Pretēji armijas aicinājumam, sliedes Krievijas pierobežā pagaidām vēl nenojauks, bet tā vietā būšot precīzs rīcības algoritms, kā rīkoties, lai apdraudējuma gadījumā to varētu izdarīt pēc iespējas straujāk. Atbildīgās amatpersonas norāda, ka dzelzceļa demontāžā Latvija nevar rīkoties izolēti no pārējām Baltijas valstīm, vēsta TV3.
Gan instruments, gan simbols ir dzelzceļa savienojumi ar Krieviju, un tiem ir arī drošības aspekts. Tieši sliežu ceļiem ir būtiska loma Kremļa kara mašīnas loģistikā. Tieši sliežu ceļiem ir būtiska loma Kremļa kara mašīnas loģistikā.
Jau kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ik pa laikam atkal aktualizējas jautājums par joprojām pastāvošajām Latvijas biznesa saitēm ar okupantu valsti. Pērnā gada 11 mēnešos mūsu ārējās tirdzniecības apmērs ar agresoru veidoja teju miljardu eiro.
Vēstījums no Latvijas armijas TV3 raidījumā “Nekā Personīga” pērnruden bija tiešs un vienkāršs: “Mūsu bruņoto spēku viedoklis ir, ka katra dzelzceļa līnija, kas mūs savieno ar Krieviju, ir tieši viena līnija par daudz. (NP: Jūs mudināt amatpersonas to ielikt dienaskārtībā?) Tieši tā. Mums blakus dzīvo valsts, kas uzvedas, ka sērijveida slepkava. Tā ir politiska izšķiršanās, bet apzināmies, kas ir kaimiņš,” raidījumā teica NBS Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta priekšnieks Māris Tūtins.
Valdība bija apņēmusies uzklausīt ziņojumu, kā šajā jautājumā salāgot drošības intereses ar ekonomiskajiem un citiem apsvērumiem. Konkrētajam ziņojumam par dzelzceļa savienojumiem ar Krieviju bija arī konkrēti komunicēti termiņi. Sākotnēji pērnā gada nogale, pēc tam janvāris, kad attiecīgajam jautājumam vajadzētu būt valdībā. Gada pirmais mēnesis tuvojas izskaņai.
Ministru prezidente pēc apspriedes Rīgas pilī atzina, ka šis jautājums ir apspriests. Pagaidām attiecīgo infrastruktūru nelikvidēs, bet tiekot izstrādāts detalizēts plāns, lai savienojumu pārrautu pēc iespējas straujāk gadījumā, ja Latvijas militārais apdraudējums palielinās. Tas varētu būt uzticēts pašiem dzelzceļniekiem, nevis armijai.
“Mums ir svarīgi, lai nekas no dzelzceļa infrastruktūras nenonāktu ienaidnieku rokās. Šobrīd izstrādājam plānu, kā mēs to varam paveikt. Ja mēs ejam uz kaut kādu jautājuma tālāku virzīšanu miera laikā par sliedēm, tad ir vajadzīgs Baltijas valstu, mūsu starptautisko partneru kopīgs lēmums. Mēs arī nevaram rīkoties izolēti, ” teica Siliņa.
Taujāts, vai šis viss nozīmē, ka armijai un politiķiem ir dažādi viedokļi par nepieciešamību sliedes nojaukt jau tagad, Valsts prezidents konkrēti neatbildēja.
“Es domāju, ka mēs tikko izklāstījām to, kas nav vairs militārais padoms, mēs izklāstījām to, kas šobrīd ir jāiezīmē gan bruņotajiem spēkiem, gan “Latvijas dzelzceļam”, gan Satiksmes ministrijai, lai būtu precīzs, skaidrs algoritms, kā tai brīdī, kad šādu lēmumu pieņem, to lēmumu arī īsteno. Tieši tik vienkārši,” teica E.Rinkēvičs.
Prezidenta vadītajā Nacionālās drošības padomē februārī iecerēts spriest par kopējo progresu militārās infrastruktūras izveidē un tā saukto pretmobilitātes pasākumu ievešanā.
Avots: TV3
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!