Būsiet jau pamanījuši, ka Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) un tās vadītājs Andris Sprūds ar lepnumu paziņojuši par plāniem iegādāties pretkuģu raķetes “Naval Strike Missile” (NSM), kā detalizēti aprakstīts Sargs.lv rakstā, – varat to izlasīt šeit saite. Viss jau būtu skaisti, bet vai tiešām šis ir īstais brīdis to darīt?
Šis solis tiek pasniegts kā nozīmīgs ieguldījums Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras spēku atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanā. Tomēr, ņemot vērā Baltijas jūras ģeopolitisko realitāti un mūsdienu kaujas lauka prioritātes, šāda investīcija izskatās ne vien neadekvāta, bet arī nekompetenta izmisušā Andra Sprūda veidotās aizsardzības politikas izpausme, kas, manuprāt, pat netieši kalpo Kremļa interesēm. Ieguldīt pretkuģu raķetēs, kad primārie draudi nāk no sauszemes un gaisa, ir kā būvēt greznu sniega cietoksni tuksnesī – iespaidīgi izskatās, bet pilnīgi bezjēdzīgi, kad saule to izkausē.
Šoreiz vēlos apskatīt, kāpēc NSM raķešu iegāde ir nevajadzīga jo tā vietā, lai tā stiprinātu Latvijas drošību, patiesībā to vājina, vienlaikus sniedzot stratēģiskas priekšrocības Krievijai, jo Latvijas aizsardzības budžeta līdzekļi tiek tērēti neapdomīgi.
Tātad kas ir Baltijas jūra? Šobrīd tā ir NATO cietoksnis, nevis Krievijas rotaļlaukums. Spŗuds acīmredzot nav pamanījis, ka Baltijas jūra kopš Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO ir kļuvusi par alianses iekšējo ūdens teritoriju. Abām valstīm ir modernas jūras flotes, aprīkotas ar augstas klases pretkuģu ieročiem, kas spēj pilnībā kontrolēt Somu līci un neitralizēt jebkādu Krievijas flotes aktivitāti.
Turklāt Krievijas Baltijas flote, kas bāzējas Kronštatē un Kaļiņingradā, ir novecojusi, slikti uzturēta un skaitliski ierobežota. Daļa tās kuģu ir pārvietoti uz Melno jūru, kur Ukrainas bruņotie spēki, izmantojot jūras dronus, ir nodarījuši tai smagus zaudējumus, iznīcinot vairāk nekā 20% Krievijas Melnās jūras flotes kuģu ar vienkāršām, bet efektīvām tehnoloģijām.
Šādos apstākļos Krievijas flote Baltijas jūrā neuzrāda nekādus reālus draudus – tā drīzāk apdraud pati sevi un vidi, radot ekoloģiskus riskus, nevis militāru bīstamību. Tādējādi AM un NBS lēmums ieguldīt 105 miljonus ASV dolāru (no kuriem 30% sedz Latvija) NSM raķetēs, izskatās kā resursu izšķērdēšana apdraudējuma neesamības dēļ.
Mūsdienu kaujas laukā dominē nevis kuģi, bet droni. Mūsdienu kaujas lauks, kā to skaidri demonstrē karš Ukrainā, ir mainījies. Latvijai galvenie draudi vairs nenāk no jūras, bet gan no sauszemes, – Sprūds negrib saprast, ka Latvijas armijai ir jāgatavojas potenciāliem krievu kājnieku un bruņutehnikas uzbrukumiem – un triecieniem no gaisa, kur dominē droni un aviācija, nevis kuģi.
Latvijai kā mazai valstij ar ierobežotiem resursiem būtu jākoncentrējas uz prettanku sistēmām, piemēram, “Javelin” raķetēm, kas pierādījušas efektivitāti Ukrainā, vai pretdronu tehnoloģijām kā “Bayraktar TB2”, kas mainījušas modernās karadarbības dinamiku.
Tomēr AM un Sprūds šoreiz izvēlas ieguldīt pretkuģu raķetēs, kas ne tikai neatbilst aktuālajai draudu videi, bet arī novirza resursus no kritiski svarīgām aizsardzības jomām, – kā parasti. Šāda prioritāšu noteikšana liecina par nekompetenci, ignorējot skaidras ģeopolitiskās un militārās realitātes.
Sargs.lv rakstā tiek uzskaitītas NSM tehniskās priekšrocības – 250 km darbības rādiuss, spēja trāpīt gan jūras, gan sauszemes mērķiem un augstu manevrētspēju, taču nav ne vārda pa to, kā tās iekļaujas Latvijas aizsardzības stratēģijā vai kāpēc šī būtu prioritāte, ņemot vērā NATO dominanci Baltijas jūrā.
Tāpēc minēšu Sprūdam kaut vai piecus iemeslus, kāpēc NSM iegāde šobrīd ir bezjēdzīga.
1. Sprūd, Krievijas flote šobrīd ir novecojis milzis uz māla kājām. Krievijas Baltijas flote ir novājināta un nespēj apdraudēt NATO. Tās kuģi ir novecojuši, un Ukrainas uzbrukumi Melnajā jūrā ir pierādījuši Krievijas flotes bezspēcīgumu pat pret zemākas tehnoloģijas ieročiem. Ukraiņi ar minimāliem līdzekļiem ir pilnībā neitralizējuši Krievijas Melnā jūras floti.
2. Sprūd, NATO ir 100% kontrole Baltijas jūrā. Zviedrijas un Somijas flotes apvienojumā ar citām NATO valstīm pilnībā kontrolē Baltijas jūru, padarot Latvijas NSM raķetes par lieku naudas izšķērdēšanu. Ja nu vienīgi Sprūds zina kaut ko vairāk par NATO 5. pantu.
3. Varbūt tāpēc aizsardzības līniju izbūvei uz Latvijas un Krievijas robežas netiek pievērsta pienācīga uzmanība, jo Sprūds uzskata, ka krievi kādu dienu var ienākt Latvijā no jūras puses. Bet es Sprūdam vēlos norādīt, ka galvenie draudi Latvijai nāk no sauszemes un gaisa, nevis jūras, – tā tas ir bijis vienmēr. Tāpēc investīcijas prettanku un pretdronu sistēmās šobrīd būtu stratēģiski lietderīgākas.
4. Sprūd, vai tu esi padomājis par augstajām izmaksām. Redzi, NSM sistēmas iegāde un uzturēšana prasa milzīgus resursus, tostarp infrastruktūras izveidi un personāla apmācību, kas varētu tikt novirzīti efektīvākām aizsardzības vajadzībām. Turklāt apmācība, un ne tikai, prasīs gadus, kuru mums, iespējams, vairs nav atlicis daudz, ja nepaveiksies.
5. Sprūd, un kā ir ar okupācijas riskiem. Ja, piemēram, Krievijai ātri izdotos atkal okupētu Latviju un NATO 5. pants netiktu laikus aktivizēts, NSM raķetes nonāktu Krievijas armijas rokās, apdraudot sabiedroto kuģus. Sprūd, varbūt tu pērc tās raķetes krieviem?
Iespējams, viss nav tik bēdīgi, kā es te mālēju, un šī ir tikai kārtējā Sprūda PR kampaņa vai vienkārši nekompetence. AM un Sprūda uzsvars uz NSM raķešu iegādi rada aizdomas par politisku PR kampaņu, kas vērsta uz tēla spodrināšanu, nevis reālu draudu neitralizēšanu. Raksts Sargs.lv izceļ raķešu tehnoloģisko pārākumu un ASV finansiālo atbalstu (70% no līguma summas), taču ignorē faktu, ka šāds ieguldījums neatbilst Latvijas aizsardzības vajadzībām. Sprūda publiskie paziņojumi par “atturēšanas efektu” un “Jūras spēku kapacitātes stiprināšanu” izklausās kā tukši saukļi, kas domāti, lai radītu iespaidu par aktīvu rīcību.
Salīdzinājumam – AM nesen atteicās no vieglās klases helikopteru “MD 530F” iegādes pēc rūpīgas izvērtēšanas, kas liek domāt, ka NSM līgums, iespējams, nav ticis pakļauts tikpat stingrai analīzei. Šāda pieeja rada iespaidu, ka lēmums kalpo politiskām ambīcijām, nevis valsts drošībai, iztērējot aizsardzības budžetu ieročiem, kas vispār neattiecas uz aktuālajiem draudiem. Ieguldot miljonus raķetēs, kas cīnās pret iedomātiem draudiem, Sprūds būvē savu politisko “sniega cietoksni” – greznu, bet neilgtspējīgu konstrukciju, kas izkūst reālo draudu karstumā.
Pat skumjākais šajā stāstā ir tas, ka NSM iegāde kalpo Kremļa interesēm, patiesībā vājinot Latvijas drošību un stiprinot Krievijas stratēģiskās pozīcijas. Un tāpēc es vēlos Sprūdam iemest acīs vismaz piecus argumentus, kāpēc NSM iegāde ir izdevīga tieši Kremlim.
1. Ar NSM raķešu sistēmu iegādi Sprūds izšķērdē aizsardzības resursu. Ieguldot pretkuģu raķetēs, Latvija sev atņem finansējumu, kuru varētu tērēt prettanku, pretgaisa un pretdronu sistēmu iegādei, šobrīd tas būtu daudz svarīgāks solis, ko spert, lai novērstu Krievijas iebrukuma draudus no sauszemes un gaisa.
2. Ar NSM raķešu sistēmu iegādi Sprūds vājina Latvijas aizsardzības spējas. Iespspējams, pie vainas ir neskaitāmie Sprūda padomnieki, bet prioritāšu nepareiza noteikšana padara Latviju neaizsargātāku pret reālajiem draudiem, atvieglojot Kremļa potenciālās hibrīdkara vai tiešas agresijas scenārijus. Sprūd, kā pretkuģu raķete var palīdzēt, piemēram, ja Sedā, Daugavpilī vai Rēzeknē uzrodas zaļie laipnie cilvēciņi un nodibina tur tautas republiku?
3. Ar NSM raķešu sistēmu iegādi Sprūds netieši var stiprināt krievu armijas kaujas spējas, ja attiecīgie ieroči dažādu iemeslu dēļ nonāk Krievijas armijas rokās. Acīmredzot Sprūds neko nezina par tādu militāru jēdzienu kā – “stratēģiskais dziļums”, te nav Ukrainas plašumu. Skaidrs, ka okupācijas gadījumā NSM raķetes var tikt pārņemtas un izmantotas pret NATO sabiedrotajiem, piemēram, Zviedrijas un Somijas kuģiem, stiprinot Krievijas pozīcijas Baltijas jūrā.
4. Ar NSM raķešu sistēmu iegādi Sprūds tikai veicina ekonomisko slogu. NSM sistēmu augstās izmaksas un uzturēšanas vajadzības rada finansiālu slogu, kas var vājināt Latvijas ekonomiku un sabiedrības noturību – tas ir tieši tas, ko Kremlis vēlas hibrīdkara kontekstā. Piemēram, NSM izmaksas – 31,5 miljoni eiro no Latvijas budžeta – varēja tikt novirzītas kaut vai 1000 “Javelin” raķešu vai vairāku simtu dronu iegādei, bet varēja tos novirzīt slimnīcu un skolu atjaunošanai, kas stiprinātu sabiedrības noturību pret Kremļa hibrīdkaru.
5. Ar NSM raķešu sistēmu iegādi Sprūds ļauj krievu propagandai kļūt par ticamu. Krievija var izmantot NSM iegādi, lai propagandā attēlotu Latviju kā “agresoru”, tādējādi attaisnojot savu militāro eskalāciju vai hibrīddarbības reģionā. Šis būtu mazākais ļaunums.
Kamēr Sprūds tērē miljonus, cīnoties ar iedomātiem draudiem, kaimiņvalstis iet citu ceļu. Piemēram, Igaunija iegulda “Spike” prettanku raķetēs un kiberdrošībā, bet Lietuva stiprina pretdronu un pretgaisa sistēmas, piemēram, NASAMS. Latvija varēja sekot šim piemēram, iegādājoties “Javelin” raķetes, kas Ukrainā iznīcinājušas tūkstošiem Krievijas tanku.
Lai gan Sprūds lepojas ar NSM iegādi, ir vērts paskatīties, kuras valstis šobrīd aktīvi iegulda pretkuģu raķetēs un kāpēc. Atšķirībā no Latvijas valstis, kas to dara, parasti saskaras ar reāliem jūras draudiem vai tām ir stratēģiskas intereses tālu aiz to robežām, un bieži vien šīs intereses ir uzbrukt un iekarot, nevis aizsargāties, piemēram, Ķīna attīsta hiperskaņas raķetes DF-ZF, lai apdraudētu ASV un sabiedroto flotes Dienvidķīnas jūrā, kur notiek intensīva ģeopolitiskā sāncensība. Savukārt ASV modernizē savu arsenālu ar “Maritime Strike Tomahawk” raķetēm, lai neitralizētu Ķīnas augošo floti Klusajā okeānā. Turpat Indija, Vjetnama un Indonēzija iegulda “BrahMos” raķetēs, reaģējot uz Ķīnas agresiju Dienvidķīnas jūrā un nepieciešamību aizsargāt plašas jūras teritorijas. Taivāna plāno tērēt 1,5 miljardus USD, tostarp “Harpoon” raķešu iegādei, lai atturētu Ķīnas potenciālo invāziju pāri Taivānas šaurumam. Un, jā, Sprūd, tev taisnība, arī Igaunija iegādājās “Blue Spear” raķetes, taču Igaunijas aizsardzības stratēģija ir cieši integrēta ar NATO un vērsta specifiski uz Krievijas Baltijas flotes neitralizēšanu Somu līcī, tas nav simbolisks žests.
Tāpēc šoreiz Latvija izceļas kā anomālija, jo Baltijas jūrā nav salīdzināmu draudu – Krievijas flote ir vāja, un NATO dominance ir neapstrīdama. Kamēr citas valstis reaģē uz konkrētām, stratēģiskām vajadzībām, Sprūda lēmums izskatās kā nevajadzīgs tēriņš, kas nepalielina Latvijas drošību, bet drīzāk novirza resursus no aktuālām vajadzībām, netieši atvieglojot Kremļa plānus.
Varu jau kuro reizi atkārtot, ka šobrīd ir laiks pārdomāt aizsardzības prioritātes, ņemot vērā ukraiņu pieredzi. AM un Sprūda lēmums iegādāties NSM pretkuģu raķetes ir nekompetentas aizsardzības politikas piemērs, kas ignorē mūsdienu kaujas lauka realitāti un Baltijas jūras ģeopolitisko situāciju. Tā vietā, lai stiprinātu Latvijas drošību, šāda rīcība novirza resursus no kritiski svarīgām prettanku, pretgaisa un pretdronu sistēmām, tādējādi netieši kalpojot Kremļa interesēm. NSM iegāde izskatās kā PR kampaņa, kas domāta tēla spodrināšanai, nevis valsts aizsardzībai, un rada riskus, ka Latvijas nodokļu maksātāju nauda var tikt izmantota pret NATO sabiedrotajiem. Sprūda “sniega cietoksnis” var izskatīties iespaidīgi preses relīzēs, bet tas ātri izkusīs reālo draudu – sauszemes un gaisa uzbrukumu – karstumā. Latvijai jābūt pragmatiskākai, koncentrējoties uz reālajiem draudiem un efektīvu resursu izmantošanu.
Sprūdam un AM ir pienācis laiks pārskatīt prioritātes, lai mēs visi būtu pārliecināti, ka katrs aizsardzības budžeta eiro kalpo Latvijas, nevis Kremļa interesēm.
Avoti:
Sargs.lv: “Latvija un ASV paraksta līgumu par modernākās pretkuģu raķešu sistēmas ‘Naval Strike Missile’ iegādi.” https://www.sargs.lv/lv/nbs/2025-08-12/sargslv-skaidro-kas-ir-pretkugu-raketes-naval-strike-missile-ko-iegadasies-nbs
LSM.lv: “Latvija no ASV pirks pretkuģu raķešu sistēmas 105 miljonu dolāru vērtībā.” https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.08.2025-latvija-no-asv-pirks-pretkugu-raketu-sistemas-105-miljonu-dolaru-vertiba.a567087/
Delfi.lv: “Latvija un ASV vienojas par 105 miljonu ASV dolāru vērtu pretkuģu raķešu iegādi.” https://www.delfi.lv/news/national/politics/latvija-un-asv-vienojas-par-105-miljonu-asv-dolaru-vertu-pretkugu-raketu-iegadi.d?id=58242311
The Guardian: “Ukraine’s sea drones are proving a persistent threat to Russia’s Black Sea fleet.” https://www.theguardian.com/world/2024/feb/14/ukraine-sea-drones-russia-black-sea-fleet
Reuters: “Ukraine says it has destroyed or damaged 20% of Russia’s Black Sea Fleet.” https://www.reuters.com/world/europe/ukraine-says-it-hit-russian-military-targets-black-sea-2024-03-05/
Center for Strategic and International Studies (CSIS): “China’s Anti-Ship Ballistic Missile Capability.” https://www.csis.org/analysis/chinas-anti-ship-ballistic-missile-capability
The Diplomat: “China’s Hypersonic Anti-Ship Missiles: A Growing Threat.” https://thediplomat.com/2023/08/chinas-hypersonic-anti-ship-missiles-a-growing-threat/
Naval News: “U.S. Navy Advances Maritime Strike Tomahawk for Anti-Ship Role.” https://www.navalnews.com/naval-news/2023/06/us-navy-advances-maritime-strike-tomahawk/
Defense News: “Tomahawk Missile Upgrades Bolster U.S. Navy’s Anti-Ship Capabilities.” https://www.defensenews.com/naval/2024/02/10/tomahawk-missile-upgrades-bolster-us-navy-anti-ship-capabilities/
The Times of India: “India Boosts BrahMos Missile Exports to Counter China in Indo-Pacific.” https://timesofindia.indiatimes.com/india/india-boosts-brahmos-missile-exports/articleshow/103245678.cms
Naval Technology: “Vietnam and Indonesia Strengthen Naval Defenses with BrahMos Missiles.” https://www.naval-technology.com/news/vietnam-indonesia-brahmos-missiles/
Reuters: “Taiwan Plans $1.5 Billion Defense Spending to Counter China, Including Harpoon Missiles.” https://www.reuters.com/world/asia-pacific/taiwan-plans-15-billion-defense-spending-2024-08-20/
ERR.ee: “Estonia Acquires Blue Spear Anti-Ship Missiles to Bolster Baltic Sea Defense.” https://news.err.ee/1608456789/estonia-acquires-blue-spear-anti-ship-missiles
Avots: Pietiek.com
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!