Pēdējo piecu gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā sarucis par 28 000; šobrīd galvaspilsētā deklarēti nepilni 680 tūkstoši. Pētījumi liecina, ka 2050. gadā iedzīvotāju skaits var samazināties vēl par 100 tūkstošiem.
Galvenie iemesli tam, ka iedzīvotāji pamet Rīgu, saistīti ar vēlmi dzīvot savā mājā, zaļākā vidē, kā arī dzīves dārdzība un nesakārtotā infrastruktūra pilsētā, vēsta LTV Dienas ziņas.
Statistika par iedzīvotāju skaitu sarukumu Rīgā rāda, ka 1990. gadā galvaspilsētā dzīvoja gandrīz viens miljons iedzīvotāju, šobrīd tikai 680 tūkstoši.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Jānis Ušča stāsta: “Pēdējo piecu gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā samazinājies par 28 un nedaudz vairāk tūkstošiem iedzīvotāju un procentuāli, ja mēs skatāmies, tad tas ir aptuveni ap 4,5 % šajā periodā kopš 2018. gada.”
Rīgas domē norāda, ka iemesli galvaspilsētas pamešanai ir apzināti, taču situācijas uzlabošanai būs nepieciešami daudzi gadi un lielas investīcijas.
“Skatoties pēc tās statistikas, kāpēc cilvēki izvēlas pamest Rīgu, tad mēs redzam, – tā ir iespēja dzīvot tuvāk dabai, zaļākā vidē, tāpat dzīves dārdzības jautājumi, kā arī ģimenes un darba apstākļu dēļ,” skaidro Ušča.
Pilsētai jāuzlabo publiskā ārtelpa, lai būtu pievilcīga iedzīvotājiem; jābūt ērtai transporta sistēmai, mājokļiem, kurus var iegādāties vai īrēt ģimenes ar vidējiem ienākumiem.
Tāpat jādomā par izklaides dažādošanu brīvdienās. Pirms dažiem gadiem veikts pētījums arī rāda aplēses, ka 2030. gadā Rīgā dzīvos nedaudz virs 600 tūkstošiem.
Avots: lsm.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Tas jau ir arī to zilzaļo mērķis – pilsēta (tikai ļoti maksātspējīgiem) cilvēkiem ar īpašasjām vajadzībām un izklaidēm… velo vien ko vēts
Pensiķi to pilsētu sapisuši, balsodami bez smadzenēm, par visādiem mudakiem.
Kur tad ir tā atrodami tie desmitiem tūkstoši tukšo dzīvokļu, ko īrēt par normālu cenu? Kaut kas neštimmē.
Pirms okupācijas, Rīgā nebija vairāk par 400 000 iedzīvotājiem. Tā tam būtu jābūt arī šodien.
Ja atsaucies uz statistiku, tad vajag objektīvi salīdzināt, tā lai būtu redzams pilns skats, nevis no statistikas izrauts tikai tas kas dotajā brīdī patīk. Tā parasti rīkojas “faktu pārbaudītāji”, vienotības un NA troļļi. Vajag salīdzināt, ka toreiz lauki, piemēram Latgale bija pārapdzīvota. Rīgā dzīvoja maza daļa no valsts iedzīvotājiem. Šobrīd ja ticam oficiālajiem skaitļiem sanāk ~38% valsts iedzīvotāju dzīvo Rīgā. Pirms WW2 Rīgā dzīvoja tikai ~20% valsts iedzīvotāju. Latvijas lauki ir tukši, pamesti. Tātad ar visu to ka notiek intensīva urbanizācija, Rīga vienalga pamanās pazaudēt iedzīvotājus. Kur palikuši cilvēki šajos 30 veiksmes gados?
Vēl jau gadus 10 plānprātīgā JV ar vēl plānprātīgāgiem ierēdņiem, kas par viņiem balso, varēs piesavināties nodokļu maksātāju naudu. Tad jau būs Latvijā pietiekoši daudz arābu un Stambulētāju. Kā šīs kopienas sadzīvos – nezinu.
Padomju nomenklatūra taču nedzīvos tik bīstamā un ziemā netīrītā pilsētā.
Pirms 10 gadiem, kad studēju, īrēju dzīvesvietu Stabu ielā. Toreiz uz ielas varēju bez maksas atstāt auto. Vakaros kafejnīcās bija dzīvība neskatoties uz tā laika krīzi. Vakaros dzīvokļu logos dega gaismas. Nesen vakarā ap 21niem izbraucu pa Stabu ielu. Visur salikti maksas automāti, nestāv neviens auto un mājas tukšas, dzīvokļu logi tumši kā Pripetā – pamestajā pilsētā Černobiļā. Protams ka cilvēku iespējas par visu maksāt nav tik lielas kā dažiem apetīte. Tāpēc cilvēki nobalso ar kājām.
Vai es kludis, kā tur bija teikts valsts galvas, mūsu attīstība ir optimizācija, bet optimizācija ne vienmēr nozīmē augšanu, bet pretēju efektu