Zemessardzei tuvākajos desmit gados naudas trūkuma dēļ bruņutehnika netiks iegādāta. Savukārt visa šī bruņoto spēku formējuma apgāde ar šādu tehniku valstij izmaksātu miljardiem eiro.
Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins skaidroja, ka šobrīd Zemessardzei bruņutehnikas iegāde netiek plānota, jo tuvāko desmit gadu laikā AM tam nav naudas.
AM plānos ir nodrošināt ar bruņutehniku Sauszemes spēku kājnieku brigādes otro kājnieku bataljonu. Šobrīd lietota, bet modernizēta bruņutehnika paredzēta vien Sauszemes spēku brigādes 1. mehanizētajam kājnieku bataljonam. Šis bataljons līdz 2020.gadam no Lielbritānijas saņems 123 kaujas izlūkošanas kāpurķēžu mašīnas, un kopējās investīcijas, kas ietver šīs bruņutehnikas aprīkošanu, remontus un tamlīdzīgus projektus nākamajiem desmit gadiem, veidos 249 514 638 eiro.
Galkins piekrīt, ka jebkurš bruņoto spēku pārstāvis – vai tas ir regulāro spēku veidu karavīrs, vai zemessargs – potenciāla uzbrukuma gadījumā jāaizsargā ar bruņutehniku, taču Zemessardze pēc saviem uzdevumiem no Sauszemes spēku kājnieku brigādes atšķiras ar to, ka zemessargi ir vieglie kājnieki bez bruņutehnikas un attiecīgi tam tiek plānota arī Zemessardzes vienību taktika un nodrošinājums.
Galkins arī uzsvēra, ka jebkāda veida bruņutehnikas iegāde ir ārkārtīgi dārgs pasākums, jo tehniku nepieciešams remontēt, atbilstoši uzturēt un aprīkot ar moderniem ieročiem. «Bruņutehnikas iegādi var salīdzināt ar «premium» klases automašīnas iegādi, kuras uzturēšanas izdevumi ir lielāki nekā ekonomiskās klases automobiļiem,» norādīja AM pārstāvis.
Visa Zemessardzes apgāde ar bruņutehniku kopumā izmaksātu vismaz vienu Latvijas valsts budžetu jeb vairākus miljardus eiro. Zemessardzē šobrīd ir 19.bataljoni, taču tiek apsvērta iespēja dibināt vēl vairākus bataljonus.
Šobrīd Zemessardzes rīcībā ir vieglās apvidus automašīnas, kravas automašīnas un vairākus desmitus gadus veca paaugstinātās caurgājības kāpurķēžu tehnika. Papildus tiek izskatīta iespēja iegādāties vieglus, mobilus apvidus transportlīdzekļus, taču AM šobrīd neprecizē kādus transportlīdzekļus varētu iegādāties un cik šis projekts izmaksātu.
Neskatoties uz bruņutehnikas trūkumu, Zemessardzes attīstība tuvākajos gados joprojām ir AM prioritāte. Jau iepriekš sākta Zemessardzes apgādāšana ar individuālo aprīkojumu, vieglajiem strēlnieku ieročiem un atbalsta ieročiem – mīnmetējiem, artilēriju un granātmetējiem. Šo apgādi plānots pabeigt tuvākajos gados, norādīja Galkins.
Kopš 2014.gadā notikušās Krimas aneksijas un Krievijas agresijas Ukrainā vērojama liela cilvēku interese par pievienošanos šim Nacionālo bruņoto spēku formējumam.
Pašlaik zemessargu ir nedaudz vairāk kā 8000, bet atbilstoši valsts aizsardzības plāniem līdz 2020.gadam zemessargu skaitu plānots palielināt no 12 000 līdz 13 000.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: LETA
Paspēlējām kariņu un pietiks, tagad jādomā kā dzīvot, Krievija uz kuru tik cītīgi ir riets, joprojām ir blakus Latvijai.