ALVIS HERMANIS
Pēcvārds. Vakar Eurostat apstiprināja, ka Latvija nu pavisam oficiāli ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā.
Nešaubos, ka tauta atkal sapulcēsies Doma laukumā, lai izrādītu savu nosodījumu un izteiktu savu attieksmi pret valdošajiem. Vai varbūt esmu pārāk naivs?
Lai realizētu mūsu ideju par vēlēšanu kārtības maiņu, kā rezultātā mēs beidzot tiktu pie jēdzīgiem vadītājiem un Latvija laukā no pazemojošā kauna par tām pēdējām vietām Eiropā, man bija nepieciešams sabiedrības atbalsts. Ko diemžēl tā arī nesagaidīju. Daudzi it kā to privāti izteica, bet praktiski gandrīz neviens nebija gatavs to darīt publiski. Tas arī visu izšķīra. Tā vietā esmu saņēmis gandrīz tikai nosodījumu, apsmieklu un ķengas, gan medijos, gan soctīklos.
Neesmu pārjūtīgs, āda uztrenēta bieza 20 gadus strādājot ārzemju teātros un operās, kur tiešām haizivju dīķis salīdzinot ar LV politisko pīļu dīķi.
Bet negribu būt uzbāzīgs. Ja nav kazai piena, tad nav.
Kā jau teicu, biju gatavs uzņemties karognesēja lomu ar noteikumu,- ja pēc tam atrastos citi, kas pārņemtu to un laika gaitā mēs būtu daudzi. Jo te bija svarīga tikai pati ideja – spēles noteikumu maiņa, kas atmodinātu sabiedrību.
Nevis karognesējs, bet pats karogs.
Man pašam nekādi amati vajadzīgi nebija, es savā teātrī gribu turpināt būvēt savu mazo ideālo Latviju. Es “dzinu vilni”, ar cerību, ka to izmantos tie, kuri grib pārmaiņas. Bet tas izrādījās velti.
Visiem, kuri šodien priecāsies par šo ziņu, gribu tikai atgādināt – katru reizi, kad nākamreiz brauksiet garām Rail Baltica sarūsējušām spoku konstrukcijām vai taisīsiet selfijus ar tiem, kuri nozaguši šo valsti, atcerieties šo manu stulbo gadījumu un to, ka priecājaties par vēl vienu latvieti, kurš pievienojies bezcerīgo pulkam. Tiem, kuri gribēja kaut ko mainīt uz labu, bet zaudēja.
Vismaz es mēģināju. Bet šai sabiedrībai es vairs neticu. Tā ir bezcerīga.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Mest plinti krūmos pie pirmajām grūtībām ir vājuma pazīme. Pat ja viņš tiktu ievēlēts, neko nespētu sakārtot, visu grib tūlīt un tagad. Man viņš šķiet spēcīgi garīgi nestabils, nepamatoti augstās domās par sevi. Ja būtu darītājs un varētājs, sistos cauri visām grūtībām lai sasniegtu iecerēto… Sēdies, divi!
Nelaime ir tajā, ka ar acīmredzamu stulbumu cīnīties aicina cilvēki kuri paši nudien nav paškritiski. Pareizi diagnosticēt slimību, nav tas pats kas spēt to ārstēt. Piemēram, Kaimiņš jau ar daudzas lietas kā problēmu pareizi redzēja, bet kā ar spēju reāli piedāvāt labāku risinājumu? Un vēl. Visi šie mākslas cilvēki par problēmām nosauca arīmredzamas lietas – korupciju, nespēju laikā uzbūvēt slimnīcu utt. Bet kā risinājums visiem viens – tautai jānāk kopā tā itkā vienā lielā pūlī dzimtu ģeneāli risinājumi. Patiesībā sasniegumi ir KOMANDAS DARBS, kur jāmāk MIJIEDARBOTIES. Lūk šajā mijiedarībā notiek maģija. Bet Hermanis jau saknē paziņoja ka vajag atomāri sašķelties… lasīt vēl »
Latvija ir pilna ar stulbumu visapkārt un diemžēl 90% cilvēku šos stulbumus pieņem, atbalsta un uzskata par labu esam. Tā kā jebkura ideja kaut ko mainīt un savādāk darīt balsojumā 90:10 noteikti zaudēs – tur nav izredžu. Atliek vien pieņemt šo situāciju un samierināties vai, ja nepatīk kaut kas, tad braukt prom. Cik daudzi ir aizbraukuši, mēs ļoti labi zinām, un tie ir labākie cilvēki, kas ir aizbraukuši. Es pats nepiekritu Hermaņa idejai, ka kaut ko var mainīt tikai mainot vēlēšanu sistēmu, es neticu laimes lāčiem un burvju nūjiņām, tā nav tikai viena lieta, kas būtu jāmaina, tur darbu ir… lasīt vēl »
Ja nav kazai piena,.tad nav – slauksim āzi.
Režisoram nevar pārmest ideālismu, jo par politiku viņam nav pietiekamas izpratnes. Viņš cerēja, ka ieradīsies, “uzdzīs vilni” un varēs “pievienot savam CV” kārtējo izrādi, bet politisko vilni nevar uzdzīt tikai ar “es gribu”. Vajag pacietību, izturību, empātiju. Augstprātībai politikā nav vietas. Kad sakāpj galvā, to vēlētājs ierauga zibenīgi un ar to arī beidzas visi politiskie sapņi. Režisors ieradās augstprātīgs, noniecinot vēlētājus… Ambīcijas ir vajadzīgas, bet balstītas idejās, to skaidrošanā un… skaidrošanā, un tad pie Tevis nāks, un veidos komandu, un strādās, un pacietīgi, jo politika nav solodeja. Politika ir komandas spēle un komandai vajadzīgs līderis, nevis boss!
Ja tā pavisam godīgi – neredzu pat teorētisku iespēju izmaiņu potenciālam. Viss ir pagalam. Nav vairs te intelektuālās kapacitātes nācijai, lai ko mainītu.
Mēs savā infoburbulī redzam to pasauli, kurā dzīvo cilvēki vecumā 40+.Jaunieši sen ir citur un mēs pat viņu domu gājienu nezinam.Nu varbūt kaut kādus frīkus no kiskiskauns esam TV kastes pērkamajos raidījumos pamanījuši.Paaudžu maiņu arī var sajust, ja tā ilgstoši strādā vienā nozarē – tie padomjlaiku “man pienākās, es to tā neatstāšu,parādīt raksturu, tas uz mani neattiecas, jūs te man pretī nerunāsiet” un organizatoriskais bardaks ar katru gadu iet mazumā.Lietas lēnām sakārtojas.Nu birokrātija tagad izpletusies, bet gan jau ar to drīz tiks galā, kad pietrūks naudas visa tā 300000 bara uzturēšanai.
Alvis met plinti krūmos ar atziņu, ka sabiedrība nav gatava pārmaiņām. Par nožēlu tā tiešām varētu būt patiesība un īstā atpalicības sakne. To jau reiz pierādīja KPL, kurā bija ne tikai klaunādes elementi, bet arī nopietni valsts pārvaldības pārveides priekšlikumi. KPL ideologu secinājums bija līdzīgs: sabiedrība nevēlas revolucionāras pārmaiņas. Visticamāk, praksē varde, lasi, sabiedrība sildīsies atpalicības katlā, kamēr izvārīsies, nevis izleks no karstā katla.