Pastāvīgai birokrātijas mazināšanai būtu nepieciešams izveidot funkciju un rīcībpolitikas komandu ar vienu līderi, kurš sistemātiski nodarbotos ar birokrātijas mazināšanas jautājumiem pilnu laiku, otrdien žurnālistiem sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, kurš ir Valsts kancelejas vadītās Rīcības grupas birokrātijas mazināšanai priekšsēdētāja vietnieks.
Trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs pavēstīja, ka rīcības grupā birokrātijas mazināšanai izskanējis priekšlikums pastāvīgās birokrātijas mazināšanas komandas vadību uzticēt Ministru prezidenta parlamentārajam sekretāram, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” pavēstīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.
Šī brīža Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) parlamentārā sekretāre ir Karina Ploka. Kronbergs gan birokrātijas mazināšanas komandas kontekstā konkrētus personvārdus neminēja.
Vienlaikus rīcības grupā izskanējis viedoklis, ka pastāvīgo komandu sistemātiskai birokrātijas mazināšanai varētu vadīt kāds neitrālāks cilvēks ārpus valsts pārvaldes, kuram gan ir pieredze gan valsts pārvaldē, gan nevalstiskajā sektorā.
Vaicāts, kuru no variantiem birokrātijas mazināšanas pastāvīgās komandas vadībai atbalsta pats, Kronbergs atbildēja, ka viņam esot dalītas domas par abiem priekšlikumiem. “Es arī atbalstīju, ka tas varētu būt parlamentārais sekretārs, jo kā tu ieiesi citā nozarē un sāksi rakņāties pa to visu? Bet no otras puses, mēs jau redzam arī pie izdevumu pārskatīšanas, strukturālajām izmaiņām un citām lietām, ka tad, kad tev pašam kaut kas jādara, ļoti bieži ir, ka tu nevari kaut ko, ka tas nestrādās. Un varbūt tiešām komanda vai cilvēks no malas var identificēt šīs lietas un tad ekspertu vidū var veikt šo analīzi un skatīties, kā tas strādā vai nestrādā,” skaidroja Valsts kancelejas direktors.
Jautāts par birokrātijas mazināšanas pastāvīgās komandas vēlamo sastāvu, Kronbergs atbildēja, ka svarīgi, lai tajā būtu gana plaši pārstāvēti dažādi sektori, tajā skaitā finanšu sektora un, iespējams, ārvalstu investoru pārstāvji. Daudzi arī gribot, lai komandā būtu politiķi, jo tādējādi būtu, no kā prasīt politisko atbildību par birokrātijas mazināšanas jautājumiem, atzīmēja Valsts kancelejas vadītājs. Vienlaikus viņš piebilda, ka gala rezultātā birokrātijas mazināšanas priekšlikumi vienalga nonāks valdībā un, visticamāk, arī Saeimā, līdz ar to galavārds piederēs politiķiem.
Kā zināms, pastāvīgai birokrātijas mazināšanai būtu nepieciešams izveidot funkciju un rīcībpolitikas komandu ar vienu līderi, kurš sistemātiski nodarbotos ar birokrātijas mazināšanas jautājumiem pilnu laiku, otrdien žurnālistiem sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, kurš ir Valsts kancelejas vadītās Rīcības grupas birokrātijas mazināšanai priekšsēdētāja vietnieks.
Rostovskis skaidroja, ka veiksmīgākā birokrātijas mazināšana ir valstīs, kur ar to nodarbojas sistemātiski. Pēc viņa teiktā, dažās lielākās valstīs tam ir pat izveidotas speciālas ministrijas.
Ministru prezidente Siliņa žurnālistiem atzina, ka ideja par šādas komandas izveidi jau kādu laiku “ir gaisā”, bet vēl jāsaprot, kāds varētu būt labākais veids tās izveidei. Viņa skaidroja, ka šādā grupā darbs būtu ļoti intensīvs un grupas vadītājam tādēļ būtu jābūt brīvam no citiem pienākumiem. Tomēr augustā vai septembrī par to varētu būt lielāka skaidrība.
Viņa gan piebilda, ka gala lēmumi par birokrātijas mazināšanu joprojām būtu jāpieņem politiķiem.
Šis ierosinājums otrdien tika izklāstīts arī visiem valdības locekļiem, prezentējot Rīcības grupas informatīvo ziņojumu par birokrātijas mazināšanas pasākumu īstenošanas progresu un turpmāko rīcību.
Ministru kabinets otrdien uzdeva rīcības grupai izvērtēt līdzšinējo pieeju birokrātijas mazināšanā un sasniegtos rezultātus, kā arī sagatavot piedāvājumu par sistēmisku pieeju birokrātijas mazināšanai turpmākajos gados.
Vienlaikus Valsts kancelejai ir uzdots iekļaut rīcības grupas sastāvā Saeimas un Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjus, kā arī īstenot stratēģiskās komunikācijas pasākumus, lai skaidrotu sabiedrībai birokrātijas mazināšanas rezultātus.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Kuri kropļi tos kuņasbērnus iebalsoja valdībā?
Nevar būt, ka kādam parlamentāram sekretāram kaut kas būs jādara blakus sekmigai naudas izņēmšanai un figurēšanai fotosesijās. Varēja taču no sava izklaides biroja geišām izvelēties vēl bezcerīgaķu būtni naudas pelnīšanai piemaksam no Kancelejas elektruzlādes būvju virtozaura. Pat nepamnīs kā miljoniņi aizies.Kā var nemanit Ilzītes pējas.
Bezjēdzīgie klauni!
Varēja jau izvēlēties kādu kam ir kaut kāda pieredze lielu sistēmu stabilizēšanā nevis kārtējo juristu.
Nejauciet sistēmas stabilizēšanu ar schēmošanas stabilizēšanu! Te svarīgas ir prioritātes. Šobrīd lai tā sistēma jūk un brūk, ja vien caur schēmu var izsūknēt naudu un schēmotāji nenes it nekādu atbildību. Tāpēc arī vajadzīgi tieši nadzīgi juristi..
Pēdējā laikā publiskās sistēmas taisa zem juristu kontroles.Nu tur deleģējumu, piederības noteikšanai jurista komentārs būtu vajadzīgs, bet pa lielam viņi sataisa kaut ko tādu, kamā apstrāde aizņem 2x vairāk laika kā normāli uztaisītai sistēmai.