Trīs gadu laikā pēc kara sākuma Ukrainā, Latvijā patvertņu ierīkošanai joprojām nav skaidru normatīvo aktu

Šobrīd Latvijā ir noteiktas 552 potenciālās bumbu patvertnes vietas, no kurām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir atzinis 377 vietas kā atbilstošas bumbu patvertņu ierīkošanai.

TV24 raidījumā “Uz līnijas” Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Normunds Audzišs norādīja, ka pašvaldības apzinās savu atbildību un ir ieguldījušas līdzekļus budžetos, lai nodrošinātu iedzīvotāju gatavību un drošību iespējamajos katastrofu gadījumos.

Tomēr, viņaprāt, galvenais jautājums ir attiecinājums uz valsts gatavību: “Ir vajadzīgs reāli liels finansējums, lai varētu šīs patvertnes ierīkot. Ir iezīmēti tagad ap 20 miljoniem, bet pie šo 20 miljonu sadales vēl tiek strādāts pie kritērijiem un nosacījumiem, kādā veidā un kuras pašvaldības varēs šo finansējumu dabūt.”

Viņš norāda, ka kopējais nepieciešamais finansējums, lai nodrošinātu pilnvērtīgu patvertņu ierīkošanu tiek lēsts vairāk nekā 100 miljonu apmērā.

Audzišs arī pievērsās pašvaldību uzdevumam iezīmēt patvertņu vietas, uzsverot, ka nav īsti skaidrības par precīziem nosacījumiem, kā jāveic šī marķēšana un kas ir atbildīgs par patvertnēm un to, kam ir jāatrodas konkrētajās patvertnēs.

“Ir ļoti daudz jautājumu, kas nav sakārtoti. Izliekot šo vienu plāksnīti jeb zīmi, jautājums līdz galam nav atrisināts.”

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors arī norāda, ka citas lielās pilsētas ir iezīmējušas iespējamās patvertnes vietas, taču vēl joprojām ir daudz neskaidrību.

Audzišs iepriekš ir izteicies, ka

ir svarīgi, lai patvertņu ierīkošanas process neapaug ar birokrātiju un tādējādi to kavē.

Raidījuma laikā, runājot par iespējamo birokrātiju, Audzišs pauda uzskatu, ka, lai nodrošinātu ātru un efektīvu rīcību patvertņu ierīkošanā, ir nepieciešami skaidri spēles noteikumi. “Ir vajadzīgi skaidri spēles noteikumi, lai tiešām zinātu, kam tad ir jābūt pirmajā, otrajā, trešajā kategorijā,” viņš piebilda.

Viņš arī uzsvēra, ka patvertnes trešā kategorija ir jāaprīko vienkāršāk, lai nodrošinātu patvērumu no šķembām, putekļiem un trieciena viļņiem. “Tādām elementārākām lietām, no kā būtu jāpaslēpjas, tur ir daudz vienkāršāk un vairāk saprotami. Es domāju, ka Saeimā pieņemot šos grozījumus pašvaldības rīkosies daudz aktīvāk un tiks atvērtas likumiskās iespējas. Jo pašlaik, ja pašvaldības gribētu sniegt kādu atbalstu patvertņu ierīkošanā privātajā teritorijā, tad nav jau pašvaldībai tādas iespējas,” viņš paskaidroja.

Audzišs kritizēja lēno procesu, norādot, ka trīs gadu laikā pēc kara sākuma Ukrainā, joprojām nav skaidru normatīvo aktu un atbilstošas sistēmas: “Mēs esam ļoti bremzēti strādājuši, un, laikam, kamēr kaut kas mūs tā nopietni nesatrauc, mēs tik kārtīgi nekustamies.” Viņš norādīja, ka dokumentu sakārtošana un pieņemšana turpina kavēties.

Avots: LA.lv

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!