FM finansējums nevalstiskajam sektoram divos gados pieckāršojies, sasniedzot 88 milj.eiro gadā

KATRĪNA IĻJINSKA, Inc-Baltics.com

Finanšu ministrijas (FM) budžetā atvēlētais finansējums biedrībām un nodibinājumiem, kā arī fiziskām personām pēdējo divu gadu laikā ir pieaudzis piecas reizes, 2026.gadā šim mērķim atvēlot vairāk nekā 88 miljonus eiro. Jāpiebilst, ka FM sākusi finansēt NVO tikai kopš Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) otrās valdības, kad par finanšu ministru kļuva Arvils Ašeradens (JV). Līdz tam, lai arī ministrs Jānis Reirs pārstāvēja šo pašu partiju, NVO tiešā veidā netika finansētas, atvēlot tikai līdzfinansējumu Eiropas Savienības fondu un citu ES valstu projektu īstenošanai.

Visus gadus kopš 2019.gada FM atvēlētās dotācijas NVO sektoram ir būtiski pārsniegušas kopējo finansējumu, kādu NVO iegūst caur Sabiedrības integrācijas fondu (SIF).

Taču lielākais finansējuma pieaugums bijis 2025.gadā un 2026.gadā, kad katru gadu, attiecībā pret iepriekšējo gadu, NVO atbalstam atvēlētās naudas apjoms dubultojies. Tādējādi laikā kopš 2024.gada līdz 2026.gadam finansējums NVO sektoram ir audzis piecas reizes, turklāt 2024.gadā FM ir sākusi arī izsniegt dotācijas fiziskām personām.

Tāmes rāda, ka no kopējās summas 2025. un 2026.gadā pati Finanšu ministrija tiešā veidā NVO atvēl 4 miljonu eiro dotāciju, kamēr lielāko daļu pārējā finansējuma no FM resora administrē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Dotācijas fiziskām personām varētu ietvert valsts līdzfinansējumu, piemēram, saules paneļu vai apkures sistēmu ierīkošanai iedzīvotāju mājokļos.

“Šis ir viens no mūsu valsts paradoksiem – finansējums strauji pieaug, bet kvalitāte samazinās. Domāju, ka neviens neiebilstu, ja mums būtu mērķis – stiprāka, noturīgāka un labāk pārstāvēta pilsoniskā sabiedrība, kas iesaistītos valsts pārvaldes uzlabošanā. Visi no tā būtu ieguvēji, tāpat kā no integrācijas, izglītības kvalitātes un veselības pakalapojumu labākas pieejamības (arī šajās jomās ir būtiski audzis finansējums). Tomēr tas tā nedarbojas: piecreiz lielāks finansējums nevalstiskajam sektoram nedod piecreiz labāku rezultātu pilsoniskās sabiedrības iesaistē lēmumu pieņemšanā,” saka Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Gorkšs piebilst, ka skaidra kārtība nevalstiskā sektora finansējumam no valsts pati par sevi nav nekas slikts. “Arguments, ka ja valsts finansē NVO, tad tas automātiski kļūst atkarīgs, manā praksē nav taisnība. Tāpat kā darba devējs nepērk darbinieku, tā arī skaidros kritērijos balstīta finansēšanas kārtība neuzpērk NVO, tomēr lielais jautājums ir, kāpēc Latvijā tas nestrādā,” viņš retoriski vaicā, izvirzot savu versiju: rezultāts iztrūkst, jo procesos ir iesaistīts šaurs nevalstisko organizāciju loks, kā arī fakts, ka valsts to finansē, taču kompetenci nelieto. Viņš norāda, ka tiesību aktu portālā (TAP) ir plašs profesionālo organizāciju loks, kas iesniedz savus priekšlikumus pēc būtības dažādu procesu uzlabošanai, tomēr šie rosinājumi tie atstāti bez virzības pat nediskutējot.

(Papildināts 17.februārī ar zemāk esošajām rindkopām.)

Finanšu ministrija (FM) paskaidroja, ka no pašas FM budžeta katru gadu četri miljoni eiro līdz pat 2032. gadam katru gadu tiek maksāti Latvijas ebreju kopienai saskaņā ar likumu “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai”. Savukārt lielākajā daļā pārējo gadījumu, kad finansējumu administrē CFLA, faktiski iestāde veic starpnieka funkciju, proti, ja biedrība, nodibinājums un kopš neseniem laikiem arī fiziskas personas ir iesniegušas projektus, lai pretendētu uz Eiropas Savienības fondu finansējumu, tad projektu apstiprināšanas gadījumā finansējumu vispirms samaksā CFLA no valsts budžeta, bet pēc tam to atgūst no ES. Tā, piemēram, ja projekta izmaksas ir 100 tūkstošus un kāda biedrība piesaista 85 tūkstošus ES fondu finansējuma, tad vispirms to samaksā CFLA no valsts budžeta. Tikmēr pārējos nepieciešamos 15 tūkstošus biedrībai jāmeklē citos avotos (85% / 15% ir ilustratīvs piemērs, jo lielākajai daļai projektu finansējuma sadalījums paredz 15% pašu līdzfinansējumu).

Tiesa, ir izņēmumi, piemēram, biedrības, kuras pretendē uz ES fondu vai citu ES dalībvalstu finansējumu var pretendēt arī uz Latvijas valsts līdzfinansējumu, ja pašam sava neatrodas. To lemj piešķirt ar atsevišķu MK lēmumu atsevišķās programmās. Piemēram, programmā “Attīstības sadarbība” 2025.gadā biedrība Centrs MARTA ir saņēmusi pusmiljonu eiro, no tiem 400 000 eiro, saskaņā ar MK rīkojumu Nr. 67 par apropriācijas pārdali un vēl 99 714 eiro, saskaņā ar MK rīkojumu par apropriācijas pārdali Nr. 258. Savukārt fonds “Uzņēmēji mieram” 2025.gadā ir saņēmuši nepilnus divus miljonus, arī balstoties uz iepriekš minētajiem MK rīkojumiem. Savukārt biedrība “Tavi draugi” 2025.gadā ir saņēmusi 2,16 miljonus eiro, saskaņā ar MK rīkojumu nr. 67. Lielākā daļa šīs naudas paredzēta Ukrainas atbalstam.

Interesanta situācija ir maksājumos fiziskām personām. Tā redzams, ka iedzīvotājiem ir bijusi iespēja mainīt apkures katlus, mazināt gaisa piesārņojumu, uzlabojot siltumapgādes sistēmas, iegādāties saules baterijas un veikt citus pasākumus. Lai arī publiski pieejami ir tikai finansējuma saņēmēju vārdi, uzvārdi un pilsētas vai reģioni, kuros ir iecerēts veikt uzlabojumus, pārskatot finansējuma saņēmējus var droši apgalvot, ka lielākā daļa naudas saņēmēju ir vai nu ierēdņi, vai politiķi, vari arī cilvēki, kuri ar celtniecību nodarbojas profesionāli – būvuzņēmumu darbinieki, arhitekti utml. Tā, piemēram, aplūkojot pērnā gada naudas saņēmējus – fiziskās personas, redzams, ka vislielāko finansējumu – 26 400 eiro ir izdevies piesaistīt kādai Sanitai Orstei. Nav garantijas, taču kāda sieviete ar tādu ne vārdu strādā Valsts ieņēmumu dienestā (FM pakļautības iestāde) par vecāko muitas uzraudzi. Pat, ja pieņem, ka apkures sistēmu mainījusi kāda cita Sanita Orste, šīs Orstes deklarācijas ir tāpat ļoti interesantas. Tā Orste sākusi darbu VID 2023. gada marta nogalē un sākuma deklarācijā nav uzrādījusi ne uzkrājumus, ne kādas saistības, ne automašīnas, bet tikai zemi Latgales pierobežas pilsētā Ludzā un dzīvokli Zvirgzdenes pagastā. Tāpat redzams, ka 2023. gada deviņos darba mēnešos viņa saņēmusi 9799 eiro, kas ir vidēji 1088 eiro bruto mēnesī. Tikmēr no 2024. gada deklarācijas redzams, ka Orstei ir pieaugusi alga par 60% līdz 1785 eiro mēnesī bruto un kāda banka ar šādu algu viņai ir izsniegusi 94 tūkstošu eiro kredītu, turklāt Orstei ir izdevies nopirkt BMW automašīnu par 4500 eiro. Vienlaikus viņa tikusi vaļā no dzīvokļa, taču darījums ar dzīvokli nav deklarēts, iespējams, tā vērtība nepārsniedz 20 minimālās mēnešalgas. Tomēr tas netraucējis gada beigās Orstei atbrīvoties no trešdaļas jeb 30 tūkstošiem kredīta.

Tikmēr piektajā vietā pēc iegūtā finansējuma apjoma (22,4 tūkstoši eiro) ir saņēmis kāds Aleksandrs Nagaicevs. Nav izslēgts, ka tas varētu būt VID nodokļu inspektors, kurš arī iesniedzis deklarāciju. Astotajā vietā ar 21,7 tūkstošiem eiro saņemta ES finansējuma 2025.gadā ierindojas kāds Jurģis Rasa, kura projekts paredz siltumsūkņa ar apkures sistēmu ierīkošanu un saules paneļu uzstādīšanu Ventspilī. Nav izslēgts, ka tas varētu būt tas pats Jurģis Rasa, kurš ir Ventspils būvinspekcijas vadītājs un mazo iepirkumu komisijas loceklis.

Tikmēr šogad lielākās summas saņems, piemēram, Edgars Bogdāns (22 000 eiro), kurš, iespējams, ir Latvijas Attīstībai politiķis, Juris Jerums (22 788 eiro), iespējams, Vienotības politiķis. Matīss Andiņš saņems 24 075 eiro. Nav izslēgts, ka viņš pārstāv Latvijas Reģionu apvienību. Pēteris Lauriņš saņems 22 386 eiro – nav izslēgts, ka tas ir bijušais Latvijas Pasta valdes loceklis. Jautrītei Micei izdevies piesaistīt 20 tūkstošus eiro, un nav izslēgts, ka arī viņa reiz strādājusi Valsts ieņēmumu dienestā.

Rezumē? Ļoti žēl, ka Finanšu ministrija medijos un autobusu pieturās reklamē jau pieņemto valsts budžetu, nevis paredzamās ES fondu iespējas iedzīvotājiem, kas varētu nodrošināt vienlīdzīgāku informētību visai sabiedrībai, nevis tikai ierēdņiem, savām padotības iestādēm, sponsoru uzņēmumiem un nozares speciālistiem.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!