Nesen kaut kur Anglijā zinātnieki analizēja pusaudžu uzvedību internetā. Cita starpā viņi izskaitļoja, ka vidējais pusaudzis katru nedēļu pavada stundu un 40 minūtes skatoties pornogrāfiju. Tas nozīmē, ka pabeidzot vidusskolu, jūsu atvase būs redzējusi vairāk plikus krāniņus un čuriņas nekā ginekologs tuvējā poliklīnikā, un tas tiešām nav maz. Tomēr par spīti iespaidīgajai pieredzei, diez vai kāds uzskata pusaudžus par intīmo attiecību ekspertiem. Un nez vai kāds apsvērtu domu savas romantiskās problēmas uzticēt kādam tīnim vienkārši tādēļ, ka viņš daudz ir redzējis “kā jābūt”. Citiem vārdiem – piedalīšanās procesā galīgi negarantē teorētisku apjēgu par šo procesu.
Tomēr drusku citādāk iznāk ar Jāni Domburu un viņa noslēgto līgumu ar Nacionālo Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP). Ja jums šī ziņa paslīdēja garām, atgādināšu – Jānis Domburs par vairākiem tūkstošiem latu konsultēs NEPLP par dažādiem tehniskiem jautājumiem un nozares attīstības stratēģiju. Tāds līgums noslēgts.
Visdziļākais reveranss Dombura žurnālista talantam – to būtu nepieklājīgi apšaubīt. Bet šeit runa ir mazliet par ko citu. Dombura uzdošana par mediju analīzes ekspertu līdzinās augstāk minētā pusaudža pasludināšanai par seksologu un paša Zigmunda Freida pētnieku. Jā – viņš daudzas stundas ir pavadījis karsto notikumu epicentrā. Bet nē – tas vien nepadara viņu par akadēmiski zinošu jomas speciālistu.
Dombura kvalifikācija ir vairākas sezonas vadot raidījumu Kas notiek Latvijā? Tā ir laba, pat izcila pieredze TV raidījumu vadītājam. Bet šai pieredzei nav īsti sakara ar lietām, kuras viņam būtu jāpēta NEPLP uzdevumā. Mazākais, šādam konsultantam būtu nepieciešama vismaz kāda akadēmiskā izglītība mediju jomā, kuras Domburam diemžēl nav. Viņam toties ir liela atpazīstamība un pozitīvs reitings, kas pie mums, izskatās, nozīmē kvalifikāciju daudzās vietās un visās lietās. Līdz ar to – arī valsts naudu gluži pieklājīgos apmēros.
Jebkuru situāciju vislabāk apraksta līdzības, tādēļ uz brīdi iedomāsimies Latvijas Dzelzceļu. Šobrīd viņiem ir problēmas ar daudzmiljonu vērtu vagonu iepirkumu. Un tagad iztēlosimies, ka par vadošo konsultantu šajā lietā ieceļ mašīnistu Juri, kurš jau desmit gadus vada vilcienus un vispār ir labākais vadītājs, ko pasažieri mīl un administrācija ciena. Visi mediji taču otrādi apgrieztos par tādu triku, un savs vārds tur būtu pasakāms arī KNAB. Bet redzot, kā tieši šādu shēmu izstrādā NEPLP ar Domburu, nevienam īsti nav iebildumu. Varbūt daļai koleģiālu principu dēļ. Varbūt kādam – jo nevar jau zināt, kur tas Domburs būs pēc tam, un ka tikai viņš vēlāk neizrādās par priekšnieku, tādēļ labāk šoreiz nelekties. Un varbūt vienkārši tādēļ, ka būtu kaut kā neērti apšaubīt Domburu.
Protams, starp mašīnistu Juri un Domburu ir zināmas atšķirības, tomēr princips ir tieši tas pats. Nemaz nerunājot par to, ka Domburs tomēr vairs nav nekāds žurnālists un arī raidījuma vadītājs ne – viņš ir sabiedrisko attiecību konsultants. Un tas viņa kvalifikāciju lemt par vietējo mediju tirgu ne tikai degradē vēl vairāk, bet padara vismaz viegli neētisku.
Domburam ir vēl kāds konsultāciju līgums. Viņš šobrīd konsultē Nacionālo teātri par Žurkas Kornēlijas uzvedumu. Tas ir piemēroti gan Domburam, gan visām pārējām pusēm. Līgums ar NEPLP – galīgi ne.
Autors: Nils Sakss