Pāriet uz saturu

Interneta žurnāls

Politika

Jurģis Liepnieks. Vai pienācis laiks izvēlēties amatpersonas ar loterijas palīdzību?

Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai nē.

Izloze kā veids, kā nonākt pie tautas priekšstāvjiem, nav tikai kaut kāds unikāls seno Atēnu fenomens. Vēsturē šī metode ir lietota daudz kur Eiropā. Venēcijā šādi tika izvēlēti priekšstāvji no divpadsmitā līdz astoņpadsmitajam gadsimtam, tāpat visus Florences uzplaukuma gadus, pareizāk, gadsimtus (taisnības labad gan jāsaka, ka Florencē sistēma bija kļuvusi skandalozi korumpēta). Izloze kā publisko priekšstāvju izvēles metode divus gadsimtus tika izmantota arī Šveicē. Par šādas metodes priekšrocībām ir rakstījuši tādi izcili prāti kā Monteskjē un Ruso.

Protams, lai šāda sistēma labi darbotos, ir vajadzīgi dažādi precizējumi. Piemēram, svarīgi, kā tiek aprakstīts pilsoņu logs, kuriem ir pienākums piedalīties šajā izlozē, kādi ir priekšnoteikumi, lai tiktu diskvalificēti no piedalīšanās. Atēnu piemērā sistēma bija visai sarežģīta, lai nodrošinātu, ka tomēr dažādas grupas saņem skaitliski vienādu pārstāvniecību, lai arī visi ir izlozēti. Viņiem pat bija speciāla ierīce šādas izlozes organizēšanai, ko sauca par kleroterionu. Ir nianses, kuras apdomāt, un Ruso norādīja, ka optimāla varētu būt jaukta sistēma, taču viens man ir skaidrs – mums Latvijā jau tagad ir izveidojusies sistēma, kurā valsts augstākos amatus regulāri ieņem pilnīgi nejauši cilvēki. Mūsu partiju demokrātiskā sistēma nenodrošina to, ka pie darba tiek labākie, talantīgākie, gudrākie, dedzīgākie, bet tieši pretējo – labākajā gadījumā viduvējības, kaut kādi nejauši, pelēcīgi sazin kas (ne jau obligāti slikti cilvēki), cilvēki, kas nav sasnieguši savā dzīvē neko, nav neko radījuši, neko vadījuši, ar viduvējiem dotumiem jebkurā aspektā. Viduvēji intelekti, ar viduvēju izglītību, viduvēji vadītāji, viduvēji oratori, nekādi līderi. Un tas vēl viss labākajā gadījumā. Šādā situācijā es sāku domāt, ka izloze nebūt nedotu sliktāku rezultātu.

Labi, es, protams, apzinos, ka šis ir vairāk domas vingrinājums, apcerējums par krīzi, kādā esam, ne tik daudz reāls plāns vai priekšlikums, bet kaut kas mums ir jādara, lai sapurinātos, un es domāju, ka mēs varam atļauties dinamikai arī šādus tādus ekstravagantākus eksperimentus, piemēram, 20 parlamenta vietu izlozi, jo es tiešām nezinu, kā varētu būt sliktāk.

Avots: Neatkarīgā

Tēmas

Dalies ar rakstu

Vēl par tēmu

Skatīt vairāk

Lasītākie raksti

Skatīt vairāk

Komentāri (5)

5 komentāri
Kārtot
Jaunākie
Vecākie Visvairāk balsu
Sadists
3 g. atpakaļ

Vienkāršāk būs likt spēlēt krievu ruleti, kas paliks dzīvs tam amats.

evika aļeksandrovna
3 g. atpakaļ
Atbilde uz  Sadists

Latvāņiem nav ruletes. Viņiem ir siļķe kažokā. He he

Itālijā rudenī skaisti?
3 g. atpakaļ
Atbilde uz  Sadists

Šādu ruleti būtu valstij finansiāli lētāk (un arī lietderīgi no laika ekonomijas viedokļa) uzspēlēt izvēloties valsts kapitālsabiedrību padomes, tad gan mēs redzētu cik pretendentu pieteiktos.😉
Nebūtu jātērē valsts budžeta nauda par falšiem konkursiņiem ar pseido ekspertu piesaisti.
Ietaupīto naudu varētu novirzīt reālu problēmu risināšanai, piemēram, onkoloģijas primārās diagnostikas pacientu ārstniecībai.
Jā, cilvēce jau sen visu bija izdomājusi.
Protams, arī izlozes rezultātā amatā var ielikt pietuvinātos.

Morāvijas bračkas
3 g. atpakaļ

Latvijā arī bija lozēšanas kārtība. Brāļu draudzēs. T s hernhūtiešiem, Vidzemē. 18 vai 19 gs. Neatceros, varbūt tētiņu ielozēja

Jefiņš
3 g. atpakaļ

Tā jau var pārlozēt visu Saeimu, valdību un pašvaldības. Opā, ejam pie Zuzāna prasīt padomu kā atvērt kazino, lai publika var papriecāties.

Dalīties ar rakstu