Ar tā saucamā Magņitska saraksta ieviešanu Latvija vēlas aicināt Krieviju ievērot cilvēktiesības, norāda Nacionālās apvienības deputāts Rihards Kols. Valdošās partijas jau pirmdien, 15. janvārī, konceptuāli atbalstīja Latvijā aizliegt iebraukšanu 49 personām, kas bijušas saistītas ar Magņitska lietu.
Nākamnedēļ koalīcijā plānots panākt gala vienošanos. Šādu lēmumu pozitīvi vērtē Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors, jo tā ir iestāšanās par tiesiskumu. Paredzama gan arī Krievijas pretreakcija.
2009. gada novembrī investīciju fonda “Hermitage Capital” darbinieks Sergejs Magņitskis mira izmeklēšanas izolatorā Maskavā, izsaucot plašu starptautisku nosodījumu Krievijai. Magņitskis iepriekš ziņoja par izvairīšanos no nodokļiem, korupciju un naudas atmazgāšanu lielā apmērā, taču par izvairīšanos no nodokļiem Krievija apsūdzēja viņu pašu. Magņitskis izolatorā saslima, un viņa aizstāvji ir pārliecināti, ka spīdzināšana un medicīniskās palīdzības liegšana izolatorā noveda pie Magņitska nāves.
“Magņitska piemērs parādīja daļu no šīm shēmām un to, kas notiek ar cilvēku, kurš drosmīgi iestājas, lai šos noziegumus atklātu. Viņš jau pats brīdināja, ka viņš varētu nomirt, ka viņu neārstē,” vērtē Kudors. Viņš atbalsta sankciju piemērošanu Magņitska lietā iesaistītajiem, jo Latvijas nostāja ir svarīga arī tāpēc, ka bankas Latvijā bija iesaistītas Magņitska atklātajās Krievijas pelēkās naudas plūsmās. Kudors atgādina, ka Latvija šobrīd ir pēdējā Baltijas valsts, kas “Magņitska sarakstu” vēl nav ieviesusi.
“Tā ir, no vienas puses, pievienošanās tādai Baltijas kopējai ārpolitikai, arī vienošanās ar ASV un Kanādu. Un tā ir iestāšanās par principiem, par tiesiskumu,” pauž Kudors.
Kols stāsta, ka kopš pērnā gada rudens deputāti meklējuši Latvijai piemērotāko juridisko formu, kā ieviest sankcijas pret atbildīgajiem par Magņitska likteni. Šobrīd nolemts, ka tas būs Saeimas lēmums ar aicinājumu Ministru kabinetam ievietot Latvijas tā saucamajā „melnajā sarakstā” 49 personas, kurām iebraukšana Latvijā būs liegta. Tāpat Saeima lūgs valdību aicināt arī citas valstis ieviest sankcijas.
“Pirmām kārtām tas ir no Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas ziņojuma un rezolūcijas,” atzīmē Kols. “Tur ir konkrēti uzskaitīti gadījumi, kādā kapacitātē, kādos kontekstos šīs personas ir iesaistītas Magņitska lietā tiešā veidā. Tāpat arī tās ir personas, kas ir iekļautas arī ASV noteikto sankciju sarakstā. Galvenais ir tas, ka ar šādiem līdzekļiem mēs tomēr aicinām Krieviju atgriezties pie starptautisko tiesību un cilvēktiesību ievērošanas,” bilst Kols.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) uzsver, ka “Magņitska saraksta” ieviešana, tāpat kā tas dažādās juridiskās formās jau ir izdarīts Lietuvā, Igaunijā, ASV, Kanādā un Lielbritānijā, ir parlamenta, nevis Ārlietu ministrijas jautājums. “Neapšaubāmi, ja parlaments pieņems šādu lēmumu, šāds saraksts tiks arī īstenots,” atzīst Rinkēvičs.
Ministrs gan piekrīt, ka “Magņitska saraksta” apstiprināšana paudīs Latvijas principiālu nostāju par cilvēktiesību ievērošanu. Ministrs prognozē, ka tas izsauks arī Krievijas pretreakciju.
Taču, viņaprāt, šobrīd Latvijas un Krievijas attiecības nav tādā līmenī, lai šī lēmuma dēļ būtu jāuztraucas par attiecību būtisku pasliktināšanos. “Ja mēs skatāmies uz Krievijas pretreakciju, pieredze ir rādījusi, ka parasti tiek ieviestas atbildes sankcijas,” bilst Rinkēvičs. “Tiek melnajos sarakstos salikti politiķi, žurnālisti. Tāds bija, piemēram, gadījums pavisam nesen, kad Kanāda pieņēma šādus lēmumus. Ja šādu lēmumu Saeima pieņems, es pieļauju, ka šādi pretsoļi varētu tikt sperti,” norāda ministrs.
Kols stāsta, ka nākamnedēļ koalīcijā plānots apspriest Saeimas lēmumprojekta tekstu. Tad arī partijas pieņems gala vienošanos par “Magņitska saraksta” ieviešanu Latvijā.
Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas nav akceptējusi tā dēvēto Magņitska likumu, kas aizliedz iebraukšanu ārvalstniekiem, kuri saistīti ar liela apmēra korupciju, naudas atmazgāšanu vai cilvēktiesību pārkāpumiem. Nesen to pieņēma Lietuva.
Advokāts Sergejs Magņitskis savulaik atklāja, ka tiesībsargājošo iestāžu darbinieki piesavinājušies valsts budžeta līdzekļus 5,4 miljardu rubļu apmērā. Tiek uzskatīts, ka šīs personas atriebjoties organizējušas jurista kriminālvajāšanu, par šīs naudas izsaimniekošanu apsūdzot pašu Magņitski.
Magņitskis nomira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas izolatorā pavadītām dienām. Viņu arestēja pēc tam, kad advokāts bija apsūdzējis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta izlaupīšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš nomira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņš būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā.