Attieksme pret pedagogu profesionālo pašcieņu ir sasniegusi kritisko robežu – JVĢ skolotāju atklāta vēstule valdībai

“Viss ir gaužām nesarežģīti. Bez nevajadzīgiem cipariem un ekseļu tabulu gūzmas, mēs, skolotāji esam piekusuši. Fiziski un morāli. Ļoti,” Puaro.lv redakcijai savā un kolēģu vārdā raksta Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore Ieva Taranda.

“Jā, vēstule ir emocionāla. Piekrītu, bet kā lai mūs kāds sadzird? Ja liekam galdā ciparus un visus citus pierādījumus, ka nav labi, visi gudrie prāti saaicina juristus ap galdu un argumentēti atbumbo mūs.

Ko lai tu, cilvēks, dari?

Situācija ir acīmredzama. Sāpīgs fakts ir, ka tiek ignorēta reālā situācija.

Esam nodzīti zirgi. Nav nekāds pārsteigums, ka jaunie nevēlas nākt izglītības jomā strādāt, jo redz nervozus, piekusušus, morāli iztukšotus cilvēkus.

Skolotājs ir viena no skaistākajam profesijām pasaulē, bet viņam/ viņai ir jāēd, jānopērk kurpītes, grāmata, teātra biļete.

Iespējams, pārspīlēju, bet naratīvs sabiedrībā ir nievājošs. Pateicoties valdības komunikācijai, sabiedrība ir pārliecināta, ka skolotājs kašķējas, spītējas un pieprasa vēl un vēl.

Mīļie cilvēki, mēs nenonivelējam nevienu profesiju, nesakām, ka esam labāki vai mums pienākas vairāk kā citiem. Bet visas šīs runas, ka mums ir pilnas kabatas ar naudu, ir absurds.

Patiesībā ne naudas neesamībā ir tā sāpe, bet attieksmē pret cilvēku, kurš ir savas zemes patriots.
Pielikumā vēstule, kurā mēs, skolotāji, paužam attieksmi.”

Publicējam pedagogu vēstuli valdībai:

  Latvijas Republikas Ministru prezidentei E. Siliņai

Finanšu ministram A. Ašeradenam

Izglītības un zinātnes ministrei A. Čakšai

Par konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanu ilgtermiņā izglītības jomas speciālistiem 

2024./2025. mācību gada sākumā diemžēl jau atkārtoti pedagogus Latvijā nesadzird un pienācīgi nenovērtē, kā arī kopumā šiem Latvijas valstij stratēģiski nozīmīgās profesijas pārstāvjiem nav stabilitātes un pārliecības par pieņemto lēmumu par atalgojuma pieauguma grafika un slodžu sabalansēšanu ilgtspēju. Šāda attieksme pret pedagogu profesionālo pašcieņu ir sasniegusi kritisko robežu, izraisot augsti kvalificētu speciālistu aizplūšanu no nozares, kas rada arvien jaunas neaizpildītas pedagogu amata vietas. Neskaidrība un nedrošība arī negatīvi ietekmē izglītības iestāžu spēju piesaistīt jaunus, talantīgus pedagogus, kuru pamatotās gaidas pēc cienīga un vispārējiem valsts ekonomiskās attīstības rādītājiem un izaugsmei atbilstoša atalgojuma, ir apdraudētas, ņemot vērā publiskos paziņojumus par atkāpšanos no apstiprinātā pedagogu atalgojuma paaugstināšanas plāna.

Ar šo vēstuli aicinām nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu, lai veicinātu jaunu un talantīgu speciālistu  ienākšanu izglītībā. Jūrmalā, noslēdzot iepriekšējo mācību gadu, skolās bija 10,22 pedagogu vakances, ko neizdevās nodrošināt līdz pat mācību gada beigām. Jāatzīmē, ka bažas rosina situācija, ka gan Jūrmalas, gan citu pašvaldību izglītības iestādēs pat visa mācību gada garumā nav bijis iespējams nodrošināt kāda no mācību priekšmetiem īstenošanu, kas skaidrojams ar ilgstošo un nepamatoto neskaidrību par pedagogu darba samaksas apjomu un tā pieauguma nosacījumiem. Tāpat bažas raisa fakts, ka iepriekšējā mācība gada beigās visās Jūrmalas izglītības iestādēs no 853 unikālajiem tarificētajiem pedagogiem 114 bija vecumā virs 64 gadiem, veidojot 13% no pedagogu kopskaita. 

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ikgadējā pārskatā “Īsumā par izglītību 2024” secināts, ka Latvijas pedagogu darba samaksa ir viena no zemākajām OECD valstu vidū. Pedagogiem, protams, tas nav pārsteigums, bet ir jautājums – vai šis ir valsts ilgtermiņa izvirzīts mērķis izglītībā?

Līdzšinējie darba samaksas palielinājumi, kas plaši rezonējuši sabiedrībā, diemžēl nav būtiski jūtami un nav ietekmējuši pedagogu labklājību un labbūtību. Jau vairākkārt izskanējis, ka pedagogu darba samaksas modelis ir mākslīgi sarežģīts, tā aprēķinu un skaitļu virknēs sarēķinātais atalgojums, nonākot līdz skolai, nav tāds, kā minēts Izglītības un zinātnes ministrijas paziņojumos. Tāpat nav saprotama un pieņemama ilgstošā periodā izveidojusies situācija, kad pedagogs, dodoties vasaras atvaļinājumā, nav informēts par savu atalgojumu nākamajā mācību gadā un nezina to līdz pat oktobrim. Lūdzam mainīt pastāvošo status quo, lai izglītības iestāžu vadītāji laicīgi zinātu, kāds finansējums būs pieejams pedagogu algām nākamajā mācību gadā un netiktu pārkāpts Darba likums.

Vēršam uzmanību, ka aiz daudzām tukšām politiskām frāzēm ir skolotājs, kas var turpināt savu izglītības ceļu, pieņemt neskaitāmas pārmaiņas, būt iedvesmotājs saviem skolēniem, bet nevar ietekmēt skolēnu skaitu skolā, valdības komisiju sēžu peripetijas vai vispārējās politiskās intereses un iespējas.

Aicinām ieklausīties nozares pārstāvjos un steidzami reaģēt, lai rastu stabilāko, pamatotāko un ilgtspējīgāko risinājumu, stiprinot uzticību un savstarpējo sapratni izglītības telpā kopumā. Ar šo vēstuli pieprasām:

1. 2023. gada 18. aprīļa rīkojuma Nr. 226 “Par pedagogu zemāko darba samaksas likmes pieauguma grafiku no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim” izpildi,
2. Laicīgu mērķdotāciju aprēķināšanu un sadali izglītības iestādēm,
3. Veikt turpmākās darbības un pedagogu darba algas likmes palielināšanas plānošanu, lai ilgtermiņā nodrošinātu pedagogiem konkurētspējīgu atalgojumu.

* Šo vēstuli Jūrmalas valstspilsētas izglītības iestāžu pedagogu vārdā ir parakstījuši arī Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības dibināto izglītības iestāžu vadītāji

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!