Bordāns izsaka neuzticību ģenerālprokuroram Kalnmeieram, valdošā koalīcija pauž izbrīnu

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) izsaka neuzticību ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram un vērtēs viņa atbilstību amatam saistībā ar attieksmi un darbībām cīņā ar naudas atmazgāšanu, ziņo Latvijas Radio.

Tieslietu ministrija ir viena no atbildīgajām par Latvijas finanšu sektora sakārtošanu un starptautisko prasību ieviešanu cīņā ar naudas atmazgāšanu, un viena no atbildīgajām iestādēm ir Ģenerālprokuratūra.

Ministrija secināja, ka “ir pamats uzskatīt, ka ģenerālprokurora līdzšinējā attieksme un darbība apdraud” noteikto uzdevumu izpildi rekomendāciju ieviešanai un valdības deklarācijā noteikto uzdevumu izpildi, “līdz ar to arī finansiālo un ekonomisko stabilitāti valstī”, jo tas var ietekmēt lēmumu par Latvijas iekļaušanu “pelēkajā sarakstā”.

Ar kritisku vērtējumu Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus pērn 23. augustā klajā nāca Eiropas Padomes ekspertu komitejas “Moneyval” naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas eksperti. Tādēļ valstij noteikts pastiprinātas kontroles režīms, kas nozīmē, ka, nespējot uzlabot naudas atmazgāšanas kontroli, Latvija var nonākt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.

Ministrija konstatēja pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst likumā noteiktajām ģenerālprokuroram izvirzītajām nevainojamas reputācijas prasībām, tāpat viņš nespēj nodrošināt kvalitatīvu prokuratūras darbu, kontroli pār padoto prokuroru darbu, nespēj organizēt darbu tā, lai prokuratūra iespējami ātri pārņemtu savā darbā starptautiski atzīto labo praksi.

Ministra paziņojumā teikts – “secināms, ka ģenerālprokurora līdzšinējā darbība varētu būt nodarījusi būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm un tā nav savienojama ar augstajām prasībām ģenerālprokurora amata ieņemšanai”.

Tāpēc ir nepieciešams steidzams un objektīvs novērtējums Kalnmeiera atbilstībai ģenerālprokurora  amatam, tāpēc “nepieciešams rosināt Prokuratūras likumā paredzēto pārbaudi”.

Saeima par Ērika Kalnmeiera pārvēlēšanu ģenerālprokurora amatā nobalsoja 2015. gada maijā. Viņa pilnvaru termiņš beigsies pēc gada.

Kalnmeiers toreiz Latvijas Radio atzina, ka ir pārsteigts par Saeimas vienprātību balsojumā. Savukārt, runājot par prioritātēm, ģenerālprokurors pirmkārt minēja prokuratūras darba nepasliktināšanos, ņemot vērā valdības plānus samazināt budžetu, kā arī iekšējo drošību nenosakot prioritāšu sarakstā.  

Kalnmeiera pirmais pilnvaru termiņš beidzas 2015. gada jūlijā, un atkārtoti šim amatam viņu virzīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. 

Pirmo reizi ģenerālprokurora amatā Kalnmeiers tika ievēlēts 2010. gadā, kad negaidīti aizklātajā balsojumā šajā amatā atkārtoti netika atbalstīts Jānis Maizītis.

Toreizējais Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Kalnmeiers bija Augstākās tiesas priekšsēdētāja Bičkoviča nākamā izvēle ģenerālprokurora amatam.

Koalīcija izbrīnīta

Valdošās koalīcijas politiķi pagaidām nekomentē tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) ierosinājumu vērtēt ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstību amatam un vēlas uzklausīt Bordāna argumentus.

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars aģentūrai LETA sacīja, ka nevar komentēt to, par ko uzzinājis tikai no ziņu lentām. Pirmdien koalīcijas sanāksmē tiks uzklausīta tieslietu ministra motivācija, tad būšot iespēja arī komentēt šo jautājumu.

“Apstākļus sarežģī situācija, ka prokuratūrā tiek izmeklēti Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jura Juraša (JKP) iespējami kriminālpārkāpumi,” piebilda Dzintars.

“Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis arī bija izvairīgs komentāros. Viņš vien norādīja, ka nākamnedēļ koalīcija šo jautājumu pārrunās, lai uzklausītu Bordāna argumentus.

Arī partiju apvienība “Attīstībai/Par!” (AP) vēlas pirmdien koalīcijas sadarbības sanāksmē iepazīties ar tieslietu ministra pamatojumu un apsvērumiem šādam solim pirms to komentēt, sacīja AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka AP nav iepazīstināta ar šo Bordāna plānu un uzzinājusi par to no plašsaziņas līdzekļiem, tāpēc par to esot grūti spriest.

“KPV LV” deputāts, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens norādīja, ka tikai tagad ir iepazinies ar attiecīgo informāciju, tāpēc to ir grūti komentēt. Viņš skaidroja, ka būtu nepieciešams sagaidīt kādu oficiālu informāciju no Bordāna.

Kalnmeiers nav pārsteigts

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nav pārsteigts par Bordāna lēmumu, jo ministra pārstāvētā Jaunā konservatīvā partija priekšvēlēšanu laikā un arī pēc tam “saukusi personas, kuras būtu jānomaina”. “Vienkārši viņi pilda to, kas paredzēts. Nebūšu ne pirmais, ne pēdējais,” piebilda Kalnmeiers.

Kalnmeiers neuzskata, ka strādā ideāli, jo katra cilvēka darbā ir iespējams atrast trūkumus. “Es nedomāju, ka strādāju ideāli un ka man nav nekādi trūkumi, bet ir jāredz konkrēti pārmetumi. Var, protams, vērtēt cilvēka darbu un katram var atrast trūkumus. To es nenoliedzu, ka tie būtu arī manā darbā,” norādīja Kalnmeiers.

Ģenerālprokurors pauda cerību, ka Bordāns viņu iepazīstinās ar pamatojumu saviem apgalvojumiem. Šodien paredzētās tikšanās laikā ar Bičkoviču tieslietu ministra ierosinājumu neesot bijis plānots apspriest, jo “nav plašākas informācijas, ir tikai fakts”.

“Es ceru, ka saņemšu šo ierosinājumu un man būs iespēja sniegt paskaidrojumus par šiem apgalvojumiem. Ja esam demokrātiska un tiesiska valsts, tad jābūt iespējai sniegt savus skaidrojumus,” piebilda Kalnmeiers.

Savas izredzes palikt amatā Kalnmeiers patlaban nevarot vērtēt, jo nezinot, kādi pārmetumi viņam izvirzīti. Kalnmeiers atgādināja, ka viņam pēc gada beidzas otrais amata pilnvaru termiņš un uz vēl vienu termiņu viņš vairs nevarot pretendēt. Prokuratūras likumā teikts, ka viena un tā pati persona var būt par ģenerālprokuroru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

“Ja būs pamatoti pārmetumi, tad esmu savu laiku nostrādājis, un citam jānāk manā vietā. Jebkurā gadījumā būs cits ģenerālprokurors, tomēr jautājums ir par to, cik garš būs periods līdz jauna ģenerālprokurora iecelšanai,” piebilda Kalnmeiers.

Kalnmeiers apliecināja, ka no Krišjāņa Kariņa (JV) vadītās valdības politisku spiedienu savā amatā neesot sajutis, izņemot gadījumu, kad prokuratūra iesniedza Saeimā ierosinājumu par imunitātes atcelšanu deputātam, pašreizējam Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Jurim Jurašam (JKP). Jurašu prokuratūra apsūdzējusi valsts noslēpuma izpaušanā.

“Toreiz tika organizēti piketi un publiskas akcijas. Pamatā pret mani. To gan es vērtēju kā politisku spiedienu, jo ģenerālprokurors jau neizlemj jautājumu par ierosinājumu. Ģenerālprokurors izvērtē tikai tik daudz, vai konkrētā prokurora sagatavotie dokumenti atbilst likumam. Ģenerālprokuroram jābūt ļoti nopietniem iemesliem, lai noraidītu prokurora lūgumu,” paskaidroja Kalnmeiers.

Kalnmeiers uzskata, ka Bordāna šodienas paziņojums nav saistīts tikai ar Juraša lietu, jo jau priekšvēlēšanu laikā un arī pēc tam politiķi esot saukuši amatpersonas, kuras jānomaina.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,Twitter, Youtube un Instagram!