Vienlaikus ar ASV prezidenta vēlēšanām vēlētājiem 35 štatos šodien būs jāatbild uz vairāk nekā 150 dažādiem jautājumiem vietējos referendumos. Tostarp deviņās pavalstīs tiks balsots par marihuānas legalizāciju.
Kalifornija, Arizona, Nevada, Masačūsetsa un Mena balsos par marihuānas legalizēšanu izklaides nolūkiem. Gadījumā, ja vēlētāji šo iniciatīvu atbalstīs, šajos štatos pieaugušie drīzumā varēs iegādāties un lietot «zālīti», nebaidoties par iespējamu sodu.
Vēl četros štatos paredzēta nobalsošana par marihuānas legalizāciju medicīniskiem nolūkiem, kas jau iepriekš atļauts 25 ASV pavalstīs.
Šie referendumi, domājams, ievērojami paplašinās Savienoto Valstu legālo marihuānas tirgu, veidojot konsolidētu teritoriju ASV rietumos un atsevišķus priekšposteņus arī Austrumkrastā, kur «zālīte» būs legāli iegādājama.
Daži eksperti arī uzskata, ka tas radīs sniega bumbas efektu, kas neizbēgami novedīs pie šīs narkotikas legalizācijas nacionālā mērogā.
Marihuānas lietošana izklaides mērķiem ir legāla jau tādos rietumu štatos kā Aļaska, Vašingtona, Oregona un Kolorādo, kā arī Vašingtonas apgabalā.
Taču vairumā pavalstu marihuānas glabāšana, lietošana un tirgošana joprojām ir krimināli sodāms noziegums, un 2014.gadā «zālītes» dēļ visā valstī tika aizturēti 600 000 cilvēku.
Tajā pašā laikā reformas atsevišķos štatos jau radījušas legālu marihuānas tirgu, kura apgrozījums gadā sasniedz septiņus miljardus dolāru, liecina tirgus izpētes uzņēmuma «Arcview» aplēses. Ja par «zālītes» legalizēšanu, kā tiek prognozēts, nobalsos arī kalifornieši, šā tirgus apgrozījums var sasniegt 22 miljardus dolāru.
Grozījumi likumos atspoguļo izmaiņas arī sabiedrības noskaņojumā. Kad 1996.gadā vēlētāji Kalifornijā pirmie nobalsoja par marihuānas lietošanas legalizāciju medicīniskiem mērķiem, tikai ceturtdaļa amerikāņu uzskatīja ka «zālīte» būtu legalizējama. Taču pērn šādās domās bija jau 58%.
Tie, kas iestājas par šīs narkotikas legalizāciju, piesauc sociālās un finansiālās izmaksas, ko prasa marihuānas aizliegums, tostarp miljardiem lielās summas, kas tiek tērētas pašreizējo likumu izpildei. No otras puses, viņi norāda uz plašo «zālītes» izmantošanu, lai atvieglotu AIDS un vēža pacientu ciešanas, kā arī epilepsijas un citu slimību ārstēšanai.
Savukārt legalizācijas pretinieki piesauc autovadīšanu apreibuma stāvoklī, grūtības nepieļaut narkotiku nonākšanu nepilngadīgo rokās, kā arī morālās problēmas, kādas rodas, atverot legālu tirgu vēl vienam apreibināšanās līdzeklim.
Tiek prognozēts, ka marihuānas legalizāciju atbalstīs arī Masačūsetsa un Mena, kamēr referenduma iznākumu Arizonā un Nevadā ir grūti prognozēt.
Taču pat daļēja legalizācijas atbalstītāju uzvara vairos spriedzi starp to štatu likumiem, kas atļauj marihuānas lietošanu, un federālajiem likumiem, kas to joprojām aizliedz, līdz ar heroīnu iekļaujot «zālīti» visaugstākās bīstamības narkotiku kategorijā.
Pašreizējais ASV prezidents Baraks Obama piekāpies štatu tiesībām pašiem izšķirt šo jautājumu un apturējis federālo tiesisko vajāšanu par nodarījumiem, kas saistīti ar «zālīti» tajās pavalstīs, kur tā ir legalizēta.
Neskatoties uz to, ka gan demokrātu kandidāte uz prezidenta amatu Hilarija Klintone, gan viņas sāncensis no Republikāņu partijas Donalds Tramps paziņojuši, ka atbalsta štatu tiesības pašiem lemt par savu marihuānas politiku, nevar izslēgt iespēju, ka jaunais Baltā nama saimnieks varētu mainīt līdz šim Vašingtonas administrācijas ieturēto kursu.
Taču daļa cilvēku ir pārliecināta, ka uzvara šajos referendumos izraisīs jau neapturamu vilni, kas galu galā noslēgsies ar marihuānas legalizāciju visas valsts mērogā.
«Ja mums veiksies, tas būs sākums marihuānas kara galam,» sarunā ar laikrakstu «The New York Times» uzsvēra Kalifornijas vicegubernators Gevins Ņūsams.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!