Valsts kontrole: Krīzes situācijā civilās aizsardzības plāni darbotos vien uz papīra

Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma Latvijā ir novārtā atstāta joma, un kopumā civilās aizsardzības sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai, tā revīzijā secinājusi Valsts kontrole, norādot, ka galvenie revīzijas secinājumi ir negatīvi.

Valsts kontrole veikusi revīziju, lai izvērtētu, kā darbojas 2016. gadā pilnveidotā civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma. Revīzijas secinājumi ir negatīvi: civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma lielā mērā ir novārtā atstāta joma un kopumā civilās aizsardzības sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai –

visā sistēmā ir nepieciešami un iespējami uzlabojumi, lai labāk sagatavotos krīzēm, pēc iespējas tās novērstu un efektīvi pārvarētu, kopumā mazinot katastrofu negatīvo ietekmi gan uz cilvēku veselību un dzīvību, gan ekonomiku, norādījuši revidenti. 

Sistēmas problēmas Covid-19 krīzē 

“Tā kā revīziju par valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošanu un gatavību veicām laikā, kad pasaules dienaskārtību lielā mērā noteica Covid-19 pandēmija, un revīzijas noslēguma posmā Krievija sāka karu Ukrainā, tad pastiprinātu uzmanību pievērsām Covid-19 pandēmijas pārvaldībai, kā arī vērtējām institūciju paveikto civilās aizsardzības sistēmas ietvaros attiecībā uz plānos paredzētajiem preventīvajiem un gatavības pasākumiem kara un militāra apdraudējuma gadījumā. Tas ļāva pārliecināties par to, vai un cik lielā mērā izveidotā katastrofu pārvaldīšanas sistēma ir piemērota katastrofu situācijām, kā tā nodrošina prevenciju, gatavību, reaģēšanu un seku likvidēšanu, par kuriem jautājumiem varēja un vajadzēja padomāt pirms krīzes situācijas un kurus krīzes aspektus nevarēja ieplānot un tiem risinājumu varēja rast, tikai iestājoties apdraudējuma situācijai,” norādīja Valsts kontroles padomes locekle Kristīne Jaunzeme.

Valsts kontroles ieskatā viena no pirmajām lietām, kas jāizdara, ir jāpilnveido katastrofu pārvaldības institucionālais modelis, lai būtu skaidrs katastrofu pārvaldīšanā iesaistīto institūciju atbildības sadalījums, institūciju rīcībā būtu nepieciešamie resursi un kapacitāte un būtu paredzēti risinājumi visaptverošu, visu valsti un daudzas nozares skarošu katastrofu pārvaldīšanai.

Esošajā katastrofu pārvaldīšanas modelī nav padomāts par tā īstenošanas iespējām ne juridiski, ne praktiski, uzskata revidenti. Lielā mērā ir radīta sistēma, kurā daudzi piedalās, bet neviens nav atbildīgs. 

Latvijā kopš 2016. gada civilās aizsardzības sistēma ir dekoncentrēta un decentralizēta – par katra veida katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanu ir noteiktas atbildīgās ministrijas vai pašvaldības. Lai šāda dekoncentrēta un decentralizēta sistēma būtu efektīva, nepieciešama vienota metodoloģija, skaidrs kompetenču sadalījums un visu iesaistīto pušu savstarpēji koordinēta rīcība, atzīmēja Valsts kontrole. 

Covid-19 pandēmijas pārvaldība spilgti izgaismoja Latvijas katastrofu pārvaldīšanas sistēmas vājās vietas un nepieciešamos pilnveidojumus. Proti, lai arī Veselības ministrija (VM) ir Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā paredzētais katastrofas pārvaldīšanas subjekts, kam jānodrošina pandēmijas katastrofas pārvaldīšanas koordinācija, VM nav pilnvaru, kā nodrošināt citu nozaru ministriju iesaisti un kā panākt savstarpēji saskaņotu rīcību pandēmijas izplatības ierobežošanai. 

Valsts kontroles padomes locekle Jaunzeme norādīja: “Lai kompensētu esošā katastrofu institucionālā pārvaldības modeļa trūkumus, Covid-19 pandēmijas laikā tas lielā mērā tika aizstāts ar dažādām “ad hoc” institūcijām. Piemērotākā pandēmijas pārvaldības modeļa meklējumi turpinājās visu pandēmijas laiku. Lielākoties “ad hoc” institūcijās iesaistītie un to vadītāji nebija iepriekš apmācīti un gatavoti katastrofu pārvaldīšanai krīzes situācijās, līdz ar to krīzes vadīšanai nepieciešamo domāšanas veidu un darba metodes vajadzēja apgūt strauji un krīzes laikā, nereti iztrūkstot resursiem un kapacitātei.”

Ziņojumā izgaismotajām problēmām piekrīt veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par”), norādot, ka Covid-19 krīzē Veselības ministrijai bijis jārisina arī citu ministriju un pašvaldību atbildībā esošie jautājumi. Krīzes vadības koordinācijas procesi arī neesot bijuši izcilā līmenī.

“Tā vietā Veselības ministrijai tika uzdots gatavot normatīvos aktus par visām ministrijām. Tostarp brīžiem bija tā, ka mums citu ministriju vietā nācās arī šo reālo saturu gatavot. Piemēram, Ekonomikas ministrijas vietā kaut ko, kas attiecas uz uzņēmējiem vai citas lietas,” pauda Pavļuts.

Decentralizētās katastrofu pārvaldīšanas sistēmas

Tāpēc Valsts kontrole aicina ne tikai izvērtēt katastrofu pārvaldībā iesaistīto institūciju atbildības sadalījumu, kompetenču pārklāšanos un to īstenošanas iespējas, veicot attiecīgus grozījumus tiesību aktos, bet iet soli tālāk – Valsts kontrole aicina izvērtēt iespējas

veidot augsta līmeņa institūciju “dekoncentrētās un decentralizētās katastrofu pārvaldīšanas sistēmas koordinācijai, attīstības plānošanai un uzraudzībai, lai Latvijā izveidotā katastrofu pārvaldīšanas sistēma varētu efektīvi darboties”. 

Valsts kontroles ieskatā šāda iestāde varētu darboties kā kompetences centrs civilajā aizsardzībā un krīžu vadībā, tostarp sniegt atbalstu valdībai, ministrijām un pašvaldībām katastrofu pārvaldīšanā un pēc vajadzības koordinēt visu valsti un daudzas nozares skarošu katastrofu pārvaldību, izveidot pastāvīgus mehānismus politiskā līmeņa darba grupu organizēšanai, ekspertu un zinātnieku iesaistei krīžu vadībā, gādāt par katastrofu pārvaldīšanas mācībām un civilās aizsardzības sistēmas attīstību kopumā, informēt par civilo aizsardzību sabiedrību un iesaistīt sabiedrību risku vērtēšanā un civilās aizsardzības plānu izstrādē. Līdzīgas koordinējošās iestādes darbojas, piemēram, Apvienotajā Karalistē, Zviedrijā un Igaunijā, norādīja revidenti.

Tāpat Valsts kontrole secinājusi – jāpārskata pieeja, kā gatavo valsts un pašvaldību civilās aizsardzības plānus. Civilās aizsardzības plāniem jāparedz visu katastrofu pārvaldīšanai nepieciešamo pasākumu kopums. Svarīgi, lai plānos paredzētie pasākumi dotu pienesumu katastrofu novēršanā un draudu mazināšanā, palīdzētu sagatavoties un būtu noderīgi katastrofas gadījumā. Revīzijā konstatēts, ka plānos paredzētie pasākumi nereti ir pārlieku vispārīgi, bez skaidrības, kas konkrēti paveicams, kādā termiņā un par kādiem līdzekļiem. Ieceru un darbības virzienu vietā civilās aizsardzības plānos nepieciešams ietvert reālus, un konkrētus pasākumus, kurus noteiktā termiņā atbildīgajām institūcijām ir jāīsteno, paredzot tam attiecīgu finansējumu.

Ģeopolitiskā situācija iezīmē aktualitāti

Ņemot vērā strauji mainīgo ģeopolitisko situāciju un aktuālos drošības izaicinājumus, Valsts kontrole revīzijā apkopoja informāciju par to, kā tiek pildīti valsts civilās aizsardzības plānā paredzētie preventīvie un gatavības pasākumi kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā, kā arī pasākumu plānā par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju paredzētie preventīvie pasākumi. 

Konstatēts, ka no Valsts civilās aizsardzības plānā 15 paredzētajiem preventīvajiem un gatavības pasākumiem, kas saistīti ar pārtikas, pirmās nepieciešamības preču un energoresursu piegādes nodrošinājumu, kultūras mantojuma aizsardzību, spēju pārvaldīt nekontrolētu cilvēku pārvietošanos nodrošināšanu un citiem jautājumiem, ir īstenoti 4 pasākumi, 4 pasākumu izpilde ir uzsākta un turpinās, bet 7 pasākumi nav izpildīti, secinājuši revidenti.

Normatīvajā regulējumā nav noteikts, kurai institūcijai ir jāuzrauga šo pasākumu izpilde un kurai institūcijai būtu jāvērtē, vai paredzētie pasākumi ir pietiekami un atbilstoši reaģēšanai uz iespējamiem apdraudējumiem. Revidenti arī norādīja, ka “patlaban valsts un pašvaldību civilās aizsardzības plānu izpildes novērtēšanai un uzraudzībai nav izveidoti efektīvi uzraudzības mehānismi; Iekšlietu ministrija tikai apkopo nozaru ministriju sniegto informāciju par Valsts civilās aizsardzības plāna izpildi neatkarīgi no informācijas pilnīguma un neanalizē plāna izpildes progresu, kavējošos apstākļus, institūciju kapacitāti, vajadzīgos uzlabojumus u.tml.”. 

Tikmēr iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (“Attīstībai/Par”) pauda, ka pusgads kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir mainījis pieeju šiem jautājumiem: “Šobrīd mums situācija ir kardināli mainījusies. Mēs tagad pārkārtojam sistēmu. Kopā ar Ekonomikas ministriju pārskatām būvnormatīvus, lai visur, kur tiek būvētas jaunas ēkas, būtu prasība tur izvietot arī patvertnes iedzīvotājiem. Redzam, ka pēdējos četrus gadus nav vispār nekāds finansējums piešķirts priekš valsts materiālo rezervju pilnveidošanas un papildināšanas.”

Mudina rīkot mācības

Bez mācībām, kurās tiek pārbaudīta civilās aizsardzības plānos paredzēto pasākumu atbilstība, civilās aizsardzības plāniem krīzes situācijā nebūs lielas nozīmes, norādījusi Valsts kontrole.

Civilās aizsardzības mācības ir nepieciešamas, lai regulāri pārbaudītu noteikto pasākumu piemērotību, resursu pietiekamību un sadarbības mehānismus. Mācībās trenē personāla prasmes un gatavību krīzes situācijām.

Revīzijā konstatēts, ka valsts līmeņa civilās aizsardzības mācības pēdējo reizi notikušas 2016. gadā. Mācību organizēšana atstāta katras institūcijas ziņā, un civilās aizsardzības sistēmas vadošajām iestādēm – Iekšlietu ministrijai un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam – nav informācijas par to, kādas mācības ir īstenotas un kādas ir plānotas, nav arī nodrošināta pietiekama uzraudzība pār mācībās konstatēto trūkumu novēršanu. Pilnveidojot civilās aizsardzības mācību sistēmu, varētu būt noderīgi mācīties no labās prakses piemēriem katastrofu medicīnā un aizsardzības resorā, tāpat arī varētu būt noderīga Zviedrijas pieredze, izstrādājot vidēja termiņa civilās aizsardzības mācību stratēģiju un mācību plānus, kas aptver visas iesaistītās puses.

Tāpat risku vērtēšanā netiek iesaistīta sabiedrība, un sabiedrībai nav pieejama noderīga informācija par civilās aizsardzības pasākumiem. Revīzijā konstatēts, ka Latvijā atbildīgās ministrijas risku novērtējumus veic katra savas nozares ietvaros un tikai ļoti retos gadījumos iesaista citas puses. Nevienas katastrofas risku novērtējumā nozaru ministrijas nav iesaistījušas pašvaldības, lai gan pašvaldības var skart visas Valsts civilās aizsardzības plānā minētās katastrofas. Nav veiktas sabiedriskās apspriešanas un nav notikusi sabiedrības informēšana par risku novērtēšanas procesu un rezultātiem – tas apdraud sabiedrības spēju sagatavoties un piedalīties katastrofu pārvaldīšanas pasākumos, kā arī kopumā mazina sabiedrības noturību pret dažādām krīzēm. 

Valsts materiālajām rezervēm jau ilgstoši nav finansējuma. Bez vajadzīgās vērības ir atstāta arī valsts materiālo rezervju veidošana. Vismaz pēdējo četru gadu laikā finansējums no valsts budžeta valsts materiālo rezervju veidošanai nav piešķirts, lai gan šajā periodā ik gadu prasīti 6 līdz 8 miljoni eiro. Valsts kontroles ieskatā

valsts materiālo rezervju veidošanai nepieciešamajam finansējumam būtu jābūt civilās aizsardzības bāzes finansējumā un tas nebūtu jāpieprasa kā papildu finansējums prioritāro pasākumu pieteikumu kārtībā. 

Revīzijā revidējamām vienībām – Iekšlietu ministrijai un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam – ir sniegti 17 ieteikumi, kuru ieviešanas termiņš ir 2025. gada 31. decembris. Trīs priekšlikumi saistībā ar katastrofu pārvaldīšanas un krīžu vadības institucionālā modeļa pilnveidošanu, nozaru apdraudējumu plāniem un finansējumu valsts materiālajām rezervēm ir sniegti Ministru prezidentam. Pēc revīzijas Valsts kontrole vērsīsies pie Ministru prezidenta, lai pārrunātu revīzijā secināto un sniegtos ieteikumus.

Valsts kontrole aicina izveidot krīzes vadības centru. Šī iestāde sniegtu atbalstu valdībai, ministrijām un pašvaldībām katastrofu pārvaldīšanā, izveidotu pastāvīgus mehānismus politikā līmeņa darba grupās, iesaistītu ekspertus un zinātniekus.

Valsts kontrolieris Rolands Irklis Latvijas Radio intervijā norādīja, ka ir nepieciešami un iespējami uzlabojumi, īpaši sistēmas pārvaldībā. Krīzes situācijā civilās aizsardzības plāni vien darbotos “uz papīra”. 

Irklis skaidroja: “Tā viena no lielākajām problēmā ir, ka ir ļoti daudz iesaistītie, proti, sistēma ir decentralizēta, bet katrs faktiski atstāts novārtā – darbojas savā lauciņā, nav koordinācijas, nav centrālas pārvaldības sistēmas. Rezultātā mēs redzējām kovida krīzes laikā, ka pēc būtības pandēmija tika uzticētas Veselības ministrijai, bet Veselības ministrijai nav nekādu iespēju koordinēties, vai dot uzdevumus kādām citām institūcijām. Tad faktiski tika veidota sistēma no nulles, radītas pilnīgi jaunas struktūrvienības, lai tiktu galā ar konkrēto krīzi.” 

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: lsm.lv