Pirmdienas vakarā Latvijā tika izsludināts iespējams drona radīts apdraudējums, par kuru sabiedrībai savos soctīklos pavēstīja pat Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs (vēlāk gan viņš ierakstu izdzēsa). Tomēr šūnapraides brīdinājums izraisīja ne tikai saprotamu satraukumu iedzīvotāju vidū par iespējamām briesmām, bet arī izgaismoja būtiskus trūkumus valsts digitālajā krīzes komunikācijā.
Brīdinājuma izsūtīšanas brīdī īslaicīgi pārstāja darboties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) mājaslapa “112.lv”, kas nespēja izturēt straujo apmeklējuma pieaugumu.
Kas notika pie Latvijas robežas?
Aizsardzības struktūras pirmdienas vakarā fiksēja ārvalstu bezpilota lidaparātu pie Latvijas–Krievijas robežas Balvu un Ludzas novadu tuvumā. Lai nekavējoties informētu iedzīvotājus, tika aktivizēts šūnapraides brīdinājums, kas nonāca tūkstošiem telefonu vienlaikus.
Drons Latvijas gaisa telpā neielidoja, un pēc situācijas izvērtēšanas tika izsūtīts atkārtots paziņojums par apdraudējuma beigām.
“112.lv” pārslodze – kārtējais krīzes komunikācijas vājais punkts
Tiklīdz iedzīvotāji saņēma brīdinājumu, daudzi centās iegūt papildu informāciju VUGD mājaslapā, lai uzzinātu, cik nopietns ir apdraudējums un ko darīt, lai sevi pasargātu. Liels vienlaicīgo pieprasījumu skaits izraisīja vietnes pārslodzi, padarot to uz laiku nepieejamu.
Premjerministre Evika Siliņa vēlāk norādīja, ka pieprasīs skaidrojumu par vietnes tehnisko gatavību un uzsvēra nepieciešamību nodrošināt, lai krīzes situācijās informācijas kanāli būtu pilnībā funkcionāli.
Sabiedrības reakcija
Sociālajos tīklos nekavējoties viens pēc otra parādījās komentāri, kas atspoguļoja gan satraukumu, gan neapmierinātību.
Daudzi iedzīvotāji atzina, ka šūnapraides brīdinājumu saņēmuši pirmo reizi, un tas izraisījis paniku. Daļa lietotāju rakstīja, ka nav zinājuši, kā rīkoties, jo “112.lv” nebija pieejama. Lietotāji norādīja, ka šādos apstākļos valsts digitālajai infrastruktūrai jābūt gatavai slodzei, īpaši ņemot vērā drošības situāciju reģionā.
Vienlaikus netrūka arī pozitīvu vērtējumu. Daļa sabiedrības uzsvēra, ka brīdinājuma sistēma strādāja ātri un efektīvi, un labāk saņemt brīdinājumu “par daudz nekā par maz”.
Amatpersonu skaidrojumi: šādi incidenti var atkārtoties
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds norāda, ka šādi gadījumi nav unikāli un var atkārtoties, jo reģionā notiek intensīva militārā aktivitāte. Viņš uzsvēra, ka sākotnējā informācija par iespējamiem objektiem gaisā ne vienmēr ir precīza – reizēm tie var izrādīties arī putnu bari vai citi nekaitīgi objekti.
Drošības eksperti piebilda, ka šis incidents nemaina Latvijas kopējo drošības situāciju, taču atgādina par nepieciešamību uzturēt sabiedrību informētu un sagatavotu.
Drona apdraudējums šoreiz izrādījās īslaicīgs un nekaitīgs, taču notikušais jau kārtējo reizi izgaismoja būtisku problēmu – valsts digitālajai krīzes komunikācijai jābūt izturīgākai. Sabiedrības reakcija parādīja, ka cilvēki vēlas skaidru, ātru un uzticamu informāciju, bet amatpersonas sola izvērtēt un uzlabot sistēmas darbību.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!