, LPSR Teātra biedrības un Padomju juristu asociācijas Latvijas nodaļas vadītāju un vadītāju vietnieku;
u) PSRS Reliģisko kultu lietu padomes pilnvaroto LPSR, PSRS Krievu pareizticīgās baznīcas lietu padomes pilnvaroto LPSR;
v) LPSR Augstākās tiesas priekšsēdētāja, LPSR prokurora, LPSR prokurora vietnieka un LPSR VDK darbību pārraugošā prokurora, LPSR Ministru Padomes Galvenās pārvaldes kara un valsts noslēpumu aizsardzībai presē vadītāju, vadītāja vietnieku un darbinieku.
2) LPSR VDK ziņojumi Latvijas Komunistiskās partijas Centrālajai Komitejai un LPSR Ministru Padomei – līdz 2018. gada 31. decembrim;
3) Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas biroja protokoli – līdz 2019. gada 31. decembrim;
4) LPSR VDK kartotēkas – līdz 2018. gada 28. decembrim, no kurām LPSR VDK aģentūras alfabētiskā kartotēka, LPSR VDK aģentūras statistiskā kartotēka, LPSR VDK operatīvās uzskaites kartotēka un LPSR VDK ārštata darbinieku uzskaites kartotēka – ne vēlāk kā līdz 2018. gada 6. novembrim;
5) LPSR VDK personīgo un darba lietu reģistrācijas žurnāli – līdz 2019. gada 31. maijam, valsts drošības orgānu no aģentūras izslēgto aģentu un rezidentu arhīva un darba lietu un nenotikušo vervēšanu materiālu reģistrācijas žurnāli (žurnāla forma Nr. 17), – ne vēlāk kā līdz 2018. gada 6. novembrim;
6) LPSR VDK 1. daļas operatīvās lietas un citi materiāli – līdz 2019. gada 25. martam;
7) LPSR VDK 2. daļas operatīvās lietas un citi materiāli – līdz 2019. gada 14. jūnijam;
8) LPSR VDK 3. daļas operatīvās lietas un citi materiāli – līdz 2019. gada 14. jūnijam;
9) LPSR VDK 4. daļas materiāli – līdz 2019. gada 14. jūnijam;
10) LPSR VDK 5. daļas operatīvās lietas un citi materiāli – līdz 2019. gada 25. martam;
11) LPSR VDK 6. daļas operatīvās lietas un citi materiāli – līdz 2019. gada 14. februārim;
12) LPSR VDK 7. daļas materiāli – līdz 2019. gada 14. jūnijam;
13) LPSR VDK Cēsu rajona nodaļas materiāli, LPSR VDK Dobeles rajona nodaļas materiāli, LPSR VDK Jēkabpils rajona nodaļas materiāli, LPSR VDK Jelgavas pilsētas un dzelzceļa daļas materiāli, LPSR VDK Jūrmalas pilsētas nodaļas materiāli, LPSR VDK Krāslavas rajona nodaļas materiāli, LPSR VDK Liepājas pilsētas un ostas daļas materiāli, LPSR VDK Limbažu rajona nodaļas materiāli, LPSR VDK Madonas rajona nodaļas materiāli, LPSR VDK Rīgas pilsētas daļas materiāli, LPSR VDK Saldus rajona nodaļas materiāli, LPSR VDK Stučkas rajona nodaļas materiāli, LPSR VDK Talsu rajona nodaļas materiāli, LPSR VDK Valmieras rajona nodaļas materiāli, LPSR VDK Ventspils pilsētas un ostas daļas materiāli – līdz 2019. gada 23. augustam;
14) LPSR VDK Sabiedrisko sakaru nodaļas materiāli – līdz 2019. gada 23. augustam;
15) LPSR VDK operatīvo lietu reģistrācijas žurnāli – līdz 2019. gada 20. decembrim;
16) LPSR VDK Sekretariāta materiāli – līdz 2019. gada 20. decembrim;
17) LPSR VDK Finanšu daļas materiāli – līdz 2019. gada 20. decembrim;
18) LPSR VDK Kadru daļas materiāli – līdz 2019. gada 20. decembrim;
19) LPSR VDK Izmeklēšanas daļas materiāli – līdz 2019. gada 20. decembrim;
20) Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotās Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes pirmās daļas dokumenti – ne vēlāk kā līdz 2019. gada 28. septembrim;
21) Sadarbības fakta ar VDK pārbaudes lietas, kur sadarbības fakts konstatēts, – pilnā apjomā; sadarbības fakta ar VDK pārbaudes lietas, kur sadarbības fakts nav konstatēts, neatkarīgi no tā, vai lieta izbeigta ar tiesas nolēmumu (lēmumu vai spriedumu) vai prokuratūras lēmumu, digitalizē pilnā apjomā, bet publicē tiešsaistē tīmekļa vietnē daļēji, ietverot tiesu nolēmumus, prokuratūras lēmumu par lietas izbeigšanu, pārbaudāmā un liecinieku liecības, lietā esošo LPSR VDK dokumentu kopijas, kā arī nepublicētās lietas informācijas uzskaiti, norādot dokumenta rekvizītus, apjomu un valodu – ne vēlāk kā līdz 2019. gada 20. decembrim, bet aktuālās lietas ne vēlāk kā pusgada laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās. Sagatavojot publikācijai sadarbības fakta ar VDK pārbaudes lietās esošos dokumentus, no to satura svītro informāciju par personas procesa laikā aktuālo dzīvesvietu, personas apliecinošo dokumentu, personas kodu un tālruņa numuru. Konstatējot sadarbības fakta ar VDK pārbaudes tiesas lietas iztrūkumu, digitalizē un publicē uzraudzības lietu pilnā apjomā tiešsaistē, norādot iztrūkuma iemeslus – līdz 2019. gada 20. decembrim, bet aktuālās lietas ne vēlāk kā pusgada laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās.
(2) Latvijas Nacionālā bibliotēka nodrošina šā likuma 2. panta trešās daļas īstenošanu līdz 2018. gada 31. decembrim.
(3) Latvijas Nacionālā bibliotēka digitalizē šā likuma 2. panta otrās daļas 3. punktā minēto publikāciju izlasi un nodrošina to pieejamību līdz 2019. gada 31. decembrim.
(4) Šā panta pirmajā daļā minētajai publikācijai tīmekļa vietnē jābūt neitrālai, sniedzot ziņas par dokumenta rekvizītiem, tā izcelsmi un oriģināla atrašanās vietu atbilstoši vispārpieņemtajiem arheogrāfijas principiem.
10. Visā tekstā, izņemot pārejas noteikumus, aizstāt vārdus “Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs” visos locījumos ar vārdiem “Satversmes aizsardzības birojs” atbilstošos locījumos.
11. Izteikt likuma 10. pantu šādā redakcijā:
“10. pants. PSRS okupācijas dokumentu datu apstrāde
(1) Tiesības tik aizmirstam un tiesības ierobežot datu apstrādi nav attiecināmas uz Latvijas vēstures pētniecību un tās rezultātu publicēšanu, īstenojot šā likumā noteikto mērķi.
(2) Īstenojot šā likumā noteikto mērķi, Latvijas vēstures pētniecībai un tās rezultātu publicēšanai nav nepieciešama šajos dokumentos un publikācijās minēto datu subjektu piekrišana un informēšana par datu izmantošanu, tai skaitā par starptautisku sadarbību pētniecības veicināšanai. Tiesības iebilst nav attiecināmas.
(3) Ziņu, ko privātpersonas sniedz no brīvas gribas un bez atlīdzības Latvijas vēstures pētniecības nolūkiem, īstenojot šā likuma mērķi, izmantošanas tiesības nav atsaucamas.
(4) Neatkarīgi no finansējuma un pētniecības veicēja atsevišķa datu subjekta informēšana par pētniecību, kas veikta, īstenojot šā likuma mērķi, un tās rezultātiem nav nepieciešama.
(5) Datu subjektam nav tiesību pieprasīt labojumu veikšanu zinātniskajās un populārzinātniskajās publikācijās, kas veiktas īstenojot šā likuma mērķi. Plašsaziņas līdzekļos neprecīzas personas datu informācijas publikācijas gadījumā datu subjektam ir tiesības lūgt precizēt sniegto ziņu saturu.”
12. Izteikt 12. pantu šādā redakcijā:
“Latvijas Nacionālais arhīvs sniedz bez atlīdzības izziņu personām par VDK dokumentiem, kas satur informāciju par attiecīgo personu, ja izziņas pieprasītājs ir:
1) politiski represētā persona,
2) persona, par kuru VDK slepeni vākusi ziņas,
3) persona, par kuras slepenu sadarbību ar VDK sniedz ziņas VDK dokumenti,
4) 1.-3. punktā minēto personu nāves vai rīcībnespējas (daļējas un pilnīgas) gadījumos pirmās, otrās, trešās pakāpes radinieki un aizgādņi,
5) valsts institūcijām likumā noteiktajos gadījumos.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām izsniedz attiecīgo dokumentu atvasinājumus, izmantojot drošus sakaru līdzekļus, ja ir nopietni apgrūtināta to
pārvietošanas.”
13. Papildināt likumprojektu ar jaunu 18.1 pantu šādā redakcijā: “18.1 pants. VDK dokumentu zinātniskā izpete un zinātnes popularizēšana
(1) Nacionālās atmiņas institūts ir valsts zinātniskā institūcija okupāciju dokumentu, tajā skaitā VDK dokumentu izpētei.
(2) Latvijas Okupācijas muzejs ir vadošā zinātnes popularizēšanas institūcija PSRS okupācijas, sevišķi VDK jautājumos.
(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās institūcijas svarīgos gadījumos veic viltus ziņu, kas saistīti ar PSRS okupācijas režīmu, publisko atspēkošanu, saņemot sabiedrisko raidorganizāciju atbalstu.
(4) Izglītības un zinātnes ministrs sadarbībā ar kultūras ministru reizi gadā, bet ne vēlāk kā līdz Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai sniedz publisku ziņojumu Latvijas Republikas Saeimas plenārsēdes laikā par Latvijas vēstures pētniecības un pētniecības rezultātu popularizēšanas rezultātiem iepriekšējā gada laikā, sevišķu vērību pievēršot okupāciju dokumentu pieejamībai un izpētei.
14. Izteikt likuma 19. panta šādā redakcijā:
“19. Atbildība par publicēto ziņu atbilstību īstenībai
(1) Pētniekiem, kuriem ir zinātniskais grāds, Eiropas Savienības sabiedrisko raidorganizāciju žurnālistiem, lūdzot pieeju PSRS okupācijas režīma dokumentiem, nav jāsniedz ziņas par paredzēto pētījumu. Citiem pētniekiem jānorāda pētījuma temats, pētījuma pasūtītājs un pētījuma veikšanas finansēšanas avots, ja tas atšķiras no pētījuma pasūtītāja. Sniegtās ziņas ir ierobežotas pieejamības informācija.
(2) Pētnieki, īstenojot jaunrades tiesības, tai skaitā zinātniskās jaunrades tiesības, un vārda brīvību, ievēro objektivitāti, godaprātu, seko akadēmiskā godīguma principiem ziņu izklāstā. Avotu un ziņu izklāsta precizitātei jāveicina citu pētījumu veikšanu un jābūt pietiekamai publisko diskusiju veikšanai.
(4) Latvijas Nacionālais arhīvs, kā arī citas valsts institūcijas, kuru rīcībā ir PSRS okupācijas dokumenti, atklājot apzinātu īstenībai neatbilstošu ziņu sniegšanu vai rupju akadēmiskā godīguma neievērošanu, brīdina pētnieku vai, ja pētniecība veikta juridiskas personas uzdevumā, attiecīgo juridisko personu par šādas rīcības nepieļaujamību. Ja minētie pārkāpumi atkārtojas gada laikā, dokumentu turētājs var lemt par atļaujas darbam ar attiecīgajiem dokumentiem anulēšanu uz gadu. Ja vienas juridiskas personas uzdevumā vairāki pētnieki gada ietvaros pēc brīdinājuma saņemšanas atkārtoti veic minētos pārkāpumus, dokumentu turētājs var lemt par atļaujas darbam ar attiecīgajiem dokumentiem anulēšanu uz gadu visiem attiecīgās juridiskās personas uzdevumā veicamajiem pētījumiem.”
15. Izteikt likumprojekta normu, kas papildina pārejas noteikumus ar 10. punktu šādā redakcijā:
“10. Latvijas Nacionālais arhīvs sadarbībā ar Satversmes aizsardzības biroju informē līdz 2018. gada 30. novembrim valsts institūcijas par pienākumu nodot to rīcībā esošos dokumentus.”
16. Izteikt likumprojekta normu, kas papildina pārejas noteikumus ar 11. punktu šādā redakcijā: “11. Valsts institūcijas, esot informētas par pienākumu nodot to rīcībā esošos VDK dokumentus Latvijas Nacionālajam arhīvam, nodod tos mēneša laikā no informācijas saņemšanas.”
17. Izteikt likumprojekta normu, kas papildina pārejas noteikumus ar 12. punktu šādā redakcijā:
“12. Satversmes aizsardzības birojs izgatavo digitālo kopiju visiem tā rīcībā esošajiem dokumentiem līdz 2018. gada 28. decembrim.”
18. Izteikt likumprojekta normu, kas papildina pārejas noteikumus ar 13. punktu šādā redakcijā:
“13. Satversmes aizsardzības birojs oriģinālus, kopijas oriģinālu neesības gadījumā un otro digitālo kopiju nodod Latvijas Nacionālajam arhīvam. Digitālo kopiju nekavējoties pēc tās izgatavošanas, dokumentu oriģinālus un kopijas oriģinālu neesības gadījumā no 2018. gada 28. decembra līdz 2019. gada 31. maijam.”
19. Izteikt likumprojekta normu, kas papildina pārejas noteikumus ar 14. punktu šādā redakcijā:
“14. Latvijas Nacionālais arhīvs 7. panta īstenošanas rezultātā pieņemtos dokumentus nodod publiskai izpētei ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no to pieņemšanas.”
20. Izteikt likumprojekta normu, kas papildina pārejas noteikumus ar 15. punktu šādā redakcijā:
“15. Aktuālas lietas par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu digitālo kopiju izgatavo tiesu arhīvs un nodod Latvijas Nacionālajam arhīvam trīs mēnešu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās attiecīgajā lietā.”
21. Izslēgt likumprojekta normu, kas paredz papildināt pārejas noteikumus ar 16. punktu.
22. Izslēgt likumprojekta normu, kas paredz papildināt pārejas noteikumus ar 17. punktu.
Autors: Kārlis Kangeris
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!