Ārlietu ministrijā paslepus noteiktas iespaidīgas ikmēneša piemaksas

Kļūst skaidrāks, kāpēc Edgara Rinkēviča vadītajā Ārlietu ministrijā ziņām par ierēdņiem noteiktajām prēmijām un piemaksām ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss: izrādās, jau gada sākumā virknei ministrijas darbinieku piešķirtas iespaidīgas un regulāras mēneša piemaksas.

„Par Ārlietu ministrijai būtisko funkciju nodrošināšanu ārlietu dienesta stiprināšanai un par stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu” – ar šādu universālu pamatojumu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs šā gada 17. janvārī 900 eiro lielu piemaksu no nodokļu maksātāju līdzekļiem noteicis savam vietniekam – politiskajam direktoram Andrim Pelšam.

Tādas pašas piemaksas A. Pildegovičs, rīkojumu saskaņojot ar E. Rinkēviču, noteicis arī savai vietniecei Eiropas lietās Solveigai Līgai Silkalnai un vēl vienai vietniecei – administratīvajai direktorei Aldai Vanagai. Tāda pati piemaksa noteikta arī ministrijas ģenerālinspektoram Normanam Penkem.

Runa ir nevis par vienreizēju piemaksu, bet par piemaksām reizi mēnesī pusgada ilgumā – līdz pat šā gada vidum, kad, kā zināms no avotiem Ārlietu ministrijā, tiek plānots izdot jaunu rīkojumu. Turklāt A. Pildegoviča rīkojums izdots ar atpakaļejošu datumu – dokumentā īpaši norādīts, ka tas piemērojams jau no šā gada 1. janvāra.

Iespaidīgas ikmēneša piemaksas noteiktas vēl veselai virknei Ārlietu ministrijas darbinieku. 800 eiro ikmēneša piemaksa – pusgada laikā tātad 4800 eiro – piešķirta vēstniecei – Drošības politikas un starptautisko organizāciju direkcijas vadītājai Ingrīdai Levrencei.

760 eiro liela ikmēneša piemaksa noteikta veseliem četriem ministrijas darbiniekiem – Ilmāram Kamarūtam, Informācijas tehnoloģiju departamenta direktoram, Judītei Meļķei, Finanšu politikas departamenta direktorei, Kristīnei Našeniecei, Eiropas Savienības koordinācijas un politiku departamenta direktorei un Sanitai Pēkalei, ministrijas Juridiskā departamenta direktorei.

Savukārt pa 600 eiro mēnesī papildus algai piešķirts trim ministrijas darbiniekiem – vēstniekam – Komunikācijas direkcijas vadītājam Gintam Jēgermanim, vēstniecei – Valsts protokola vadītājai Elitai Kuzmai un vēstniekam – Divpusējo attiecību direkcijas vadītājam Ilgvaram Kļavam.

Saskaņā ar ministrijas oficiālo pamatojumu, kas iekļauts no sabiedrības slēptajā rīkojumā, šādas ikmēneša piemaksas motivējot Ārlietu ministrijas augstākajiem ierēdņiem „stiprināt demokrātiskās vērtības un starptautisko tiesiskumu, aktīvi iesaistīties brīvas un drošas Eiropas veidošanā, veicināt Eiroatlantiskās attiecības un Latvijas drošību, veicināt konkurētspējīgu Latvijas ekonomiku un sadarbību ar Latvijas diasporu ārvalstīs”.

Ārlietu ministrija ir viena no tām valsts iestādēm, kas īpaši izceļas ar nevēlēšanos atklāt sabiedrībai nodokļu maksātāju līdzekļu izmantojumu un tā pamatojumu. Jau vairākās administratīvajās tiesvedībās saistībā ar šādu ziņu slēpšanu E. Rinkēviča (Vienotība) vadītā ministrija ir cietusi sakāvi, taču spriedumus ir pārsūdzējusi.

Šīs lietas ir saistītas gan ar savulaik plašu vērību guvušajām Latvijas vēstniecības rīkotajām dārgajām dzīrēm Kairā 2016. gada 1. decembrī un it kā slepeno kārtību, kādā Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās notiek iepirkumu veikšana, gan ar izmaksām un lietderību komandējumiem, kuros ārlietu ministrs E. Rinkēvičs devies kopā ar savu padomnieku Mārtiņu Drēģeri.

Informācijas slēpšanu par darbiniekiem noteiktām piemaksām Ārlietu ministrija iepriekš ir skaidrojusi ar to, ka „normatīvie akti neuzliek par pienākumu ministrijai apkopot, sagrupēt sīkākās kategorijās un publicēt informāciju par papildus noteikto atalgojumu, atsevišķi izdalot informāciju par prēmijām, naudas balvām un piemaksām”, turklāt „ministrijas rīcībā nav šādi sagrupētas informācijas”. Kā rāda A. Pildegoviča parakstītais rīkojums par piemaksām konkrētiem darbiniekiem, tā tomēr nav taisnība.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: Pietiek