Amerikāņu domnīca: Latvijā un Igaunijā ir jāpaplašina krievvalodīgo tiesības

Latvijas un Igaunijas krievvalodīgo politisko un pilsonisko tiesību paplašināšana uzlabotu abu valstu noturību pret Krievijas hibrīduzbrukumiem, secināts domnīcas “RAND” ziņojumā. Tas sagatavots pēc ASV bruņoto spēku pasūtījuma.

Tai pat laikā “RAND” norāda, ka tiesību paplašināšana būtu “pretrunā ar nacionālistiskajiem naratīviem”. Tāpēc šķiet mazticama.

Citus ilgtermiņa risinājumus draudiem domnīca nepiedāvā. Savukārt par labāko īstermiņa risinājumu tas uzskata piešķirt papildfinansējumu valsts atbalstītiem TV kanāliem krievu valodā.

Ziņojumā “Hibrīdkarš Baltijā. Draudi un potenciālās atbildes” (Hybrid Warfare in the Baltics. Threats and Potential Responses), atspoguļoti rezultāti pētījumam, kas norisinājies 2015. gada pavasarī un vasarā ar ASV Eiropas štāba finansējumu. Lai gan armija to saņēma jau tā gada rudenī, publiski pieejams ziņojums padarīts tikai tagad.

Hibrīdkara draudi Latvijā un Igaunijā no Krievijas puses ziņojumā saistīti ar krievvalodīgajām minoritātēm. Tie iedalāmi trīs kategorijās.

Pirmkārt. Revolucionāra darbība bez vardarbības pielietošanas — propaganda un nevardarbīgas slepenas operācijas, vērstas uz apvērsuma veikšanu Baltijas valstīs vai uz to ietekmes mazināšanu pašu teritorijā.

Otrkārt. Slepenas akcijas ar vardarbības pielietošanu, tomēr realizētas tādā veidā, ka Krievijas piedalīšanās būtu vai nu nepierādāma, vai pietiekami lielā mērā noliedzama.

Treškārt. Konvencionāls bruņots iebrukums, kas atbalstīts un leģitimizēts ar nevardarbīgu hibrīdkara elementu palīdzību.

Baltijas atšķirība: augsts labklājības līmenis, gatavi šaut

Ziņojumā vairākkārt pieminēts “augošais dzīves līmenis un pieaugošā daudzu krievvalodīgo integrācija” (tieši šie apstākļi ziņojumā norādīti kā galvenā Baltijas krievvalodīgo atšķirība no Krimas un Donbasas iedzīvotājiem).

Šī faktora dēļ “Krievija, visticamāk, sastaptos ar grūtībām, pielietojot nevardarbīgu destabilizācijas taktiku.”

“Savukārt slepenas vardarbīgas akcijas arī, visticamāk, pašas par sevi negūtu panākumus, ņemot vērā Latvijas un Igaunijas militāro spēku gatavību šaut uz “mazajiem, zaļajiem cilvēciņiem”, proti, Krievijas spēkiem, kas izvietoti slepeni vai neoficiāli. Šo [Latvijas un Igaunijas] struktūru gatavība un relatīvā kompetence, visticamāk, piespiestu Krieviju izvēlēties starp sakāvi konfliktā vai arī eskalāciju karā pret NATO biedriem, nepielietojot kodolieročus,” vēsta ziņojums.

Konvencionāls iebrukums arī ir galvenā Baltijas ievainojamība. “Masveida Krievijas iebrukums, leģitimizēts un atbalstīts ar revolucionāru politisku darbību, ātri sakautu NATO spēkus, kas šobrīd izvietoti reģionā,” apgalvots ziņojumā.

Rus.lsm.lv norāda, ka pēc ziņojuma sagatavošanas sabiedroto spēku klātbūtne Baltijā ir augusi un kļūs vēl nozīmīgāka vasarā, kad tiks pabeigts veidot starptautisko bataljonu, kas nomainīs pašlaik Latvijā izvietoto ASV tanku nodalījumu. Tomēr “RAND” ziņojumā teikts, ka Krievija var visnotaļ īsā laikā pret Baltiju iedarbināt 27 bataljonus. Iepriekšējā “RAND” ziņojumā tika teikts, ka pašā labvēlīgākajā scenārijā Krievijas spēki nonāktu pie Tallinas un Rīgas, augstākais, 60 stundas pēc “ierasta” konflikta sākuma.

Sabiedroto klātbūtne var sēt krievvalodīgajos bažas, taču tas to nepadara nevēlamu

“Pastāv pamatotas bažas, ka nozīmīgu ASV vai NATO spēku klātbūtne [reģionā] var vēl vairāk nosvērt krievvalodīgo viedokli par labu Maskavai un padarīt šo iedzīvotāju daļu uzņēmīgāku pret Krievijas ietekmi.

Lai gan NATO parasto spēku izvietošana reģionā var samazināt ierasta konflikta iespējamību, paradoksālā veidā tā var palielināt risku revolucionārām Krievijas darbībām vai zemas intensitātes konfliktiem, kuriem ir potenciāls eskalēties.

Tādā veidā nevardarbīga uz apvērsumu vērsta darbība un slepenas operācijas būs, tāpat kā līdz šim, apgrūtinātas, taču var pieaugt eskalācijas izraisītu [tiešu] Krievijas darbību un kļūmju risks,” turpināts ziņojumā. Tomēr ziņojumā uzreiz atrunāts, ka šis risks nevar kļūt par šķērsli spēku izvietošanai reģionā.

Risinājumi: tiesību paplašināšana, drošības sadarbība, integrācija

Lai samazinātu risku, “RAND” piedāvā ASV un pārējiem NATO sabiedrotajiem izvērtēt potenciālu visām Krievijas agresijas formām, visā konflikta veidu spektrā. Ziņojumā piedāvāts Baltijas valstīm sadarboties drošības iestāžu stiprināšanā, tomēr pats plašākais rekomendāciju klāsts saistīts ar krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.

“Pirmais saraksts ar iespējamām politiskām atbildēm [pret hibrīdkara draudiem] saistīts ar pastiprinātu krievvalodīgo integrāciju katrā no Baltijas valstīm. Tiek izskatītas divas galvenās pamatpieejas šim uzdevumam.

Pirmā sevī ietver politisko un pilsoņtiesību paplašināšanu, it sevišķi attiecībā uz pilsonību, izglītību un oficiālu krievu valodas atzīšanu.

Lielāka krievu valodas atzīšana, palielināts finansējums izglītībai krievu valodā un pilsonības [piešķiršana] padomju laiku perioda migrantiem varētu samazināt Maskavas ietekmi, iznīcinot priekšstatu par to, ka Baltijas valstis ir nelabvēlīgas pret krievvalodīgajiem.

Eiropas Savienība izdarīja spiedienu uz Igauniju un Latviju, lai tās sniegtu lielākas tiesības krievu minoritātei iestāšanās sarunu laikā un arī pēc tam, un ziņojumi par krievu minoritātes tiesību apspriešanu tiek iesūtīti arī pašlaik.

Tomēr problēma slēpjas tajā, ka lielāku tiesību piešķiršana krievvalodīgajiem zināmā mērā konfliktē ar nacionālistisko Igaunijas un Latvijas izveidošanas naratīvu.

Baltijas valstis ir panākušas lielu progresu krievvalodīgo iedzīvotāju integrācijā un likumīgā to krievvalodīgo iedzīvotāju atzīšanā, kuri ir iemācījušies oficiālās valodas un ir lojāli savai valstij.

Tomēr vēl joprojām ir plaši izplatīta pārliecība, ka turpmāki komprimisi ar krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, kas pārstāv okupācijas mantojumu, varētu apdraudēt viņu [igauņu un latviešu] valstu izdzīvošanu kā neatkarīgām valstīm.

Igaunijas un Latvijas valdības (ziņojums sagatavots, tajā skaitā atsaucoties uz daudzām sarunām Rīgā un Tallinā – red.) atsakās atzīt Krievijas uz apvērsumu vērstu darbību iespējamību. Daļēji to var būt izraisījusi nevēlēšanās izskatīt papildu kompromisus krievvalodīgo tiesību [paplašināšanas] virzienā. Lai gan ES un ES valstīm, piemēram, Vācijai ir noteikta ietekme uz Baltijas valstīm, to praktiskā ietekme uz iekšējo politiku ir ierobežota. Pilsonība, izglītība un līdzīgi jautājumi pilnībā paliek pašu Baltijas valstu ziņā [..] Ticams, ka pat nepubliski izteikts Rietumu spiediens šajos jautājumos būtu nerezultatīvs vai pat traucējošs,” vēsta ziņojums.

Palīdzēt var arī stratēģiskā komunikācija

Otra pieeja, saskaņā ar “RAND”, saistīta ar stratēģiskās komunikācijas sfēru. Šeit savukārt “Rietumu iesaiste var dot jūtamākus rezultātus. Ir bijis daudz diskusiju par to, kā stāties pretī Krievijas propagandai [..] Igaunija ir izveidojusi krievvalodīgo kanālu ETV+, savukārt paralēli Latvijā veiktie mēģinājumi saskārušies ar politiskām un ekonomiskām grūtībām.

Finansējuma saglabāšana “Deutsche Welle” krievu valodas apraidei, Radio “Svoboda” un citām rietumvalstu finansētām stacijām var izrādīties margināli noderīga, tomēr saturs, kas tieši apmaksāts no rietumu valstīm, diezin vai būs uzticams. [..]

Īstermiņa perspektīvā papildfinansējums igauņu un latviešu krievu valodas televīzijas apraidei varētu izrādīties labākais no iespējamiem variantiem. Salīdzinoši mazais auditorijas izmērs apgrūtina funkcionējošas stacijas izveidi ar saprātīgiem veidošanas izdevumiem. Liels apmērs Rietumu finansējuma un atbalsta var palīdzēt izveidot kanālus, kas nodrošina aktuālu, objektīvu un konkurētspējīgu alternatīvu Maskavas kontrolētajai apraidei,” secināts ziņojumā.

Līdztekus citām rekomendācijām, saistītām ar krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, “RAND” iesaka izvairīties no ASV spēku izvietošanas NATO vietās, kur pārsvarā dzīvo krievvalodīgie.

Tāpat domnīca iesaka izskatīt iespēju palielināt operāciju caurspīdīgumu vai izvairīties atstāt iespaidu, ka šos spēkus var izmantot režīma maiņai Krievijā un, visbeidzot, izvērst publisko attiecību kampaņu, lai pārliecinātu krievvalodīgos, ka tie nav viņi, pret kuriem NATO izvieto savus spēkus.

Iepriekš tika ziņots, ka Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass uzskata, ka Igaunijas nepilsoņiem, kas valstī dzīvo vairāk nekā 25 gadus, jāpiešķir pilsonība.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: lsm.lv