IZM atrod jaunu veidu, kā izslēgt no iepirkuma lētāko piedāvājumu un pārmaksāt par datoriem vairākus miljonus eiro

KATRĪNA IĻJINSKA, Inc-Baltics

Andas Čakšas (“Jaunā Vienotība”) vadībā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija atradusi vēl nebijušu veidu, kā izslēgt no iepirkuma uzņēmumu, kurš spēja nodrošināt nepieciešamo datoru piegādi par zemāko cenu, bet, neskatoties uz to, IZM iegādājās daudz dārgākus datorus no cita piegādātāja. Daļai datoru komplektācija atšķīrās ar datorpeles vada esamību, kurš, spriežot pēc cenas atšķirības, maksā par 84 eiro gabalā dārgāk. Kā zināms, Čakšu amatā nomainīja cita “Jaunās Vienotības” ministre Dace Melbārde, kura savukārt pasūtītos datorus saņēma.

Viss sākās 2024. gada nogalē, kad, izmantojot Eiropas Savienības fondu atbalstu un īstenojot projektu ar nosaukumu “Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vidējās izglītības pakāpē”, IZM iecerēja iegādāties datorus par 20,08 miljoniem eiro. 

Izsludinot iepirkumu, IZM Elektroniskās iepirkumu sistēmas (EIS) atliktā groza komentārā norādīja, ka iepērkamo vienību skaitu mainīs tā, lai varētu iegādāties maksimālo vienību skaitu, taču galu galā tā nav rīkojusies. Gluži otrādi, izslēdzot no konkursa pretendentu, kurš 2024.gada oktobrī piedāvāja lētāko cenu, ministrija iegādājusies krietni dārgākus datorus no cita piegādātāja.

IZM vēlējās pirkt datorus gan ar Google Chrome operētājsistēmu, gan ar Windows, gan ar skārienjūtīgiem ekrāniem, gan bez tiem, gan ar bezvadu pelēm, gan ar vadiem ar 13 vai 14 collu ekrāniem un dažādām nebūtiski atsķirīgām prasībām attiecībā uz procesoru veiktspēju un iebūvēto atmiņu vai iespēju to paplašināt. Jāpiebilst, ka IZM norādītās prasības ir minimālās, un uzņēmumu piedāvātās tehnikas iespējas bieži pārspēj prasības. Piemēram, uzņēmuma Capital piedāvātais Chromebook, kuram minimālā prasība ir 13 collu ekrāns, par tādu pašu cenu ir pieejams ar 14 collu ekrānu; tas pats attiecas uz citām prasībām. 

Tā 2024.gada 21.oktobrī, pirmdienā, pusdesmitos vakarā IZM izveidoja grozu EIS sistēmā, kurā iekļāva 19000 Chromebook datorus par 260 eiro/gab., kuri bija jāpiegādā uzņēmumam Capital, vēl 1497 līdzīgus Chromebook datorus, kuri bija jāpiegādā uzņēmumam Baltijas Informācijas Tehnoloģijas par 70 eiro dārgāk, vairākas pozīcijas no uzņēmuma ATEA, kā arī 3495 datorus ar Windows operētājsistēmu par 399 eiro/gab. Kopējā “groza” vērtība bija 12,3 miljoni eiro par 40,7 tūkstošiem datoru jeb 298 eiro gabalā bez PVN. Laba cena… būtu.

Tomēr līdz tās nedēļas beigām kaut kas nogāja greizi. Iepirkuma apstiprināšanas dienā, piektdienā, 2024.gada 25.oktobrī IZM Informācijas tehnoloģiju departamenta Projektu vadītāja Evija Stočka nosūtīja uzņēmumam Capital e-pastu ar lūgumu steidzami atsūtīt pilnu tehnisko specifikāciju pozīcijā IZM 22.2.1.3.1., ko uzņēmums arī izdarīja. Evija Stočka acīmredzot pamanīja, ka Capital EIS sistēmā nebija atjaunojis piedāvāto datoru preces aprakstu. Pēc preces apraksta sanāca, ka datori neatbilst specifikācijai, tomēr faktiski datori atbilda specifikācijai, ko Capital arī apliecināja, nosūtot prasīto informāciju tajā pašā dienā, un vēlreiz painformēja ministriju 29.oktobrī, nosūtot informāciju gan Evijai Stočkai, gan Kasparam Veldrem – Rīgas skolotājam, kurš ministrijā vairs nestrādā, tomēr tobrīd bija gan iepirkumu komisijas loceklis, gan IZM Informācijas tehnoloģiju departamenta direktora vietnieks informācijas tehnoloģiju jomā.

Tomēr, publicējot iepirkuma rezultātus, izrādījās, ka IZM atteicās pirkt ne tikai 3495 datorus, kur trūka detaļas preces aprakstā, bet arī 19 000 vislētāko datoru, par ko jau minētais Kaspars Veldre nosūtīja uzņēmumam Capital ziņu dienu iepriekš, pulksten 23:13, kur paziņoja, ka tomēr IZM ir nepieciešama datortehnika ar lielāku atmiņas apjomu un jaudīgāku procesoru, turklāt IZM vairs nevajagot tik daudz datoru, tā pēdējā brīdī mainot sākotnēji noteikto tehnisko specifikāciju un skaitu. Neskatoties uz šīm izmaiņām, Capital agri no rīta atbildēja IZM, ka uzņēmums spēj un ir gatavs nodrošināt datortehniku, kas atbilstu izmainītai tehniskajai specifikācijai. Taču tas viss nepalīdzēja. 

IZM palika pie sava viedokļa, ka datori specifikācijai neatbilst, pat neskatoties uz uzņēmuma papildu apliecinājumu to nodrošināt, un nolēma izveidot ad hoc jeb īpaši šim gadījumam paredzētu komisiju, lai izvērtētu visus apstākļus, lai gan saskaņā ar Vispārīgo vienošanos, kuras ietvaros iepirkums veikts, šāda veida komisiju ministrijai nemaz nav tiesību veidot. Tādu saskaņā ar vienošanos varēja veidot vien Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA), kura nodrošina E-pasūtījumu apakšsistēmas uzturēšanu. Neskatoties uz to, Capital lūdza iespēju piedalīties ad hoc pārkāpumu izskatīšanas sēdē un izteikt savus argumentus. 

IZM noturēja ad hoc pārkāpumu izvērtēšanas sēdi un nosūtīja Capital lēmumu, ar kuru nolemts ne tikai noraidīt uzņēmuma pretenzijas, bet arī apturēt Capital dalību EIS katalogā vienā sadaļā uz diviem mēnešiem, t.i. aizliedza uzņēmumam piedalīties konkrētajā iepirkumā divus mēnešus, kas šajā gadījumā ir ļoti būtiski. IZM amatpersonas un ierēdņi vispirms noturēja sēdi, un tikai pēc tam skaidroja, kāpēc uzņēmums nevar tajā piedalīties. Vēstules parakstīja Inita Juhņēviča – IZM valsts sekretāra pienākumu izpildītāja un Izglītības kvalitātes valsts dienesta priekšniece.

Uzņēmumā Capital skaidro, ka ar šādu praksi saskārušies pirmo reizi un tas ir izņēmuma gadījums, jo būtībā nekas nav pārkāpts. Arī IZM apstiprina, ka vispārīgajā vienošanās paredzētās tiesības apturēt uzņēmuma dalību iepirkumos uz jebkādu laiku 2024.gadā izmantota tikai šo vienu reizi un vispār ministrijas vēsturē tas ir vienīgais gadījums.

Ministrija skaidro, ka “Capital EIS kopkatalogā bija ievietojis vairākus datora modeļus, tostarp arī jaunāku modeli, kas atbilda visām iepirkuma prasībām konkrētajā kategorijā. Tomēr iepriekš iesniegtajā iepirkuma grozā tika ievietots datora modelis, kas neatbilda tehniskajām specifikācijām, tādēļ šis iepirkums tika pārtraukts”. Ministrija saka, ka Capital nevis precizēja (sniedza papildu informāciju vai paskaidroja) iesniegtās datortehnikas tehnisko informāciju, bet iesniedza datortehniku ar citiem tehniskajiem parametriem, taču no Inc. rīcībā esošā ad hoc sēdes protokola nekas tāds neizriet.

Uz jautājumu, kā izvēlēts tieši šāds soda mērs, kas piemērots uzņēmumam, ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļa raksta, ka tas izvēlēts, lai novērstu šāda gadījuma atkārtošanos un nepieļautu neatbilstošu modeļu atkārtotu piedāvāšanu. “Šāds ierobežojums tika noteikts, lai sekmētu iepirkuma norisi, tādējādi nodrošinot projekta mērķu sasniegšanu un fondu līdzekļu apguvi ārējā normatīvajā aktā noteiktajos termiņos.” Jautājumu, vai ministrijas amatpersonas savu rīcību uzskata par ekonomiski pamatotu un saimniecisku, IZM izvēlējās ignorēt vispār.

Vienlaikus, kamēr Capital bija aizliegts piedalīties, IZM izveidoja jaunu iepirkuma grozu, kur uzvarēja BIT un apvienība “Tcon un Lielvārds”. Interesanti, ka jaunais grozs tika izveidots 20.janvārī – tikai par vienu nedēļu agrāk, nekā Capital beigtos liegums piedalīties. Vai sagadīšanās?

Ja ministrija būtu ar jauno grozu pagaidījusi vien nedēļu, tā par iedalītajiem 20 miljoniem būtu varējusi iegādāties nevis 48,4 tūkstošus datoru, bet par apmēram 19 000 datoriem vairāk (rupji rēķinot, izdalot kopējo summu ar vidējo datoru cenu). Tomēr izskatās, ka tādu situāciju IZM apzināti nevēlējās pieļaut.

Šķietamais IZM lēmums nobloķēt lētākā piedāvājuma iesniedzēju nav tikai šķietams. Vispārīgās vienošanās dokuments, kurš ir pieejams EIS sistēmā, liecina, ka pasūtītājs ir tiesīgs vienpusēji apturēt vienošanos uz laiku daļā par konkrēta līdzēja vai tā pilnvarotā lietotāja tiesībām piedalīties E-iepirkumu procesā, ja piegādātājs/pircējs vai viņa pilnvarotais lietotājsi būtiski (vai atkārtoti) pārkāpj šīs vienošanās tehniskās specifikācijas, vispārīgos noteikumos, specifiskas prasības vai EIS sistēmas lietošanas noteikumus. 

Inc. izpētīja lielāko daļu vispārīgo vienošanos līgumu formas par 2024. gadu un 2025.gada periodu līdz augusta beigām. Pilnīgi nevienā vispārīgās vienošanās līgumā, izņemot tos, kurus kūrē VRAA caur EIS sistēmu, nav paredzēta uzņēmēju izslēgšana no turpmākiem iepirkumiem, tādējādi būtiski ierobežojot konkurenci. Visos līgumos ir paredzētas sankcijas un līgumsodi gadījumos, ja piegādātājs atkārtoti neievēro preču piegādes termiņus, ja atkārtoti neievēro kaut ko citu, un visās reizēs paredzēts, ka pasūtītājs arī raksta pretenziju vai brīdinājumu.

Arī pati IZM vispārīgās vienošanās kārtībā ir iepirkusi citas preces un pakalpojumus, paredzot sev tiesības atkāpties no vienošanās tikai retos gadījumos, bet tiesības uz laiku ierobežot konkurenci nav paredzētas vispār.

Ko tad IZM galu galā iegādājās? 

No apkopojuma redzams, ka, piemēram, iepriekš kāroto 3495 Capital Gauja (Latvijā ražotu) datoru vietā ar Windows operētājsistēmu bez skārienjūtīga ekrāna un ar bezvada optisko peli IZM ir nopirkusi divreiz vairāk identiskas specifikācijas HP datoru, arī bez skārienjūtīga ekrāna, bet, lai pelei būtu vismaz 1,5m garš vads. Viena Capital Gauja datora cena ar bezvada optisko peli bija 399,12 eiro, bet HP dators ar peli un vadu – 483 eiro. Tas nozīmē, ka katrs peles vads IZM ir izmaksājis 84 eiro, bet, sareizinot ar datoru skaitu, sanāk, ka par datorpeļu vadiem vien ministrija ir samaksājusi 640 tūkstošus eiro bez PVN. 

IZM no uzņēmuma BIT ministrija nopirka 20 294 datorus par 485 eiro/gab., lai gan Capital pāris mēnešus agrāk bija piedāvājis identiskus datorus par 399 eiro/gab. – tieši šī ir aprakstītā strīdīgā pozīcija. Strīds par šiem datoriem izmaksāja papildus 1,75 miljonus eiro. Sākotnēji iecerētos vislētākos datorus par 262 eiro, ministrija neiegādājās vispār.

Kopumā, izslēdzot lētāko pretendentu, iegādātie datori sadārdzinājās par 40%, gala cenai par vienu datoru sasniedzot 414,82 eiro bez PVN jeb 500 eiro, ieskaitot PVN, kas būtībā ir datoru mazumtirdzniecības cena.

Vai uzņēmums BIT bauda īpašu IZM labvēlību? Vairākus gadus IZM iepirkumi veidojuši lielu daļu BIT apgrozījuma. Tā 2022.gadā BIT piegādāja ministrijai 25 tūkstošus datoru par summu 8.6 miljoni eiro, un šī iepirkuma summa veidoja 60% no BIT tā gada apgrozījuma. 2023.gadā piegādāja IZM 23,5 tūkstošus datoru par summu 6.8 miljoni eiro, kas veidoja 43% BIT apgrozījuma. 2025.gadā BIT piegādāja ministrijai 24 tūkstošus datoru par summu 11,1 miljons eiro.

Jums varētu interesēt:

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!