EP vēlēšanās Latvija viena no kūtrākajām

Latvijas iedzīvotāju aktivitāte šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija viena no zemākajām Eiropas Savienībā (ES), zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā, liecina Eiropas Parlamenta publiskotā informācija.
Latvijā šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījās 33,6% balsstiesīgo iedzīvotāju, kamēr vidēji ES šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījās 50,95%, kas ir par 8,34 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, kas notika 2014.gadā.
Zemāka aktivitāte nekā Latvijā šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija Portugālē – 31,01%, Bulgārijā – 30,83%, Horvātijā – 29,65%, Čehijā – 28,72%, Slovēnijā – 28,29% un Slovākijā – 22,74%.
Vienlaikus lielākā vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija Beļģijā – 89%, Luksemburgā – 84,1%, Maltā – 72,6%, Dānijā – 66%, Spānijā – 64,32% un Vācijā – 61,5%.
Lielāka nekā vidējā aktivitāte bija arī Austrijā – 59,3%, Grieķijā – 57,86%, Itālijā – 56,09%, Zviedrijā – 53,3%, Lietuvā – 52,88% un Francijā – 50,97%.
Savukārt mazāka nekā vidējā aktivitāte bija arī Īrijā – 49,3%, Rumānijā – 49,02%, Kiprā – 44,99%, Ungārijā – 43,36%, Polijā – 43%, Nīderlandē – 41,8%, Somijā – 40,7%, Igaunijā – 37,6% un Apvienotajā Karalistē – 37%.
Salīdzinājumā ar vēlēšanu rezultātiem 2014.gadā šajās vēlēšanās lielākais aktivitātes kāpums bijis Spānijā – par 20,51 procentpunktu, seko Polija, kur aktivitāte palielinājusies par 19,17 procentpunktiem, savukārt Rumānijā vēlētāju aktivitāte augusi par 16,58 procentpunktiem. Tāpat būtiski vēlētāju aktivitāte palielinājusies Ungārijā – par 14,39 procentpunktiem, Austrijā – par 13,91 procentpunktu, Vācijā – par 13,4 procentpunktiem, kā arī Čehijā – par 10,52 procentpunktiem.
Tajā pašā laikā vēlētāju aktivitāte samazinājusies astoņās ES valstīs, proti, Beļģijā – par 0,64 procentpunktiem, Itālijā – par 1,13 procentpunktiem, Luksemburgā – par 1,45 procentpunktiem, Grieķijā – par 2,11 procentpunktiem, Maltā – par 2,2 procentpunktiem, Portugālē – par 2,66 procentpunktiem, Īrijā – par 3,14 procentpunktiem, bet visvairāk aktivitāte samazinājusies Bulgārijā – par 5,01 procentpunktu.
Tēmas
Seko Puaro.lv
Vēl par tēmu
Skatīt vairāk-
Pēc Vučiča sakāves vēlēšanās Serbijas sabiedriskā televīzija atvainojas par gadiem ilgu nekritisku un vienpusēju notikumu atspoguļošanu 5
-
Liepnieks: Par ko es balsošu vēlēšanās? Kāpēc ir svarīgi to atklāt? Kas man par to maksā? 13
-
Pērnā gada vēlēšanās biļetenu šķirošanas punktā atklāts daudz pārkāpumu – kā būs šoreiz? 2
-
SKDS: Saeimas vēlēšanās varētu nepiedalīties aptuveni katrs trešais balsstiesīgais 18
Lasītākie raksti
Skatīt vairāk-
Apinis: Aizgāju un preses konferenci KNAB un atradu 17 miljonus Kulbergam, ko budžetā ietaupīt 3
-
Pieci kriminālprocesi, gadiem ilga bezdarbība un aizdomas par iespējamu noziedzīgu ietekmi 7
-
Rīga zaudējusi vairāk nekā 740 tūkstošus eiro valsts finansējuma ielu apgaismojuma modernizācijai 8
-
Tramps pieļauj vienošanos ar Krieviju, kas varētu skart arī Baltiju 11
Komentāri (2)
tas ir tāpēc – ka, eiropas savieniba iestājas par tiesībām, taču visi varā esošie aizstāvībai izmanto likumus, kuri protams ir sastādīti tā, ka parastam iedzīvotājam, teju nav iespējams vērsties pret valsti vai tās ķermeņiem utt,(tiek izmantoti visi iespējamie aizsardzības mehānismi), kā arī tas, ka zvērinātie advokātie, ir, tā teikt latvijas valsts aizstāvji, un kad staigā apkārt pa pilsētu, tad to vien redzi kā zvērinātus advokātus. kā arī meklējot internetā, lec arā zverināti advokati, juristi, visi, kas ir latvijas valsts izglītības produkts.
kā arī interesants fakts – grāmatu par tiesībām, ko ir izdevusi cik sapratu latvijas tiesa – nevar iegādāties kopš 2014.gada.