FM noraida uzņēmēju pārmetumus par pārmērīgiem tēriņiem atalgojumam ministrijās

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) paustais viedoklis par ministriju atlīdzības izdevumu pieaugumu ir nepilnīgs un sabiedrību maldinošs, informē Finanšu ministrija (FM).

Valdības lēmums paredzēja, ka 2025.gadā atlīdzības fonda pieaugums nedrīkst pārsniegt 2,6% salīdzinājumā ar 2024.gada aktualizēto plānu 31.jūlijā. FM skaidro, ka šis ierobežojums attiecas uz ministrijas resoru kopumā, nevis uz atsevišķām iestādēm vai tikai centrālo aparātu. Savukārt LDDK un LTRK savos aprēķinos aplūko tikai ministriju centrālās struktūras, ignorējot kopējo budžeta ietvaru, kā tas bija paredzēts valdības lēmumā.

Atlīdzības izmaiņas daudzviet ir saistītas arī ar funkciju pārdali un centralizāciju, skaidro FM. Piemēram, Kultūras ministrija pārņēma radošo industriju izglītības funkcijas no Latvijas Nacionālā kultūras centra, savukārt Izglītības un zinātnes ministrija pārņēma līdz šim sporta organizācijām deleģētās funkcijas un turpmāk pati nodrošina sporta politikas ieviešanas administrēšanu.

Līdz ar to FM norāda, ka daļa finansējuma no padotības iestādēm ir pārdalīta uz ministriju centrālajiem aparātiem, kas loģiski palielina atlīdzības izmaksas šajās struktūrās.

Tāpat ir jāņem vērā, ka valdības lēmums paredzēja salīdzināt kopējos gada plānus – visu 2025.gadu salīdzinājumā ar visu 2024.gadu. FM vērš uzmanību, ka LTRK un LDDK salīdzina tikai pirmā ceturkšņa datus, kas nav korekts pieejas veids, jo gada sākuma izmaksas var nebūt reprezentatīvas visam gadam.

FM arī uzsver, ka valdība bija noteikusi gadījumus, kuros ir pieļaujami izņēmumi atlīdzības pieauguma aprēķinam, piemēram, ja tiek ieviestas jaunas funkcijas vai īstenotas būtiskas strukturālas reformas.

Papildus 2025.gada plānu ietekmēja arī piešķirtais finansējums prioritāriem pasākumiem, skaidro FM. Piemēram, Valsts kancelejai tika piešķirti līdzekļi Krīzes vadības centra kapacitātes stiprināšanai, kas prasa papildu cilvēkresursus un attiecīgi ietekmē atlīdzības fondu.

“Ņemot vērā visus šos apstākļus, ir skaidrs, ka ministrijas darbojas saskaņā ar valdības noteikto kārtību, un atlīdzības pieaugums tiek rūpīgi kontrolēts,” pauž FM.

Papildus FM norāda, ka šobrīd vērojamā novirze atlīdzības pieaugumā no valdības sākotnēji noteiktā 2,6% limita ir cieši saistīta ar virkni būtisku lēmumu, kas pieņemti budžeta sagatavošanas procesā un atspoguļojas prioritāro pasākumu finansējumā.

Galvenais faktors, kas būtiski ietekmēja atlīdzības izdevumu pieaugumu, ir valdības apņemšanās nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu stratēģiski svarīgās nozarēs, īpaši iekšlietu dienestos un Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP), kur šim mērķim atvēlēti 88 miljoni eiro no kopējiem gandrīz 94 miljoniem eiro.

Iekšlietu nozares amatpersonu atalgojuma palielināšana, kas ietver arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbiniekus, ir viens no vērienīgākajiem izdevumu posteņiem, informē FM. Šo lēmumu pamatā ir nepieciešamība risināt kadru trūkumu un nodrošināt darba apstākļiem atbilstošu atlīdzību, kas palīdzētu noturēt pieredzējušos speciālistus dienestā un veicinātu jaunu darbinieku piesaisti. Ņemot vērā dienestu specifiku un lielo darbinieku skaitu, šis pasākums ir izraisījis vislielāko ietekmi uz kopējo atlīdzības izdevumu pieaugumu, skaidro FM.

Veselības nozarei piešķirtie līdzekļi, konkrēti Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, lai stiprinātu tā kapacitāti un nodrošinātu gatavību ārkārtas situācijām, arī ir nozīmīgs faktors, uzsver FM. Lai gan 2,5 miljoni eiro nav tik apjomīgs skaitlis kā iekšlietu jomā, tas iezīmē būtisku valdības prioritāti – nodrošināt nepārtrauktu un kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

Tieslietu sektorā prioritāri tika pieņemti lēmumi par tiesu darbinieku, Datu valsts inspekcijas un apcietināto personu konvojēšanas funkcijas pārņemšanas finansējumu. Šīs izmaiņas ir vērstas uz sistēmas efektivitātes celšanu un tās pielāgošanu mūsdienu vajadzībām, tomēr arī tie papildus noslogo atlīdzības izdevumu kopējo pieaugumu, skaidro FM.

Tāpat mazāka apmēra, bet joprojām nozīmīgas izmaksas ir saistītas ar dažādu iestāžu kapacitātes stiprināšanu, piemēram, Konkurences padomes, Valsts kontroles, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes un Nacionālo elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) kapacitātes stiprināšanu, kas kopumā liecina par valdības centieniem uzlabot publiskā sektora pārvaldību un nodrošināt augstāku darba efektivitāti, norāda FM.

Pēc FM sniegtās informācijas, starp galvenajiem valdības lēmumiem budžeta sagatavošanas procesā saistībā ar papildu finansējuma piešķiršanu, kas ietekmēja atlīdzības palielinājumu pamatfunkciju īstenošanai, bija 88 002 658 eiro piešķiršana iekšlietu dienestu un IeVP amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes atalgojuma palielināšana par 10% un jaunās piemaksas ieviešana par darbu dienestā.

Atlīdzību pieaugumu ietekmēja arī 2 465 250 eiro piešķiršana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pamatfunkciju stiprināšanai, tostarp gatavībai ārkārtas gadījumos.

Vēl 838 554 eiro piešķirti apcietināto un notiesāto personu konvojēšanas funkcijas pārņemšanai no Valsts policijas uz Tieslietu ministriju, 889 415 eiro – Krīzes vadības centra kapacitātes nodrošināšanai, 925 406 eiro – konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai tiesās un 132 063 eiro – Konkurences padomes darbinieku atlīdzības indeksēšanai.

Tāpat 208 069 eiro piešķirti Valsts kontroles kapacitātes stiprināšanai publiskā sektora revīzijās, stiprinot cilvēkkapitālu un attīstot informāciju tehnoloģijas, 128 235 eiro – konkurētspējīgas Augstākās tiesas darbinieku atalgojuma sistēmas uzturēšanai, 36 929 eiro – Datu valsts inspekcijas nodarbināto mēnešalgu palielinājumam, 33 550 eiro – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kapacitātes stiprināšanai, 17 548 eiro – pilnvērtīgas veselības apdrošināšanas nodrošināšanai Augstākajā tiesā, bet 21 230 eiro – Latvijas informatīvās telpas aizsardzībai un Nacionālo elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes administratīvās kapacitātes stiprināšanai.

Jau ziņots, ka LTRK un LDDK norādīja uz publiskās pārvaldes atlīdzības izdevumu ierobežojumu neievērošanu ministrijās, un pauda, ka sagaida valdības skaidrojumu par šo situāciju.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!