Latvija šobrīd ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā nav valsts apmaksāti nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sensori pieaugušajiem.
Šodien pie Saeimas nama pulcējās desmitiem diabēta pacientu, viņu tuvinieku un veselības nozares pārstāvju, lai pieprasītu valsts finansējumu nepārtrauktās glikozes monitorēšanas (NGM) sensoriem visiem pacientiem, kuriem tie ir medicīniski nepieciešami.
Dalībnieki uzsver, ka šī tehnoloģija būtiski uzlabo dzīves kvalitāti, samazina akūtu komplikāciju risku un ilgtermiņā ļauj valstij ietaupīt uz ārstēšanas izmaksām.
Protestētāji norāda, ka Latvija šobrīd ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā nav valsts apmaksāti nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sensori pieaugušajiem. Latvijā daudzi pacienti joprojām spiesti segt izmaksas paši, kas mēnesī var sasniegt vairākus simtus eiro. Dalībnieki uzsver, ka sensori palīdz savlaicīgi pamanīt bīstamas glikozes svārstības un novērst dzīvībai bīstamas situācijas.
Protesta dalībnieki norādīja arī uz plašāku kontekstu – valsts budžeta prioritātēm. Diskusijas sabiedrībā raisījuši vairāki liela mēroga tēriņi, tostarp atkārtotās finanšu injekcijas valsts aviokompānijā airBaltic un dārgi infrastruktūras projekti, kuru lietderība tiek vērtēta pretrunīgi, piemēram “zelta pālis Daugavā”. Protestētāji uzsver, ka šādos apstākļos īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai veselības aprūpes pamatvajadzības netiktu atstātas novārtā.
Protesta dalībnieki pauda neizpratni, kāpēc valstij pietiek līdzekļu projektiem, kuru sabiedriskais ieguvums tiek plaši apspriests, bet vienlaikus trūkst finansējuma tehnoloģijām, kas tieši ietekmē cilvēku veselību un dzīvību.
Endokrinologi un pacientu organizācijas uzsver, ka nepietiekama diabēta kontrole palielina risku smagām komplikācijām — sirds un asinsvadu slimībām, nieru mazspējai, redzes zudumam un amputācijām. Šo komplikāciju ārstēšana valstij izmaksā ievērojami dārgāk nekā savlaicīga modernu tehnoloģiju nodrošināšana.
Protesta organizatori iesniedza Saeimai kolektīvo vēstuli ar šādām prasībām:
- nodrošināt valsts kompensāciju NGM sensoriem visiem pacientiem, kuriem tie ir medicīniski nepieciešami;
- pārskatīt kompensācijas sistēmu, lai tā atbilstu mūsdienu ārstēšanas standartiem;
- nodrošināt pacientu organizāciju iesaisti lēmumu pieņemšanā par tehnoloģiju pieejamību.
“Šis nav protests pret kādu konkrētu institūciju vai personu. Mēs aicinām valsti pārskatīt prioritātes un atbalstīt cilvēkus, kuri ik dienu dzīvo ar hronisku slimību. NGM sensori nav greznība – tie ir instruments, kas ļauj dzīvot droši un pilnvērtīgi,” norāda organizatori.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!