Vai Latvijas drošībai draudus var radīt Krievijas militārās mācības “Zapad” septembrī Baltkrievijā?

Krievijas agresija

Latvija lēmusi strauji palielināt izdevumus aizsardzībai. Klāt pusotram miljardam, ko tērējam patlaban, nākamgad budžetā būs jāatrod vēl vairāk nekā 240 miljoni, lai kopumā izdevumi sasniegtu 4% tus no iekšzemes kopprodukta, bet tālākajos gados jāvirzās uz 5% no IKP. Tas papildu prasīs vēl pusmiljardu. Visi saprot, ka nevar aizsardzību plānot tikai uz deficīta rēķina, taču solītā valsts pārvaldes efektivizācija nav sākta, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Valsts prezidenta rīcībā neesot informācijas, ka ASV varētu iziet no spēcīgākās militārās alianses pasaulē vai drīzumā samazināt savu kontingentu Latvijā.

Latvijas oficiālā pozīcija ir, ka Putins nevienai no NATO valstīm pašlaik neuzbruks. Tomēr Dānijas militārā izlūkdienesta pārskats rāda, ka karam Ukrainā tiekot iesaldētam, Krievija var apdraudēt NATO.

Ja alianse nebruņosies tādā pašā ātrumā, izlūkdienests lēš, ka Krievija aptuveni divu gadu laikā spēs reāli sākt karu pret vairākām valstīm Baltijas reģionā, bet piecos gados būs gatava liela apjoma karam, kur neiesaistās ASV.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Minhenes drošības konferencē brīdināja, ka Krievija Baltkrievijā drīzumā izvietos militāros spēkus, lai nākamgad iebruktu kādā no NATO valstīm Baltkrievijai kaimiņos. Zelenskis minēja, ka viņa izlūki ziņo par 12-15 divīzijām jeb aptuveni 150 tūkstoš karavīru.

Zelenskis arī atgādināja, ka krievi pirms trim gadiem iebruka Ukrainā tieši no Baltkrievijas pēc maskētām kopīgām mācībām.

Šo ceturtdien pašpasludinātā Baltkrievijas prezidenta Aleksandrs Lukašenko režīms oficiāli atzina, ka septembrī pēc divu gadu pārtraukuma Baltkrievijā notiks mācības Zapad.

Oficāli tiek minēts, ka tajās piedalīsies 13 tūkstoši karavīru, taču Baltkrievijas opozīcija min, ka skaits varētu būt vismaz divreiz lielāks. Un Krievijas kontingentu sastādīs tie formējumi, kas būšot atvilkti no Ukrainas frontes, ja gada pirmajā pusē tiks panākts pamiers.

Mācību laikā notikšot taktisko kodolieroču pielietošanas imitācija.

Krievija nav atklājusi, cik taktisko kodolieroču tā ir izvietojusi Baltkrievijā, taču Lukašenko decembrī ziņoja, ka tādu ir vairāki desmiti.

Tomēr jāņem vērā fakts, ka Krievija jau trīs gadus īsteno pilna mēroga karu pret Ukrainu, Tāds liela mēroga uzbrukums no Krievijas (kādai no NATO valstij), būtu liels risks un liela uzdrošināšanās.

Ja iepriekšējā Trampa administrācijā bija cilvēki, kuri atturēja viņu no militāro un diplomātisko saišu saraušanas ar pārējiem NATO sabiedrotajiem, tad tagadējie Baltā nama saimnieka padomdevēji viņu faktiski iedrošina to darīt.

Tuvākajās dienās un nedēļās izšķirsies ne vien tas, kā noslēgsies tā dēvētās Ukrainas miera sarunas, bet arī Eiropas nākotne.

Gan Francijas prezidents, gan britu premjers jaunnedēļ pieteikuši savu vizīti ASV .

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

1 Comment
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
Žukovs
Žukovs
1 st. atpakaļ

Ko tie krievu idioti neiet savas “mācības” taisīt Mandžūrijā, kur viņiem ir lielāks drauds no uzbrukuma.