„Politoloģe” un biedrības Providus „pētniece” Iveta Kažoka kategoriski atteikusies skaidrot savu un Providus lomu jaunajā, Saeimā steidzamības kārtā pirmajā lasījumā pieņemtajā Krimināllikuma grozījumu projektā, kas cita starpā paredz pat piecu gadu cietumsodu par publisku aicinājumu grozīt Latvijas valsts iekārtu. Par savas organizācijas nozīmi šo grozījumu tapšanā un bīdīšanā uz Saeimu klusē arī divi citi redzami Providus pārstāvji Valts Kalniņš un Ilona Kronberga, kaut gan biedrības lomu skaidri apliecina likumprojekta oficiālā anotācija.
iesaistīšanas un publiskām diskusijām Providus pārstāvji ir piedalījušies jauno Kriminālikuma grozījumu projekta izstrādē, cieši sadarbojoties ar specdienestiem un Vienotības vadītāju, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu.
Likumprojekta oficiālā anotācija neatklāj Krimināllikuma grozījumu autoru vārdus, taču norāda, ka „projekta izstrādē iesaistītās institūcijas ir Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests un Drošības policija), kā arī Tieslietu ministrijā izveidotā pastāvīgā Krimināllikuma darba grupa, kurā piedalās pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas un abiedriskās politikas centra Providus.
Kā liecina likumprojekta anotācija, Providus pārstāvji nav iebilduši ne pret vienu no Āboltiņas un Nacionālās apvienības pārstāvja Gaida Bērziņa bīdītajiem Krimināllikuma grozījumiem, turklāt nevienam Providus pārstāvim nekas nav bijis iebilstams arī pret to, ka attiecībā uz „plānotajām sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātēm saistībā ar projektu” Latvijas valsts nostāja ir – „nav plānotas īpašas sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes”.
Providus pārstāvji ir atbalstījuši arī nostāju, ka vienīgās „sabiedrības mērķgrupas”, kuras varētu ietekmēt jaunie Krimināllikuma grozījumi, ir „personas, kuras izdara likumprojektā paredzētos noziedzīgos nodarījumus”, turklāt „sabiedrības grupām un institūcijām projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības”.
Pietiek jau informējis, ka, ja īstenosies Latvijas Drošības policijas, Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Solvitas Āboltiņas un arī Providus pārstāvju kopīgā iecere par grozījumiem Latvijas Krimināllikumā, ikvienam Latvijas pilsonim un iedzīvotājam, kuram būs iebildumi pret valstī notiekošo un kurš sadomās kaut vai izteikt publisku aicinājumu grozīt valsts iekārtu Latvijā, draudēs līdz pat pieciem gadiem ilgs cietumsods.
Šis nav vienīgais iecerētais Krimināllikuma grozījums „valsts drošības interešu vārdā”. Plānots, ka arī Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem, kuri individuāli vai vairāk par diviem („organizētā grupā”) kopā sadomās veikt darbības, lai grozītu valsts iekārtu, arī tad, ja šīs darbības nekādi nav saistītas ar vardarbības pielietošanu, draudēs līdz pat pieciem gadiem cietumā.
Saskaņā ar Āboltiņas un viņas kā Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājas aizgādībā esošo drošības dienestu ieceri tāds pats sods draudēs arī ikvienam, kurš sadomās kādai ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību palīdzēt jebkādās darbībās, ko tiesībsargāšanas iestādes uzskatīs par tādām, kas ir kaitīgas Latvijas Republikas drošības interesēm.
Savukārt „uzlabotais” Krimināllikuma pants tagad brīvības atņemšanu līdz pat desmit gadiem paredz arī par pilnīgi jebkādu ziņu „vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tieši vai ar citas personas starpniecību”, kā arī par tādu ziņu nodošanu jebkurai ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību, ja šīs ziņas tiesībsargāšanas iestādes ar Drošības policiju priekšgalā uzskatīs par neizpaužamām.
Šī likumprojekta apjomīgajā anotācijā, ko Saeimas prezidijā iesniegusi Āboltiņa, ir detalizēti runāts par Latvijas situāciju pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā un valsts apdraudējumiem, taču anotācijas autori ir pieminējuši tikai „publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu”.
Taču attiecībā uz pilsoņu aicinājumiem vispār mainīt valsts iekārtu – kuri līdz ar jauno Krimināllikuma grozījumu pieņemšanu tiktu kriminalizēti – nav minēts faktiski nekas. Ir tikai norādīts, ka „vēršanās pret jebkuru no valsts pamatinteresēm” esot „vēršanās pret valsti kopumā” un tāpēc „kriminālatbildība jāparedz par jebkura tāda materiāla izplatīšanu, kas satur pret Latvijas Republiku vērstu aicinājumu”.
Saskaņā ar specdienestu un Āboltiņas domām arī aicinājums vērsties pret pastāvošo valsts iekārtu (un to mainīt) pēc būtības esot uzskatāms par „aicinājumu vērsties pret Latvijas Republiku kopumā”. Tiesa, par kaitīgu nevarot tikt uzskatīta tāda personas rīcība, kad „materiāls tiek izmantots vienīgi informatīviem mērķiem, piemēram, izmantojot materiālu zinātniskos, pētniecības, polemiskos vai kritikas nolūkos”, taču šo izvērtējumu – kas ir un kas nav polemika vai kritika – veikšot paši specdienesti.
Saskaņā ar specdienestu uzskatu, kas atspoguļots jaunajos Krimināllikuma grozījumos un aprakstīts likumprojekta anotācijā, krimināli sodāmai būtu jābūt arī „palīdzībai tādas ārvalstu iniciētas propagandas un dezinformācijas izplatīšanā, t.sk. valsts augstāko amatpersonu diskreditēšanā, kas izplatīta nolūkā kaitēt Latvijas drošības interesēm”, turklāt jau atkal paši specdienesti būtu tie, kas noteiktu, kura „augstāko amatpersonu diskreditēšana” ir uzskatāma par palīdzību ārvalstu propagandai un dezinformācijai.
Interesanta ir arī anotācijas daļa, kas apraksta, kā līdz ar jauno Krimināllikuma pantu stāšanos spēkā cietumsods varētu draudēt ne tikai par darīšanu, bet arī par nedarīšanu, jo „palīdzība ārvalstij vai ārvalsts organizācijai var izpausties dažādi – gan darbībā, gan bezdarbībā”.
Krimināllikuma grozījumu autori īpaši norādījuši, ka, viņuprāt, kriminālsodāmas būtu arī personas, kuras ārvalstu rīcībā – tieši vai caur trešajām personām – nodotu pat tādas ziņas kā „piemēram, vietējās sabiedrības attieksmes monitorings kādā konkrētā jautājumā, publiski nepieejami ekspertu viedokļi, dažādu sabiedrības grupu brīvi nepieejami viedokļi”.
Pie šādas informācijas specdienesti pieskaitījuši pat tādas ziņas kā „politisko un nevalstisko organizāciju plāni un darbības pārskati, personiska rakstura informācija par konkrētām personām, kuras varētu kalpot par informācijas avotiem (piemēram, informācija par šādu personu finansiālo stāvokli, raksturu, dzīvesveidu u.tml., ko var izmantot, lai dibinātu kontaktu, šantažētu vai uzpirktu attiecīgo personu).
Tiesa, Krimināllikuma grozījumu autori gan norāda, ka personai šādos gadījumos noteikti ir jāapzinās, ka informācija tieši vai ar starpnieku palīdzību tiek nodota ārvalsts izlūkdienestam, taču arī šajā gadījumā no anotācijas ir skaidrs, ka tieši paši vietējie specdienesti būs tie, kas pēc saviem ieskatiem noteiks – ko konkrētais cilvēks ir vai nav apzinājies.
Savukārt speciāli par godu Lato Lapsam un viņa pastaigām pie Drošības policijas ēkas ar nefunkcionējošu fotokameru ir paredzēts jauns pants par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu. Tiesa, anotācijā norādīts, ka saistībā ar šo pantu pie kriminālatbildības nebūs saucamas personas, kurām valsts noslēpums kļuvis zināms vai citādi pieejams nejauši (piemēram, tās ir atradušas kādas citas personas nozaudētu valsts noslēpumu saturošu objektu) vai kādas citas personas rīcības dēļ.
Šī nav pirmā reize, kad Iveta Kažoka kā Providus pārstāve ir izrādījusi gatavību sniegt visa veida atbalstu varas partijām un specdienestiem. 2014. gadā viņa rakstiski izteica pateicību Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam par viņai doto iespēju sniegt viedokli par izdevumu Vienotība, PIETIEK!.
Savukārt aizpērn, kad tika publiskotas ziņas, ka tieši laikā, kad Vienotības premjeres Laimdotas Straujumas vadītā valdība lēma par bankas Citadele pārdošanu ASV investīciju fondam Ripplewood Holdings, tā oficiālais pārstāvis, eksbaņķieris Valdis Siksnis devies brīvdienu ceļojumā uz Gruziju kopā ar toreizējo Vienotības partijas kandidātu eirokomisāra amatam Valdi Dombrovski un skandalozo nodokļu optimizētāju, Vienotības Saeimas frakcijas vadītāju Dzintaru Zaķi, Kažoka Pietiek sniedza Vienotības pārstāvjus faktiski attaisnojošu skaidrojumu, ko šodien publicējam atkārtoti.
– Tur tā problēma ir kur? Viņi ir tajā laikā, kad ir apspriesta bankas pārdošana…
– Tieši tad, kad viņi atrodas Gruzijā, Latvijā izšķiras, kurš būs pircējs un kāda būs cena.
– Latvijā kas to lemj? Valdība? Es nezinu, kāda ir lēmumu pieņemšanas procedūra. Man būtu jāzina, kas ir par ko atbildīgs lēmumu pieņemšanu, kas ir tas cilvēks, kas kopā ar pircēja pārstāvi Gruzijā bija. Tas, ko jūs izstāstījāt, izklausās pēc sarežģītas situācijas. Lai būtu kaut kāds vērtējums, tas ir jāsaprot. Vai tajā Dienas rakstā, kuru es vēl neesmu redzējusi, ir pietiekami to būtisko faktoru, kas ļauj spriest, vai tur ir kāda problēma vai nav. Ir jāzina, kas pieņem lēmumus par Parex banku, vai tam ir saistība ar tiem cilvēkiem, kas ir bijuši Gruzijā. Kurus politiķus jūs pieminējāt?
– Dombrovska kungs un Zaķa kungs.
– Dombrovska kungs šobrīd? Bet viņš jau vispār nav valdībā jau pusgadu.
– Bet viņš ir Vienotībā.
– Viņš jau nepiedalās lēmumu pieņemšanā.
– Viņš konkrēti nē, bet tomēr viņš ir valdošās partijas pārstāvis.
– Nē, bet jūs taču redzat, no tā, ko jūs sakāt, ko es varu nokomentēt? No tā apstākļu biruma, ko jūs man nosaucāt, vispār neko nevar secināt. Man šķita, ka jūs runājat par laiku, kad tika lemts par Citadeli Dombrovska valdības sakarā. Šobrīd Zaķa kungs, es nezinu, cik viņš piedalās lēmumu pieņemšanā.
Ja cilvēks, kas vispār šobrīd nav Latvijas politikā, ir Eiropas Parlamentā, ir kaut kur devies, es joprojām nesaprotu, kāda ir viņa loma Citadelē.
– Viņš tomēr ir Vienotības pārstāvis.
– Man šķiet, ka es izskaidroju, kādēļ man ir grūti komentēt, jo es nesaprotu lietas apstākļus. Dombrovska kunga problēmu es šobrīd neredzu. Ja tā situācija būtu skaidrāka, tad varbūt tā problēma, ko jūs tur saskatāt, varbūt ir. Es šobrīd tur to neredzu, ko viņš šobrīd vispār nav Latvijas politikā, nav pie lēmumu pieņemšanas.
– Bet nu tomēr fakts, ka valdošās partijas pārstāvji ar potenciālo pircēju kopā izklaidējas Gruzijā…
– Bet es jau nezinu, ko viņi tur darīja. Jūs sakāt – kopīgi izklaidējas. Es pagaidām no tā, ko jūs aprakstāt… Cilvēki Latvijā viens otru pazīst, man ir ļoti grūti no jūsu skaidrojuma saprast, kas tieši ir problemātisks attiecībā uz to pieņemamo lēmumu. No tā, ko jūs iezīmējāt, izskatās, ka Vienotībai un ZZS varētu būt kaut kādas īpašas attiecības ar cilvēku, kas pārstāv vienu no iespējamiem pircējiem, ja es pareizi saprotu, valstij piederošai bankai. Bet vai tas kaut kādā veidā var vai nevar ietekmēt lēmumus, man ir ļoti grūti pateikt. Man tāds iespaids bija, ka ar šiem jautājumiem nodarbojas valdība vai arī kaut kādi cilvēki, kuri viņu ir atraduši, lai to banku pārdotu.
– Nu, tieši tajā laikā, kad viņi atrodas Gruzijā, valdība slēgtā sēdē izlemj piešķirt ekskluzīvu statusu vienam no pircējiem, tieši tam, ar kura pārstāvi politiķi bija devušies uz Gruziju.
– Bet Dombrovska kungs, Zaķa kungs un Raimonds Vējonis piedalās tajās sarunās? Cik viņi ir iesaistīti?
– Vējoņa kungs noteikti piedalās, jo viņš ir ministrs, bet abi pārējie kungi ir no valdošās partijas.
– No valdošās partijas… Bet tur ir jāzina stipri vairāk, vai viņi ir vai nav mēģinājuši ietekmēt partijas biedrus par labu tā cilvēka interesēm, ar kuru kopā viņi ir devušies uz Gruziju, lai varētu jebko šajā situācijā komentēt. Attiecībā uz Vējoņa kungu tur vismaz ir pieturas punkts, viņš ir ministrs valdībā, kurai būs jālemj par Citadeles banku. Es neesmu pārliecināta, vai tas tā ir, jo, kā jau es teicu, es nezinu, kā notiek Citadeles bankas pārdošana. Varbūt kādu problēmu no jūsu apraksta tur var saskatīt. Bet arī attiecībā uz Vējoņa kungu man ir grūti komentēt, jo, kā jau es teicu, es nezinu pārdošanas procesus, un man nav zināms, kādēļ viņš ir devies ar vienu no pircēja puses pārstāvjiem uz Gruziju. Un cik atbildīgs šajā firmā, kas vēlas pirkt Citadeli, ir tā cilvēka amats. Nu man tiešām ir ļoti sarežģīti ko tādu nokomentēt. Šobrīd no jūsu apraksta es problēmu… Es redzu tur potenciālu problēmu, bet tās informācijas man ir tik maz, ka es nespēju kompetenti nokomentēt.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: Pietiek.com
ieskatās Kažokai sejā un viss kļūst skaidrs taču
Pirmais solis diktatoriskā režīma virzienā ir sperts.Vai Latvijas varasiestādes gatavojas sekot Dienvidkorejas jampampina pēdas?Vispār pietiks komentāra,ka neiespunde vēl…