Ja Krievija uzbruktu Polijai un Baltijas valstīm, šis fakts automātiski padarītu Ukrainu par daļu no NATO. Tas notiktu neatkarīgi no tā, vai ASV tam piekristu vai nē, intervijā raidījuma “Studio West” vadītājam Antinam Borkovskim televīzijā “Espreso TV” sacīja bijušais Polijas ekonomikas ministra vietnieks Pjotrs Kulpa. Par to raksta Jauns.lv.
Kulpa kritizēja, ka Ukrainas gaisa telpa vēl aizvien nav pasargāta. Viņš piebilda, ka Eiropā joprojām pastāv armijas un militāri rūpnieciskie kompleksi ar ierobežotām iespējām, kas pakļaujas Vašingtonai.
“Piemēram, Polijas armija tika izveidota un pastāv kā NATO palīgarmija. Polijas armijai nav iespējams rīkoties bez Vašingtonas atļaujas. Un tā ir apzināta Vašingtonas politika. Tā nevēlas, lai sabiedrotajiem būtu iespēja eksalēt situāciju,” norādīja politiķis.
Kulpa uzsvēra, ka Ukrainai ir zināšanas, tehnoloģijas un organizatoriskās spējas, kas ļauj tai ātri atjaunot armiju. Viņš piebilda, ka Polijas aizsardzības organizācijas un politiskās elites arvien vairāk novērtē Ukrainas stratēģisko nozīmi, pieminot bijušā premjerministra Moravecka atzinumu, ka 2023. gada sākumā tā vietā, lai iegādātos tankus, vajadzēja ieguldīt naudu dronos.
Viņš arī novērtēja Ukrainas uzņēmumu “Fire point” kas izstrādājis Ukrainas jauno tālas darbības rādiusa raķeti “Flamingo”. Tā tiek uzskatīta par ļoti vērtīgu NATO valstīm, veicinot interesi par sadarbību.
Politiķis uzsvēra, ka sadarbība starp Ukrainu un NATO ir atslēga Eiropas aizsardzības stiprināšanai. Gan Polijas valdība, gan opozīcija atbalsta kopīgus projektus, kas stiprina gan Ukrainas, gan NATO spējas.
Kulpa norādīja – ja Krievija uzbruks Polijai vai Baltijas valstīm, Ukraina automātiski kļūs par daļu no NATO aizsardzības sistēmas.
“Vēlos vēl vienu lietu uzsvērt. Ja Putins tiešām veiktu kinētisku triecienu pret Poliju un Baltijas valstīm, šis fakts automātiski padarītu Ukrainu par daļu no aizsardzības sistēmas, par daļu no NATO. Tas ir faktors, kas rodas horizontālā plaknē, neatkarīgi no tā, vai Vašingtonai tas patīk, jo tad mēs atrodamies vienā frontē. Šodien tas, ko mēs varam darīt, ir pēc iespējas vairāk atbalstīt Ukrainu,” viņš teica noslēdzot.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Interesanti, vai Liepnieks komentāru IP adreses pārsūta VDD vai nepārsūta
Pārdzēries vai? Kāda valsts automātiski kļūs par NATO dalībvalsti? Izgulēt paģiras vajag
Domāts acīmredzot bija de-facto. Ja karo vienā frontē, kā tad to nosaukt? Vienas frontes ietvaros NATO un Ukraina nesadarbotos? Faktiski to varētu nosaukt par pievienošanos.
Ilvesu čurkas, bļeģ.
Tādas kuņas vajag nosist uzreiz.
https://news.err.ee/1609078387/kaja-kallas-scandal-the-story-so-far
Kas tā mauka tagad ir? Eirōpas, kas?