Vairākas Eiropas valstis varētu izmantot NATO jaunās dalībvalsts Zviedrijas pieredzi obligātā militārā dienesta atjaunošanai laikā, kad pieaugot Krievijas draudiem, Eiropas valstu bruņotie spēki sāk izjust arvien lielāku personāla piesaistes problēmu profesionālajam militārajam dienestam, vēsta izdevums “Politico”.
Kā norāda “Politico”, Zviedrijas pieredzes ieviešanu pašu mājās jau šobrīd izskata Vācija, Nīderlande un citas Eiropas valstis.
Saskaņā ar “Politico” vēstīto, šogad Zviedrijas bruņoto spēku rekrutēšanas centri izvērtēs kopumā 110 tūkstošus potenciālo iesaucamo deviņu vai 15 mēnešu ilgam dienestam, norīkojot jauniešus uz veselības pārbaudēm, lai pēcāk izvēlētos personas, kuras iesaukt obligātajā dienestā. Šāds modelis ļauj Zviedrijas bruņotajiem spēkiem palielināt savu personālsastāvu pēc Aukstā kara beigām veiktajiem samazinājumiem. Lēmums par atgriešanos pie obligātā dienesta tika pieņemts pēc Krievijas sākotnējā iebrukuma Ukrainā 2014. gada sākumā un agresorvalsts veiktās nelikumīgās Krimas pussalas aneksijas un arvien pieaugošajiem draudiem, ko rada tās režīms.
Zviedrijas pieeja personālsastāva papildināšanai izpelnījusies interesi citās Eiropas galvaspilsētās – Berlīnē, Londonā un Amsterdamā, šo valstu vadībām cenšoties meklēt piemērotākos veidus ātrai personāla piesaistei saviem bruņotajiem spēkiem, kas kopš Aukstā kara beigām tikuši pakļauti sistemātiskiem samazinājumiem.
Kā vēsta “Politico”, uz obligātā militārā dienesta nozīmīgumu savās iepriekšējās runās vairākkārt norādījis Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons.”Obligātais dienests ir galvenais priekšnoteikums bruņoto spēku nepārtrauktai izaugsmei. Mēs savas militārās organizācijas nevar apmierināt tikai ar profesionālā dienesta karavīriem,” sacīja Zviedrijas aizsardzības ministrs.
Kopš 2017. gada, kad Zviedrijā pēc septiņu gadu pārtraukuma atkal tika atsākta jauniešu iesaukšana obligātajā militārajā dienestā, iesaucamo skaits ir dubultojies no 4000 jauniešiem 2017. gadā līdz aptuveni 8000 jaunajiem karavīriem šogad. Kā atzīmē “Politoco” šādus rezultātus ļāvusi sasniegt dzimumneitrālā pieeja jauniešu iesaukšanā. Tikmēr Zviedrijas valdība paziņojusi, ka tā tuvākajā laikā vēlas iesaucamo skaitu bruņotajos spēkos palielināt līdz 10 tūkstošiem obligātā dienesta karavīru gadā. Esošā sistēma šo mērķi ļauj sasniegt.
Kā vēsta “Politico”, drīzumā Zviedrijas jauniešiem obligātajā militārajā dienestā varētu pievienoties vienaudži citās Eiropas valstīs.
Savā nesenajā vizītē Zviedrijā Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pievērsis lielu uzmanību Zviedrijas obligātā militārā dienesta sistēmai, norādot, ka guvis mācības, kas būtu jāievieš arī Vācijā.
“Mums ir nepieciešamie augsti motivēti jaunieši – vīrieši un sievietes, kas būtu gatavi vajadzības gadījumā aizstāvēt savu valsti. Esmu daudz dzirdējis par Zviedrijas pieeju šajā jautājumā un es to novērtēju. Jūsu [Zviedrijas] pieeja balstās uz plašu rezerves karavīru skaitu. Kā pierādījusi Ukrainas pieredze, šādai rezervei ir ārkārtīgi liela nozīme,” vizītes laikā žurnālistiem Stokholmā sacījis B. Pistoriuss.
Vācijas aizsardzības ministra vizītei sekoja arī praktiski risinājumi. 12. jūnijā B. Pistoriuss piedāvāja “pirmo soli” šajā virzienā, ieviešot “selektīvo militāro dienestu”, kas primāri fokusēsies uz brīvprātīgo jauniešu iesaukšanu dienestā.
B. Pistoriusa plāns, kuru šobrīd vērtē Vācijas likumdevēji un valdības koalīcijas partneri, liks ik gadu vismaz 400 tūkstošiem 18 gadu vecumu sasniegušajiem jauniešu aizpildīt aptaujas anketas saistībā ar dienestu bruņotajos spēkos. Plānots, ka no visiem anketas aizpildījušajiem ar dienestu saistītajām veselības pārbaudēm ik gadu varētu tikt novirzīti 40 tūkstoši jaunieši, pēc kuras uz militāro pamatapmācību ik gadu tiktu nosūtīti 10 tūkstoši jauniešu.
Zviedrijas pieredzi devušās apgūt Nīderlandes aizsardzības nozares amatpersonas. Uz Zviedrijas modeļa priekšrocībām norādījušas arī citu Eiropas valstu bijušās aizsardzības resora amatpersonas, tostarp bijušais Lielbritānijas Ārējās izlūkošanas dienesta MI6 vadītājs.
Kā raksta “Politico”, Zviedrijas atlases sistēma obligātajam militārajam dienestam sastāv no vairākiem soļiem. Tā sākas ar visu 18 gadus sasniegušo jauniešu aptaujāšanu. Aptaujas anketas tiek izsūtītas gan vīriešiem, gan sievietēm. Tajās jauniešiem jāatbild uz jautājumiem par veselības stāvokli, izglītību, personību, sodāmību, kā arī attieksmi pret militāro dienestu. Šīs aptaujas anketas jauniešiem jāaizpilda obligātā kārtā. Ikvienam, kurš atsakās atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, vai izvairās no anketas aizpildīšanas, saskaņā ar Zviedrijas likumiem, draud naudas vai cietumsods.
Ja Zviedrijas bruņoto spēku rekrutēšanas centru pārstāvjus jauniešu sniegtā informācija apmierina un jauniešiem netiek konstatētas veselības problēmas, jaunietis tiek izsaukts uz pārbaudēm. Atkarībā no testu rezultātiem un pārrunām ar jauniešiem, tiek noteikts, cik ilgs būs viņu dienests – potenciālajiem jaunajiem vienību komandieriem dienesta laiks ir garāks – 15 mēneši, savukārt vienkāršāko specializāciju karavīriem – deviņi mēneši.
Līdz ar obligāto anketēšanu, Zviedrijā jauniešu piesaistei dienestā tiek īstenota apjomīga informatīvā kampaņa, kas uzsver militārā dienesta priekšrocības personības attīstībā un nozīmi kā valsts, tā visas sabiedrības aizsardzībā, ko ārpus Zviedrijas pazīst kā “totālās aizsardzības” konceptu.
Avots: sargs.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Iesauciet tak to Grētu Tūnbergu, varbūt galva tiks izārstēta. P.S. Es šeit ne tik dauz par viņas zaļo kursu, cik par viņas mīlestību pret teroristiem no Hamas un ebreju nīšanu.