Turcijas parlaments otrdien atbalstījis Zviedrijas uzņemšanu NATO.
Zviedrijas uzņemšanas protokols balsojumā parlamentā tika ratificēts ar 287 balsīm pret 55. Četri deputāti no balsošanas atturējās.
Zviedrija pieteikumu dalībai aliansē iesniedza kopā ar Somiju 2022.gadā pēc tam, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā.
2023.gada aprīlī Somija kļuva par alianses dalībvalsti, bet Zviedrijas pievienošanos aizkavēja Turcija un Ungārija.
Pēc Zviedrijas uzņemšanas protokola ratificēšanas parlamentā to vēl jāparaksta Turcijas prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam un tas jāpublicē oficiālajā laikrakstā, lai tas stātos spēkā. Sagaidāms, ka šis process noritēs bez aizķeršanās.
Pēc Turcijas atbalsta Ungārija paliek vienīgā NATO dalībvalsts, kas vēl bloķē Zviedrijas uzņemšanu aliansē.
Turcija ilgāk nekā gadu aizkavēja Zviedrijas pievienošanos NATO, apsūdzot šo valsti par pārāk iecietīgu attieksmi pret personām un grupām, kuras Ankara uzskata par draudiem tās drošībai vai 2016.gadā notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma līdzdalībniekiem.
Turciju arī sadusmoja demonstrācijas, ko Zviedrijā sarīkoja kurdu separātistu bruņotā grupējuma “Kurdistānas strādnieku partija” (PKK) atbalstītāji, un protesta akcijas, kurās tika dedzināts Korāns.
Erdogans arī sasaistīja atbalstu Zviedrijas dalībai NATO ar ASV Kongresa apstiprinājumu Turcijas lūgumam iegādāties 40 jaunus iznīcinātājus F-16. Viņš arī mudināja Kanādu un citas NATO sabiedrotās atcelt ieroču embargo Turcijai.
ASV prezidenta Džo Baidena administrācija nekad nav oficiāli saistījusi F-16 pārdošanu ar Turcijas atbalstu Zviedrijas dalībai NATO. Tomēr daudzi ietekmīgi Kongresa locekļi ir paziņojuši, ka neatbalstīs pārdošanu, kamēr Turcija nepiekritīs Zviedrijas uzņemšanai aliansē.
Pagājušajā mēnesī Erdogans telefonsarunā apsprieda savas prasības ar ASV prezidentu, kurš paziņoja, ka Turcijas vēlmes varētu iegūt nepieciešamo Kongresa apstiprinājumu, ja Zviedrija varēs pievienoties NATO.
Lai valsti uzņemtu NATO, tai nepieciešams vienbalsīgs visu alianses dalībvalstu lēmums.
Ungārija ir aizkavējusi Zviedrijas uzņemšanu NATO, apgalvojot, ka Zviedrija izplata “klajus melus” par demokrātijas stāvokli Ungārijā. Vienlaikus Ungārijas valdība vairākkārt ir teikusi, ka tā nebūs pēdējā NATO sabiedrotā, kas ratificēs Zviedrijas iestāšanos. Taču vēl joprojām nav skaidrs, kad Ungārijas parlaments varētu balsot par Zviedrijas lūgumu uzņemt to NATO.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!