Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP) lēmusi atvainoties vēl nesen apcietinājumā bijušam politiķim Aivaram Lembergam (“Latvijai un Ventspilij”) par pārvaldes lēmumu, ar kuru viņam liegts piedalīties pašvaldību vēlēšanās, informē Lembergs.
Bijušais Ventspils mērs skaidro, ka IeVP ir atzinusi Rīgas Centrālcietuma priekšnieka rīcību, liedzot viņam iespēju pērnā gada 5.jūnijā balsot Ventspils domes vēlēšanās, par prettiesisku un uzdevusi Rīgas Centrālcietuma administrācijai nekavējoties viņam atvainoties.
IeVP apstiprināja, ka atvainošanās tiks sniegta rakstiski.
Iepriekš vēstīts, ka Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz apcietinājumā esošajiem nobalsot pašvaldības domes vēlēšanās.
Lieta tika ierosināta pēc Lemberga pieteikuma par normām, kuras noteica liegumu apcietinājumā esošajiem nobalsot pašvaldības domes vēlēšanās.
ST noraidīja Saeimas lūgumu par tiesvedības izbeigšanu, jo Lemberga pamattiesību aizskārums izriet tieši no apstrīdētajām normām un viņa rīcībā nebija reālu un efektīvu iespēju aizstāvēt savas pamattiesības, kuru izmantošana būtu priekšnoteikums Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrās daļas prasību izpildei.
Ņemot vērā Pašvaldības domes vēlēšanu likuma sistēmu, ST secināja, ka uz visām šā likuma 32.panta astotajā daļā minētajām personām – aizdomās turētajām, apsūdzētajām un tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, – neatkarīgi no šo personu kriminālprocesuālā statusa attiecas viena un tā pati kārtība, kādā šīs personas piedalās pašvaldības domes vēlēšanās, kā arī apstrīdētajās normās ietvertais ierobežojums.
ST secināja, ka lietā esošie materiāli ir pietiekami, lai attiecībā uz visām apstrīdēto normu tvērumā ietilpstošajām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, izvērtētu apstrīdēto normu satversmību.
Abas apstrīdētās normas regulē kārtību, kādā personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, piedalās pašvaldības domes vēlēšanās, un tādējādi ir savstarpēji cieši saistītas. Tāpēc ST izvērtēja šo normu kā vienota tiesiskā regulējuma satversmību.
ST atzina, ka Satversmes 101.pantā ietverto tiesību piedalīties pašvaldību darbībā īstenošanas veidi nedrīkst būt formāli. Tiem jābūt efektīviem, jo tikai efektīva piedalīšanās atbilst tautvaldības principam. Līdz ar to šis pants nosaka valsts pienākumu ne tikai garantēt pilsonim tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, bet arī radīt priekšnoteikumus tam, lai pilsonis varētu piedalīties valsts un pašvaldību darbībā.
ST secināja, ka Latvijas pilsonis, kuram kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, ir pilntiesīgs Latvijas pilsonis Satversmes 101.panta otrās daļas pirmā teikuma izpratnē un viņam ir tiesības vēlēt pašvaldības domi.
Tiesa secināja, ka apstrīdētās normas rada aizdomās turētajām, apsūdzētajām un tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums un kuras atrodas ieslodzījuma vietā ārpus tā vēlēšanu apgabala teritorijas, kura vēlētāju sarakstā šīs personas ir reģistrētas, Satversmes 101.panta pirmajā daļā un otrās daļas pirmajā teikumā ietverto pamattiesību ierobežojumu.
ST atzina, ka apstrīdētās normas ir izsludinātas un pieejamas atbilstoši normatīvo tiesību aktu prasībām, kā arī ir pietiekami skaidri formulētas un nekonstatēja būtiskus likumdošanas procedūras pārkāpumus ar apstrīdētajām normām noteiktā pamattiesību ierobežojuma pieņemšanas procesā.
Tiesa secināja, ka apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu.
ST atzina, ka likumdevējs nav norādījis un pamatojis, kāds ir ar apstrīdētajām normām noteiktā ierobežojuma leģitīmais mērķis. Pēc tiesas ieskata, ar apstrīdētajām normām noteiktais pamattiesību ierobežojums neaizsargā kādas svarīgas sabiedrības intereses.
ST uzsvēra, ka demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujama tāda situācija, kurā bez leģitīma mērķa tiek ierobežotas pilsoņu tiesības balsot pašvaldības domes vēlēšanās.
Vēlēšanu tiesības tiek atzītas par svarīgākajām politiskajām tiesībām, tās nodrošina pilsoņu pārstāvību valsts un pašvaldību darbībā un ir viens no demokrātiskas valsts pamatelementiem. Ikviena pilsoņa balsstiesībām ir nozīme. Katra pilsoņa balss ir cieņas un pilsoniskās atbildības apliecinājums pret savu valsti. Ir būtiski, lai savas balsstiesības varētu izmantot katrs pilsonis, un valstij ir pienākums gādāt, lai tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās būtu praktiski īstenojamas bez nepamatotiem ierobežojumiem.
ST secināja, – tā kā apstrīdētajās normās noteiktajam pamattiesību ierobežojumam nav leģitīma mērķa, tas neatbilst Satversmes 101.panta pirmajai daļai un otrās daļas pirmajam teikumam.
Tiesa secināja, ka Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32.panta ceturtā daļa ierobežo arī to personu tiesības balsot pašvaldības domes vēlēšanās, kuras veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās.
Līdz ar to Saeimai ir nepieciešams apsvērt šā ierobežojuma satversmību arī attiecībā uz tām personām, kuras veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās.
Attiecībā uz Lembergu apstrīdētās normas, ciktāl tās viņam liedza piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās, atzīstamas par spēkā neesošām no viņa pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Savukārt attiecībā uz pārējām personām – par spēkā neesošām no ST sprieduma publicēšanas dienas.
Lieta ierosināta pēc Lemberga pieteikuma. Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas saīsināto spriedumu Lembergam kā drošības līdzeklis tika piemērots apcietinājums, un viņš aptuveni gadu atradās Rīgas Centrālcietumā.
Lembergs reģistrēts Ventspils pilsētas vēlētāju reģistrā, un viņa vēlēšanu apgabals ir Ventspils valstspilsētas pašvaldība.
Kā zināms, pērnā gada 22.februārī Rīgas apgabaltiesa Lembergam citā lietā piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.
Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietināja tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt.
2022.gada 25.februārī Lembergam piemērotais drošības līdzeklis tika mainīts un iemaksājot drošības naudu 100 000 eiro apmēru – viņš atstājis cietumu.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: TVnet
Tas nu gan ir viens jampampiņš.
Ja likums neparedzēja ka Lembergam būtu jāvēlē, ne jau cietuma priekšnieks tur vainīgs. Tāpēc par kādu atvainošanos ir runa?
Bet lai turpmāk nebūtu līdzīgu problēmu, jauno cietumu jāceļ Ventapilī nevis Liepājā. Vislabāk tā lai redz ostu?
Interesanti, kad varēsim izlasīt tikpat izsmeļošu rakstu par to, kā Lembergs izmantoja Ventspils Attīstības aģentūru savu personīgo finanšu papildināšanai.
Par pašsaprotamām lietām gari, samezgloti, kā smejies, satversmiski. Kuri ziķeri izdomāju vārdu – satversmiski? Latvijā ir kaudzēm likumu, likumos ietvertu normu, kuras pretrunā LR Satversmei, un tas viss no tā, ka likumus rakstījuši, pieņēmuši vergi, kuriem nav pat nojausma kas ir BRĪVĪBAS.
Ko tu tur esi uzrakstījis?
Besī ārā tas tipiņš. Viena no sešām naglām manā pakaļā. Tie viņà stipendiāti latvieši arī besī.
Uzjautrina, ka no visiem, kas tevi pakaļā neliek mierā, tev nepatīk tikai Aivars, bet pārējie (pašreizējais Saeimas vairākums/Krišjāņa valdība) – vienmēr laipni.
Es kā jurists gribu teikt ka tas ir viens nelaps kāzuss. Juridiska kolīzija jedreņi feņi. Šito fruktu nevaidzēj laist ārā no ķurķa. Nau lap. Miška zonā a lembe ārā. Ja tā turpināsies būs jāpis apakaļ uz fāterlandi.